Mazo vistiņu “zaļais” bizness

2015. gada 21. maijs 00:01

503

Kokneses novads kļuvis par vienu ražojošu uzņēmumu bagātāks. “Jaunbilstiņos”, bijušās Bilstiņu muižas apkārtnē uzceltajā fermā, Bruno Cīrulis audzē paipalas. Šajā pavasarī pircējiem viņš piedāvā pilnībā izveidotu produktu, jo līdz ar nesen saņemto pirmā produkta iesaiņojuma partiju Koknesē audzēto paipalu olas nu var piegādāt veikaliem.

Tuvākos un tālākos veikalos
Biznesa pirmsākums rodams aptuveni pirms gada ar ideju par savu mazo uzņēmumu. Ražošanas ēka, kurā ir gan barības novietne, paipalu būri, apkures sistēma, birojs un dzīvojamā daļa, uzcelta, kā saka, uz līdzenas vietas, tāpēc pirms celtniecības varēja izplānot katru niansi. Akcentēta darba spēka resursu ekonomija — telpās ir vienlaidu grīda; putnu barošana un dzirdināšana, olu savākšana, novietņu kopšana, cik iespējams, vienkāršota un automatizēta. Tādēļ šobrīd ar tūkstoš paipalām Bruno tiek galā samērā viegli un ātri.
Par par savu aizraušanos un biznesu viņš teic: lietot paipalu olas ikdienā nozīmē no kvantitātes — pēc iespējas lielākām olām — pāriet uz kvalitāti. Vienā gramā šo putnu olu ir 2,5 reizes vairāk vērtīgu uzturvielu nekā vistas olā. Protams, spēkā teiciens — ko sēsi, to pļausi — jeb kā paipalu pabaros, tā viņa dēs. Šobrīd tūkstoš paipalu dēj vidēji 500 olu dienā, savukārt maksimālā kūts ietilpība — 5 tūkstoši putnu. Paipalas šādu dētspēju saglabā līdz gada vecumam, tāpēc putni regulāri jāmaina un jāpapildina. Arī šajās dienās uz Koknesi dosies 500 jauno dējēju.
Līdz ar Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas saņemšanu, aptuveni pirms gada, sākās arī olu tirdzniecība tiešajiem klientiem. Tas nozīmē, ka līdz šim produkciju piegādāja konkrētās adresēs, tajā skaitā klientiem Rīgā. Tagad, kad drošs un tirdzniecības prasībām atbilstošs iesaiņojums, olas piegādās tuvākiem, piemēram, saimniecības “Vecsiljāņi”, SIA “Gaļas nams” Jēkabpilī, veikaliem, kā arī tirdzniecības vietās Saulkrastos, Ogrē un papildus Rīgā jau esošajām arī veikalam Blaumaņa ielā, kas tiks atvērts šī mēneša beigās.
Ar vietējo audzētāju atbalstu
Stāstot par darbības pirmsākumiem, Bruno rāda inkubatoru. Pirmie mēneši pierādījuši, ka ar to putnu ganāmpulku strauji nepieaudzēt. No simt olām izšķīlās puse, no cāļiem — puse gailīšu, un gada laikā radās ap 150 dējēju. Tāpēc lietderīgi iegādāties jau paaugušās, mēnesi vecas paipalas. Arī pārējā pieredze gūta pamazām, gan konsultējoties ar jau ilggadējiem paipalu audzētājiem, gan pašam darbojoties. Atšķirībā no vistām paipalas nav tik uzņēmīgas pret dažādām slimībām, nav jābažījas par salmonelozi, un olas var lietot pārtikā, arī termiski neapstrādātas. Tā kā nav novērota alerģiska reakcija, lietojot šo produktu, tas ir piemērots uzturā bērniem ļoti agrā vecumā.
Paipalas atšķirībā no vistām bioloģiski var audzēt, turot būros, bet viens no svarīgākajiem komponentiem ir barība. Tiecoties pēc vislabākā rezultāta, nākas pielikt ne mazums pūļu. Ēdiena norma vienam putnam — 35 grami dienā. Jau gatavajos maisījumos kā proteīna avots pievienoti ģenētiski modificēti produkti, galvenokārt sojas milti, bet, lai putniem veidotos olas, proteīns ir nepieciešams. Gatavo maisījumu vietā Bruno ražo savu. Graudus iepērk no vietējām bioloģiskajām saimniecībām, kas piegādā kviešus, auzas un zirņus. Savukārt saimniecības Kurzemes pusē — kaņepju raušus. Kompleksajai barībai nepieciešami arī samalti gliemežvāki. Pāris reižu nedēļā putnu ēdienkartē iekļauj arī uz vietas izdiedzētus kviešu graudus. Tie sabērti uz lielām metāla paplātēm, kas, sakārtotas plauktos, līdzinās koši zaļai velēnai. Ūdeni iegūst no līdzās izveidotā dziļurbuma. Putni ir jutīgi pret apkārtējās vides temperatūras svārstībām, tāpēc kūtī nemainīgi jāuztur plus 18 — 20 grādu temperatūra, kā arī pietiekams mitrums.
Saskaitot barības un pārējai darbībai nepieciešamās sastāvdaļas, attiecīgi veidojas arī paipalu olu cena, un nereti dzird sakām — dārgas. Līdz ar to paipalas Latvijā mazos daudzumos pašpatēriņam audzē vairākas saimniecības, tajā skaitā arī Kokneses novadā, bet vērā ņemamu daudzumu šo putnu olu piegādā no Igaunijas.
Atlikums — mēslojumam un biogāzei
Līdz ar iesaiņojuma izveidi Kokneses uzņēmums iegājis nākamajā darbības fāzē. Esošo klientu nodrošinātajam produkta noietam tūlīt pievienosies vairākas tirdzniecības vietas, līdz ar to ražošana, iespējams, ar laiku būs jāpalielina. Pašreizējie apstākļi nodrošinātu saražotā daudzuma dubultošanu, bet Bruno teic, ka jau tagad jādomā par produkcijas dažādošanu, pievienoto vērtību, piemēram, piedāvājot ēdināšanas uzņēmumiem vārītas, nolobītas, safasētas, tajā skaitā marinētas olas. Tam gan būtu nepieciešamas nelielas investīcijas, kā arī papildu darbaspēks.
Šobrīd vairākus desmitus metru garo būru rindu izdodas aprūpēt vienam. Barība, iebērta virs būriem novietotos traukos, paipalām nobirst uz “galda” ikreiz, kad iepriekšējā porcija ir apēsta. Līdzīga sistēma izveidota arī putnu dzirdināšanai. Galaprodukts ola no slīpas grīdas noripo zemākajā punktā ārpus būra, kur to savāc. Lielākais atvieglojums, ar ko nācās pamatīgi nopūlēties pirmajos mēnešos, ir mēslu savākšana. Agrāk to visu veica ar rokām, tagad visā garumā zem režģotajiem būriem novietota speciālā plastikāta lente, uz kuras nonāk pārstrādātā barība. Lenti pagriežot, uz tās esošais saturs sabirst tvertnē. Arī paipalu mēsli ir mazdārziņu īpašnieku pieprasīti. Diennaktī veidojas ap 50 kilogramu mēslojuma, visu šādā veidā nerealizēt, tāpēc atlikušo piegādā vietējiem biogāzes ražotājiem.
Bruno gan atzīst, ka pašlaik neredz iespēju šo tūristiem varbūt interesanto apskates objektu apvienot ar ikdienas darbu, lai gan piedāvājumi ir bijuši. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Mazo vistiņu “zaļais” bizness

Kategorijas