Aizkraukles tautas skaitītāji ir līderos

2011. gada 5. aprīlis 14:49

2529

Aizkraukles tautas skaitītāji ir līderos

Lai pārrunātu tautas skaitīšanas aktuālos jautājumus, Aizkrauklē viesojās Maranda Behmane, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktore.

Labi rezultāti
Reģionālās vizītes sākās aizpagājušajā nedēļā, kad CSP vadītāja Aija Žīgure apmeklēja Ventspili, Talsus un Tukumu. Savukārt ceturtdien, 31. martā, CSP priekšnieces vietnieks Kaspars Misāns devās uz Jelgavu, Dobeli un Bausku, bet Maranda Behmane ieradās Aizkrauklē, Madonā un Jēkabpilī. Behmanes kundze Aizkrauklē tikās ar Lieni Vītolu, kura pārstāv SIA “GFK Custom Research Baltic”, un Centrālās statistikas pārvaldes tautas skaitīšanas projekta vadītāja asistenti Onu Bitāni. “Aizkrauklei, salīdzinot ar citiem reģioniem, veicas ļoti labi. Internetā bijušajā Aizkraukles rajonā saskaitījušies 27,4% iedzīvotāju,” stāsta Maranda Behmane. “Arī otrās kārtas skaitīšanā pusotrā nedēļā ir ļoti labi rezultāti. Aizkrauklē nav pretenziju ne pret vienu skaitītāju, citos reģionos tādas situācijas ir radušās. Visi Aizkraukles skaitītāji un pārraugi strādā veiksmīgi.”
Behmanes kundze stāsta, ka viens no sarežģītākajiem posmiem būs skaitīšanas beigās, kad būs jātiek skaidrībā ar tiem, kuri nav saskaitīti. “Jānoskaidro, vai skaitītājam vienkārši nav veicies sastapt cilvēkus mājās vai viņi ir aizbraukuši no valsts, vai varbūt tikai uz Rīgu, kur lielāka iespēja atrast darbu,” teic Maranda Behmane.
“Doktoriem” būs jāatbild vēlreiz
Maranda Behmane informē, ka vairums iedzīvotāju anketas internetā ir izpildījuši precīzi. Aptuveni tikai 3500 no vairāk nekā 650 000 anketu varētu būt neprecīzas vai kļūdainas atbildes. “Patlaban analizējam datus, kas iegūti no tiem, kuri saskaitījušies internetā. Tautas skaitītājiem papildu uzdevumi būs, bet nedaudz,” stāsta Behmanes kundze. “Ja cilvēks saskaitījies internetā un tur sarakstījis galīgas muļķības, piemēram, neesošu tautību, profesiju, kas nemaz nevar būt, 17 gadu vecumā sev “pieraksta” doktora grādu, var gaidīt ciemos tautas skaitītāju. Pašreiz tādus esam konstatējuši, tas būs papildu darbs skaitītājiem, bet nedaudz. Kad skaitīšana būs pabeigta, tos, kuri nebūs saskaitījušies, “laidīs cauri” visiem iespējamajiem reģistriem, lai redzētu, vai viņi ir Latvijā.”
Cik patiesa ir plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par it kā pazudušajiem personu datiem? “Varu apgalvot, ka nekādi dati nav pazuduši, tās ir muļķības,” komentē CSP departamenta direktore. “Redzēju, ka medijos parādījusies jauna ziņa — ja kāds tautas skaitītājs saslims un otrs viņam palīdzēs, tad būšot jāņem divi datori. Arī tās ir muļķības! Ja nu tāda situācija rastos, tad nepieciešamo informāciju ievadītu vienā datorā.”
Ja sakrīt, viss kārtībā
“Vēl viena lieta, kas jāzina iedzīvotājiem: patlaban notiek skaitītāju darba kontrole,” informē Behmanes kundze. “Iedzīvotājiem var zvanīt pārraugs vai, ja nav tālruņa, apmeklēt mājās. Uzdos vienkāršus jautājumus — vai skaitītājs ir bijis un, ja bijis, tad cik cilvēku saskaitījis. Ja informācija sakrīt, tad viss ir kārtībā. Izņēmuma gadījumos var būt arī papildjautājumi.” Pārraugam no katra skaitītāja paveiktā jākontrolē 3% mājokļu. Pārraugu pazīt ir viegli — kontrolētājam kaklā ir apliecība ar īpašo lenti un uzrakstu “Tautas skaitīšana 2011”.
“Nevaram paļauties uz to, ka 2000 cilvēku Latvijā ir absolūti godīgi, darbs ir jākontrolē. Lai nebūtu, piemēram, tā, ka skaitītājs datus ievada, neierodoties respondenta mājoklī,” skaidro Maranda Behmane. “Skaitītāja darbu kontrole ir sākta, un Aizkraukles reģionā nekādu aizdomu par negodprātīgu darbu nav.”
Skaita faktisko dzīvesvietu
Liene Vītola stāsta, ka Aizkraukles puses iedzīvotāji nereti vēlas zināt, kāpēc ir iekļauts jautājums par latgaliešu valodu. “Veidlapā esošie jautājumi — 98% — ir vienādi visā Eiropas Savienībā. Katrs jautājums ir vārds vārdā vienāds visās ES valstīs,” skaidro Sociālās statistikas departamenta direktore. “Tikai divi jautājumi ir pievienoti — par tautību un latgaliešu valodu.”
Tautas skaitītāji stāsta, ka arī Aizkraukles reģionā ir cilvēki, kuri uz jautājumu, vai ikdienā lieto latgaliešu valodu, atbild apstiprinoši. Aizkraukles puses tautas skaitītāji stāsta, ka daudzi iedzīvotāji nesaprot, kā pieskaitīties, ja cilvēks ir deklarēts vienā vietā, bet dzīvo citā?
“Deklarētajai dzīvesvietai nav nekādas nozīmes, būtiska ir tikai pastāvīgā dzīvesvieta. Jāskaita tur, kur pastāvīgi dzīvo,” skaidro Behmanes kundze. “Ja viesis “ieskrējis pēc sāls”, neskaita, bet, ja dzīvo ilgāku laiku, tad gan pieskaita. Pēc tam jau tiksim galā ar dubultniekiem.”
Suns saplēš bikses
“Tagad ir lūzuma punkts, tautas skaitītāji bija pamatīgi ieskrējušies, bet nupat sāk pagurt,” atzīst Liene Vītola. “Mums ir arī “čempioni”, kuri jau paveikuši pat 70% no plānotā kopapjoma. Arī uz biroju Lāčplēša ielā 1 saskaitīties nāk ļoti daudz aizkraukliešu.” Citos reģionos kabinets darbojas arī sestdienās, bet Aizkrauklē tādas iespējas nav, jo ēka, kurā ir birojs, sestdienās slēgta.
“Mūsu reģiona tautas skaitītājus pat sagaida ar ziediem, konfektēm, cienā ar tēju. Bija tādi skaitītāji, kuri par šo laipnību ļoti uztraucās, pirmajās dienās zvanīja un jautāja — ko iesākt?”,” atklāj Vītolas kundze. “Mūsu skaitītāji internetā bija lasījuši negatīvos komentārus un baidījās no iedzīvotāju attieksmes. Nu jau ir bijis gadījums, kad aizcērt durvis.”
Pagājušajā nedēļā kādam skaitītājam Staburaga pagastā uzbruka suns, taču viss beidzās labi, tika cauri ar izbīli un saplēstām biksēm. Iedzīvotāji varētu gādāt par tautas skaitītāju drošību un mājas sargus piesiet.

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukles tautas skaitītāji ir līderos

Kategorijas