Staburags.lv ARHĪVS

Dāvana tēlniekam — biogrāfisks romāns

Līga Patmalniece

2015. gada 21. maijs 00:01

169
Dāvana tēlniekam — biogrāfisks romāns

Konkursā “Mūsu stiprās dzimtas”, ko rīko apgāds “Jumava” sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, pērn par labāko atzīts Lindas Šmites darbs par tēlnieku Voldemāru Jākobsonu, un nu izdots biogrāfisks romāns miniatūrās un esejās — “Āmurbrālis, akmens cietais”. Grāmatas atvēršanas svētkus rīkoja memoriālmājā — muzejā “Galdiņos”, un tajos pulcējās Voldemāra Jākobsona piemiņas glabātāji, mākslas cienītāji, viņa bijušie skolēni.


Lai darbs atbilstu konkursa nosaukumam “Mūsu stiprās dzimtas”, par tēlnieka dzimtu autore padarīja akmens brāļus, akmens māsas, darbarīkus — āmurus, kaltus. “No tā arī grāmatas nosaukums “Āmurbrālis, akmens cietais”,” stāsta Linda Šmite, skolotāja Bebru pamatskolā un vairāku grāmatu autore.  “Ja kādam tas nepatīk, ir otrs nosaukums “Mezglā sietas dvēseles”, jo ļoti daudzas dvēseles, Šķūnis, Tēlnieks, visi, kuri te darbojušies, ir saistīti mezglā. Šajā mezglā iesieta arī Sarmīte Rode, kura ilgus gadus vadīja tēlnieka muzeju, un liels ir viņas ieguldījums grāmatas tapšanā.”
Jautāta, kā radās doma rakstīt tēlnieka biogrāfiju, Linda Šmite atbild: “Man patīk izmēģināt kaut ko jaunu, pārbaudīt savus spēkus. Grāmatu pieaugušajiem varēju uzrak­stīt, tad mēģināju bērniem — izdevās. Biogrāfisks darbs bija jauns izaicinājums. 2010. gadā sāku strādāt pie tā, un — nevedās, noliku, malā, bija sajūta, ka tēlnieks nelaiž sev klāt. “Jumavas” rīkotais konkurss pamudināja darbu pie grāmatas atsākt. Bija grūti rakstīt, jo par tēlnieku ir ļoti maz materiālu, meklēju publikācijas, runāju ar laikabiedriem, skolēniem, pētīju māk­sli­nie­ku, tēlnieka laikabiedru darbus, sa­līdzināju.”
Raksturojot Voldemāru Jākobsonu, bieži lieto vārdu “savādnieks”, autore teic, viņš tiešām bijis apkārtējo ļaužu nesaprasts. Īpatnējā attieksme pret dzīvi, netiekšanās pēc ikdienišķām ērtībām, ejot savās gaitās, nestais ķieģelis mugursomā — tas cilvēkiem bija kas nesaprotams. Lielā dzīves aizraušanās Voldemāram bija kalni, tie tik ļoti ieauga sirdī, ka tēlnieks rakstīja: gribētu nomirt kalnos. Tēlnieks vislabāk juties desmit gadu ilgajā Pļaviņu periodā, kad tur bija izveidojusies īsta mākslinieku “kolonija” — Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Štrāls, Aleksandrs Štrāls un citi spalvas un otas brāļi. Pļaviņu pilsētas bibliotēkā 27. jūnijā pulksten 17 būs šīs grāmatas izdošanai veltīts pasākums un tikšanās ar rakstnieci Lindu Šmiti.

Uzziņa

◆ Voldemārs Jākobsons dzimis Rīgā 1899. gada 27. janvārī kalēja un mājsaimnieces ģimenē. Miris 1974. gada 2. jūnijā Vecbebros.
◆ 1905. gadā ģimene pārcēlusies uz Bebru pagasta “Galdiņu” mājām.
◆ 1931. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, mācījies pie tēlniekiem Konstantīna Rončevska un Teodora Zaļkalna. Strādājis par skolotāju Pļaviņu ģimnāzijā, Beķeres ģimnāzijā Rīgā, Bebru astoņgadīgajā skolā.
◆ Aizrāvies ar sportu, strādājis arī par boksa un slēpošanas treneri. 1921. un 1923. gadā bijis čempions boksā vidējā svara kategorijā.
◆ Izstādē pirmoreiz piedalījies 1928. gadā. Bijis galvenokārt stājtēlnieks, darinājis arī parka skulptūras. Veidojis arī zīmējumus, karikatūras, dekorāciju metus, kapu pieminekļus.