Poļu ogā kod gluži kā gurķī

2015. gada 14. maijs 00:01

373

Pavisam drīz līdzās ievestajām zemenēm tirgū būs nopērkamas arī Latvijā audzētās. Mūspuses audzētāji lēš, ka pašmāju ogas Aizkraukles pusē varētu nogatavoties ne agrāk kā jūnija pirmajās dienās.

Pašu ogas mutē kūst
“Zināt, ar ko atšķiras poļu ogas no mūsējām?” jautā Dzintars Pugačovs, pieredzējis zemeņu audzētājs no Kokneses novada. “Mūsējās zemenes mutē izkūst, bet tādā poļu ogā kod gluži kā gurķī.” Dzintars rosās līdzās palielai plēves siltumnīcai, un tur leknie zemeņu stādi piebiruši baltajiem mazajiem ziediņiem, kuru vietā pēc vairākām nedēļām sārtosies sulīgas, sarkanas ogas. Vīrs teic — viņš tikai palīgos jaunajiem — meitas ģimenei —, kuri izdomājuši atsākt vecāku kādreizējo nodarbi. “Zemenes audzējām kādus divdesmit gadus, pirms astoņiem gadiem mainīju darbu, un jaunie pienākumi vairāk neļāva regulāri atlicināt tik daudz brīva laika, lai varētu darboties ar zemenēm,” stāsta Dzintars. “Pagājušajā gadā meitas ģimene nolēma atsākt audzēt, siltumnīcā iestādīja vairākas agrās šķirnes, un šovasar būs pirmā raža.” Patlaban ogas ir vienā siltumnīcā, taču jau šogad plānots paplašināt stādījumus. Zemes te netrūkst, līdzās ir zāles un krūmāju iekarota teritorija, arī tajā kādreiz kaimiņi audzējuši ogas, bijuši iekopti dārziņi.
“Lauks, kurā ierīkoti zemeņu stādījumi, ir “atpūties”, mēslots ar kūtsmēsliem, tomēr nedaudz minerālmēslu vajag tik un tā. Jāsaprot, ka bez papildu barības vielām ir ārkārtīgi grūti izaudzēt skaistu, bagātīgu ogu ražu,” piebilst saimnieks. “Liela problēma ir maijvaboļu kāpuri, kas nograuž stādus, rudenī, apstrādājot zemi, kāpurus, cik iespējams, izlasījām, tomēr ar tiem cīnīties ir gandrīz neiespējami.”
Uz Rīgas tirgu
Visus divdesmit gadus, kopš audzētas ogas, darbus veica tikai saviem spēkiem — kopā ar ģimeni stādīts, ravēts, novākta raža. “Es pa tirgu, pārējie lasīja ogas,” atceras Dzintars. “Rīga nav piebarojama, vismaz ar mūsu pašu audzētajām ogām, to vienmēr trūkst, tāpēc domāju, ka zemeņu audzētāju Latvijā nevar būt par daudz. Turklāt gadu gaitā Rīgas tirgū izveidojas pastāvīgo klientu loks. Restorāni savām vajadzībām ņēma vairumā, vienugad ik rītu sezonas laikā kāds restorāns iepirka 50 kilogramu ogu. Arī tagad ražu plānots realizēt Rīgā, bet, ja kāds ogu kārotājs piebrauks pie zemeņu lauka, tad, protams, varēs iegādāties, cik vien tīk. Pirmās ogas noteikti būs dārgas, cena ne zemāka kā 15 eiro kilogramā. Lai nodarbotos ar zemeņu audzēšanu, jābūt izturībai un pacietībai, varbūt kāds pircējs nesaprot, kāpēc cena salīdzinoši liela, domā: kas tur ko neizaudzēt! Tad es ieteiktu pamēģināt pašiem un novērtēt ieguldīto darbu, laiku un līdzekļus.”
Audzē vidēji agrās
Ausma Gribute, z/s “Lejasžagari” īpašniece, no Aizkraukles pagasta, stāsta, ka visagrākās šķirnes neaudzējot, bet gan vidēji agrās, kā ‘Polka’, ‘Induka’ — šīs ogas būs gatavas jūnija sākumā.
“Lejasžagaros” zemenes audzē 0,2 hektārus lielā laukā, tās nesedz. Saimniecībā kādreiz audzētas arī agri ienākošās šķirnes, taču tās izrādījušās pārlieku kaprīzas, aizpagājušajā ziemā panīka un vairs neatjaunoja. “Šajā sezonā pirmās ogas saimniecībā varētu nogatavoties jūnija otrajā nedēļā, tagad jau ir pumpuri, sāk pamazām ziedēt, jācer, ka nebūs salnu,” teic saimniece. “Aizvadītā ziema bija ļoti “mīksta”, bet zemenēm tā īsti nav patikusi, un jaunajos stādījumos iznīkušo ir diezgan daudz. Mainīgais pavasa-ris — te auksts, te karsts, te slapjš — ogām īsti neskādē, bet pašiem netīk, turklāt, ja vēl jāravē,” stāsta saimniece. “Sezonā ravējam divreiz, pirmā ravēšana jau pabeigta, lauki ir tīri. Šonedēļ pirms ziedēšanas nomiglosim pret zieddūrējiem, pēc tam vairs neko. Stādiem aplikti mēsli, tām, kurām trūka — nedaudz iedots slāpeklis, apliksim arī salmus.”
