Darīsim tikai to, kas izdevīgi

2015. gada 15. maijs 11:12

101

Ne visi, tomēr liela daļa Latvijā dzīvojošo gribēja pievienoties Eiropas Savienībai, eirozonai, gribēja būt Šengenas zonā, lai ceļotu bez bēdu, joprojām vēlamies un izmantojam visas ES priekšrocības, bet entuziasms noplok, kad jāuzņemas atbildība par kopēju problēmu, par kuru neko negribas dzirdēt.

Latvija 1991. gadā pievienojās arī Ženēvas konvencijai, kurā teikts: “Pret personām, kuras tieši nepiedalās militārajās akcijās, tai skaitā personām no bruņoto spēku sastāva, kuras nolikušas ieročus (..), jebkuros apstākļos izturēsies humāni, bez jebkādas nelabvēlīgas diskriminācijas pēc rases, ādas krāsas, reliģijas vai ticības, dzimuma, izcelsmes vai materiālā stāvokļa vai jebkuriem citiem līdzīgiem kritērijiem.”

Eiropas Komisija šajās dienās paziņojusi par tā saukto “Bēgļu kvotu” projektu, kas lielākajai daļai ES dalībvalstu noteiktu divu gadu laikā izmitināt 20 tūkstošu cilvēku, pārsvarā bēgļus no Āfrikas kontinenta, arī Lībijas. Šajā valstī ieilgušais militārais konflikts licis desmitiem tūkstošiem cilvēku pamest dzimteni. Samaksājot izmanīgiem darboņiem prāvas summas, viņi cer uz labvēlīgu ceļavēju pāri Vidusjūrai, lai piestātu Itālijas, Grieķijas krastos. Te daļēji var piekrist tiem, kuri kvotas sistēmu pielīdzina cilvēku kontrabandas atbalstam. Nerisinot bēgļu problēmu, bet, tikai cīnoties ar sekām, melnais bizness turpinās zelt.

Eiropas lielākā daļa, īpaši jaunās dalībvalstis, ir pret piespiedu bēgļu uzņemšanu, tajā skaitā pārliecinošs vairākums Latvijas politiķu un iedzīvotāju. Bet tieši no jaunajām dalībvalstīm tūlīt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā notika milzīga ekonomisko bēgļu emigrācija uz bagātajām vecās Eiropas valstīm. Vai visi angļi un īri bija priecīgi par nemiera cēlēju pūļiem no bijušajām sociālisma valstīm?

Katru jautājumu var apskatīt divējādi, un Āfrikas valstu bēgļu iepludināšana Latvijā varbūt risinātu šobrīd sasāpējušo darba roku trūkumu, īpaši lauku teritorijās. Lai gan, visticamāk, karsto zemju iedzīvotāji skarbajā Latvijas klimatā ilgāk par pāris mēnešiem nenoturētos. Vairāk kā 20 neatkarības gados neesam atrisinājuši arī pārējo Latvijā dzīvojošo integrācijas jautājumu. Ļoti grūti pieņemt visu jauno un citādo, un šādu Eiropas Komisijas lēmumu var uztvert arī kā paņirgāšanos — iemetot mūžam kašķīgo latviešu pulciņā “saplosīšanai” bariņu tumšādaino.

Staburags.lv ARHĪVS

Darīsim tikai to, kas izdevīgi

Kategorijas