Daugavā trūkst zivju

2015. gada 12. maijs 00:01

Latvijas lielākās un dziļākās ūdenskrātuves krastos esošo novadu — Kokneses, Pļaviņu un Jaunjelgavas — vadītāji Kokneses novada domē tikās ar 12. Saeimas deputātiem, lai turpinātu risināt Daugavas ūdens baseina apsaimniekošanas jautājumus. Tikšanās
iemesls ir ar šo gadu spēkā stājušies likuma grozījumi, kas nosaka pašvaldību pārvaldību zemēm zem publiskajiem ūdeņiem.

Jāveido infrastruktūras skelets
Uz diskusiju aicināja 12. Saeimas deputātus Raimondu Bergmani, Gunāru Rusiņu, Ingmāru Līdaku, tajā piedalījās Valsts vides dienesta darbinieki, kā arī Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde, Aizkraukles, Jaunjelgavas un Kokneses pašvaldības pārstāvji.
Diskusijas uzdevums bija rosināt Saeimas deputātus izvērtēt iespējas dažādām valsts iestādēm sadarboties ar pašvaldībām, radot jaunas darba vietas, palīdzot bagātināt zivju resursu dažādību, piesaistīt tūristus. Tāpat nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas veicinātu vietējo uzņēmēju darbību, piemēram, