Āboli pārtop bumbieros

2015. gada 12. maijs 06:31

147

Pārskatot jaunāko plašsaziņas līdzekļos nedēļas sākumā, uzmanību piesaistīja Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas secinājums par Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras darbu saistībā ar Eiropas Savienības fondu apguvi — ja ierēdņiem jautā par āboliem, viņi atbild par bumbieriem. Kontroliere ir neizpratnē, vai tas ir tāpēc, ka par āboliem nav, ko teikt, vai vienkārši par tiem negribas runāt?

Šādas situācijas maniem kolēģiem ikdienas darbā, domāju, jāpiedzīvo nepārtraukti. Pēc pieredzes varu teikt — jo augstāks politiķis vai ierēdnis, jo “bumbieru maiss” lielāks. Nesen kopā ar vairākiem Latvijas žurnālistiem bija iespēja apmeklēt Eiropas Parlamenta mītni Strasbūrā, kur tikāmies ar Latvijas deputātiem. Interesantas sarunas klātienē ar skatu it kā no malas, jo bijām taču tālu no Latvijas. Ir tādas tēmas, ko politiķi apspriež labprāt un neviļus aizvirzās uz tām, pat runājot par citu jautājumu. Saprotams, ka gribas taču parunāties arī par ikdienišķām lietām, ne tikai lielo politiku.

Iespējams, taisnība ir kādam kolēģim, ka ar dažiem politiķiem jārunā “aci pret aci”, bet galvenokārt cilvēka runu un viedokli ietekmē vieta un amats, lai cik kreisu vai labēju uzskatu pārstāvis viņš būtu. To viskrasāk izjutu sarunā ar eiroparlamentārieti Andreju Mamikinu, kuru līdz šim pazinām kā žurnālistu. Viņa vadītos analītiskos televīzijas raidījumus bija iecienījušas dažādas skatītāju auditorijas, jo tie bija par tēmām, kas aktuālas visiem. Cīnītājs par taisnību un žurnālists Mamikins tomēr atšķiras no eiroparlamentārieša Mamikina. Negribu teikt, ka Eiropas Parlamentā viņš ir pasīvs vērotājs un bez sava viedokļa, tomēr sarunā un atbildēs uz konkrētiem jautājumiem jūtama politiskā diplomātija. Kopumā tas ir patīkams iespaids, jo saruna ir saistoša, bet grūti saprast, kāpēc deputātam, piemēram, grūti tieši atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņa pārstāvētā partija “Saskaņas centrs” neatbalsta līdzšinējā Latvijas prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu uz otru termiņu? Tā vietā ir lavierēšana esošajā situācijā, nevis atklāta valoda — Bērziņa darbs neapmierina.

To var dēvēt par mākslu — prast atbildēt uz visiem jautājumiem, lai gan atbilde par jautājuma būtību tā arī nav sniegta. Reiz kāds pašvaldības pārstāvis privātā sarunā atzina — ja cilvēks uzdevis jautājumu, jāmēģina runāt, lai gan ne vienmēr ir skaidra izpratne, par ko. Par to nereti pārliecinājušies tikpat kā visi iedzīvotāji — politiķis var publiski runāt kaut stundām ilgi, bet būtībā neko konkrētu nepasaka. Tā ka bez labām runas dotībām politikā un vadošos amatos nav, ko darīt.

Staburags.lv ARHĪVS

Āboli pārtop bumbieros

Kategorijas