Slimību simptomi var liecināt arī par nesakārtotu personīgo dzīvi

2015. gada 11. maijs 21:28

297

Slimību simptomi var liecināt arī par nesakārtotu personīgo dzīvi

Sāpes. Sūrstoša sajūta, stīvums. Elpas trūkums, sirdsklauves. Reiboņi. Iesnas, klepus. Citiem vārdiem simptomi, kas liecina par slimības ierašanos. Taču tā tikai šķiet, ka tā ir vien fizioloģija, un atliek ieņemt kādu ripiņu vai dažas dienas pagulēt, lai atkal būtu labi. Speciālisti secinājuši, ka slimība drīzāk ir kā laboratorija, kurā norisinās tāpat dziļi dvēseliski un garīgi procesi.

Atkrišana no gara
“Lietuvas Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūta pasniedzējs psihologs un psihoterapeits Aleksandrs Aļekseičiks, piemēram, minējis, ka slimība ir atkrišana no gara, kas ir cilvēka dziļākā būtība — kā kompass vai bāka, kas izstaro gaismu. Līdz ar to dvēsele, ar ko var saprast visus mūsos notiekošos psiholoģiskos procesus, pamazām sāk zaudēt spēju skaidri saskatīt, sadzirdēt un analizēt. Tāpēc tā piepilda sevi ar izdomājumiem,” stāsta psiholoģe Inese Kapsutjanska.

Viņa akcentē, ka slimības simptomi ir ziņojums, kas vēsta — ne tikai ķermenī, bet, iespējams, attiecībās vai dzīvē kopumā kaut kas nogājis greizi, bet bieži vien mēs to nelasām un nedzirdam. Ne vien tamdēļ, ka nespējam un nemākam. Speciālisti secinājuši, ka cilvēks visbiežāk darīs jebko, lai neuzņemtos atbildību. “Sāpošā kāja, sirds pārsitieni, dedzinošā sajūta kuņģī un citas izpausmes mums ziņo, ka vajadzētu ļoti nopietni pārskatīt, kā dzīvojam. Piekrītu arī amerikāņu psihoterapeitam Skotam Pekam, kurš saka, ka tā vietā mēs bieži vien cenšamies ignorēt simptomus vai tikt no tiem vaļā, pametot darbu, pārstājot vadīt automašīnu, pārceļoties uz citu pilsētu vai izvairoties no noteiktām aktivitātēm. Mēģinām izbēgt ar pretsāpju un citiem “anestezējošiem” līdzekļiem, piemēram alkoholu vai narkotikām. Pat pieņemot faktu, ka esam saslimuši, nereti vainojam tajā visu apkārtējo pasauli — neiejūtīgos tuviniekus, draugus, alkatīgo darbavietu, slimo sabiedrību un pat likteni. Nav daudzu, kuri spēj uzņemties atbildību par saviem simptomiem un saprot, ka tie ir viņa paša dvēseles traucējumi. Taču tikai tā iespējams sākt spert pirmos soļus un atveseļošanos,” psihoterapeitu citē I. Kapustjanska. Arī viņa novērojusi, ka cilvēks parasti ļoti baidās no pārmaiņām, kā arī viņam nav raksturīga piepūle un vēlme uzņemties atbildību. Tas savukārt rada kompleksu — esam gatavi ciest mums ierastā veidā, bet ne pārskatīt situāciju un mainīt lietas”.

“Diagnoze var būt viena un tā pati, bet slimības iekšējā aina, kā mēs to uztveram, atšķiras,” Inese min vēl vienu šķautni, ko līdzi nes simptomi un kas ietekmē arī atveseļošanos. Šo ainu var sadalīt vairākos “stāvos”. Pirmais ir fizisko sajūtu līmenis, kad cilvēks, piemēram, fiksē, ka griežas galva, sāp kāja vai vienkārši ir slikta pašsajūta. Tas savukārt ved tālāk uz emocionālo līmeni, kas atklāj, kā katrs reaģē uz savu slimību. Kāds piedzīvo nospiestību, trauksmi, bailes. Cits savukārt izjūt zināmu atvieglojumu, jo varēs nolikt darbus un kāds cits par tevi šajā laikā parūpēsies.

Turpinājums 12. maija "Staburagā".

Staburags.lv ARHĪVS

Slimību simptomi var liecināt arī par nesakārtotu personīgo dzīvi

Kategorijas