Pārdod tieši no dārza
Tā kā saimniecība ir šosejas malā, tad rūpes un raizes par pārdošanu atrisina plakāts ceļmalā, kas vēstī par iespēju iegādāties zemenes. Šādi tiek realizētas visas ogas. “Spējam tik lasīt un pārdot,” saka Ausmas kundze. “Mums ir pastāvīgie pircēji, kas dzīvo tepat apkaimē, sētā iegriežas garāmbraucēji. Ir tādi, kuri iebrauc un prasa: kur jums tās zemenes ir? Vēlas redzēt dārzu, jo šad tad dzirdēts, ka par pašu audzētām uzdod no Polijas atvestās ogas. Dažreiz stāv, gaida, kamēr salasām, ja vēlas, to var darīt paši pircēji.”
Runājot par paplašināšanos, Ausma teic, ka tas būtu samērā sarežģīti — jo pašreiz visu dara saviem spēkiem un pašreizējā lauciņa lielums esot optimāls. “Vajag gan ogu lasītājus, gan ravētājus, un ar pēdējiem ir īpaši problemātiski. Mums brauc ravētājas no Meņģeles. Esmu likusi sludinājumus tepat Skrīveros, nepiesakās,” stāsta Ausma. “Tagad dēls vēlas izmēģināt stādīt uz agroplēvēm, redzēs, varbūt būs vieglāk, atkritīs ravēšanas nepieciešamība, ogas būs tīrākas. Stādus kādreiz pirkām, bet tagad izaudzējam paši. Vadāmies tikai pēc pircēju pieprasījuma, visiecienītākā ir ‘Polka’ — saldas, vizuāli pievilcīgas, samērā agras.”
Paliks pie pārbaudītām šķirnēm
Zemenes aptuveni hektāra platībā audzē arī integrētajā saimniecībā “Pakuļi”, kas ir Kokneses pusē. Agronoms Kārlis Sproģis stāsta, ka pašreiz audzējot sešas zemeņu šķirnes un integrētajā saimniecībā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, vien piebarošanai izmanto minerālmēslus. Zemenes tiek realizētas Rīgā, un Kārlis teic, ka pircējiem ir ļoti būtiski, kur un kā ogas izaudzētas. Padsmit gadu laikā izveidojies pastāvīgo klientu loks, viņi arī visu ražu nopērk.
Iespējams, nākamajā sezonā ogulāju laukus “Pakuļos” paplašinās — gan aveņu, gan zemeņu stādījumus. “Paplašinot zemeņu stādījumus, droši vien izmantosim sešas jau pārbaudītās šķirnes, negribas vairs riskēt, ir ņemtas jaunās šķirnes, taču ziemcietība nav pietiekami laba,” teic Kārlis. “Ir dažāda pieredze, vienā gadā kāda konkrēta šķirne ir it kā laba, ražīga, bet nākamajā jau rādītāji ir sliktāki. Paliksim pie pārbaudītajām vērtībām, īpaši pircējiem patīk ‘Polka’ un ‘Sonāte’.”
Bioloģiski audzētās — dārgākas
Ja kārojas bioloģiski audzētas ogas, tad informāciju par saimniecībām, kurās ogas audzē, neizmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, minerālmēslus, var meklēt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā. Tur augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzētāju reģistrā iekļautas ziņas, kas iegūtas no Lauku atbalsta dienesta datiem, ko audzētāji iesniedz, lai saņemtu platību maksājumus, kā arī no personu brīvprātīgi iesniegtajiem datiem par savā saimniecībā audzējamiem augļkokiem, ogulājiem un dārzeņiem. Meklējot bioloģiskos zemeņu audzētājus Aizkraukles pusē, tādus reģistrā neizdevās sameklēt, iespējams, dati vēl nav aktualizēti. Bioloģiski audzētās ogas prasa daudz vairāk darba, ražas ir mazākas, tāpēc cena šādām ogām ir augstāka, toties tādās nav ne grama ķīmijas. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Poļu ogā kod gluži kā gurķī

Kategorijas