Bērnu skaits — neizšķirts

2015. gada 15. maijs 00:01

Pļaviņiešu Vitas un Mihaila Fedosejevu ģimenē svinamu dienu netrūkst visu gadu, jo viņu saime ir pietiekami kupla — seši bērni. Šogad janvārī pasaulē nāca abu jaunākais lolojums — meitiņa Amēlija. Tagad Fedosejeviem ir trīs meitas un trīs dēli. Neizšķirts.

Daudz — tas ir labi
Pirmā ģimenē piedzima meita Estere, kurai drīz vien sekoja brālis Marks. Māmiņa Vita atzīst, ka ir labi, ja bērniem maza vecuma starpība, jo paaugoties vienaudža sabiedrība tālu nav jāmeklē. Tā ir arī abām jaunākajām māsiņām Marijai un Amēlijai. Vidējiem brāļiem Filipam un Gabrielam ar pārējiem gan lielāka gadu starpība, un tas esot par daudz.
— Iepriekš neplānoju, ka man būs seši bērni. Zināju, ka gribu vismaz divus, bet sanāca tā, kā sanāca. Arī jaunākā meitiņa iepriekš nebija plānota. Viņa mums ir kā pārsteigums, protams, patīkams. Mēs vecākiem bijām trīs, bet vīrs ir no astoņu bērnu ģimenes. Kad savulaik viesojos pie viņiem, man tik ļoti patika, ka viņu ir daudz un visi tik draudzīgi! Jaukas tādas lielas ģimenes, — stāsta Vita.
Viss otrādi
Varbūt tomēr būs vēl kāds pārsteigums? Vita atzīst, ka laikam jau pietiek. Lai arī bērnu audzināšana problēmas nerada, ar gadiem kļūst grūtāk iznēsāt mazuli. Citādāk gan ir ar negulētajām naktīm. Ja citas mammas teic, ka jaunākos gados naktī celties vieglāk, tad Vitai ir otrādi. Kad dzima vecākie bērni, mosties naktīs bijis ļoti grūti, bet tagad nav problēmu.
Vita un Mihails ir ticīgi cilvēki un savulaik iepazinušies Vasarsvētku draudzē. Tas arī noteikti ietekmē viņu attieksmi daudzās dzīves jomās. Arī vārdus bērniem tētis vēlējies no Bībelē minētajiem.
— Tētis mums galvenokārt ir darbā. Viņš ir autovadītājs un mēnesī tikai dažas dienas ir mājās. Sākam jau domāt, vai viņam nevajadzētu mainīt darbu, jo bērniem vajag arī tēta klātbūtni, ar mammu vien nepietiek. Lielie saprot, bet mazajiem ir grūtāk, — secina Vita.
Būs jautrāk
Pļaviņiete teic: katrs bērns ģimenē ir atšķirīgs, īpaši ēdienu izvēles ziņā. Viens neēd makaronus vai gaļu, kādam negaršo pat saldumi. Māmiņa spriež, ka to acīmredzot ietekmē tas, kas pašai garšojis vai negaršojis grūtniecības laikā.
— Marks mācās vidusskolā Rīgā un apgūst dizainera profesiju. Vasarās dēls strādā, jo grib savu naudu, lai var pirkt to, kas pašam patīk. Estere beigs vidusskolu. Vienbrīd gribēja studēt pedagoģiju, tad medicīnu, tad ko citu, bet tagad apstājusies pie jurisprudences. Filips grib būt policists, tā ka būs jāmācās vidusskolā. Tad jau redzēs, kā kuram dzīve izveidosies, — smaidot saka māmiņa.
Viņai pašas profesija ir nemainīga — pilnas slodzes māmiņa. Tomēr nav tā, ka visi mājas darbi ir tikai viņas pārziņā. Bērni pieraduši, ka mammas lielākās rūpes ir par jaunāko atvasīti, tāpēc darbiņus sadala.
— Marijai rudenī būs divi gadi, un domāju meitiņu laist bērnudārzā. Tomēr, parunājot ar psiholoģi, viņa atzina, ka to labāk darīt no triju gadu vecuma, jo līdz tam laikam bērns sevi un mammu uztver kā vienu veselu. Tā ka nav labi to sirsniņu sadalīt. Var gan just, ka Marijai pietrūkst sabiedrības, bet drīz jau mazā māsa sāks rāpot un kļūs jautrāk, — saka Vita. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Bērnu skaits — neizšķirts

Kategorijas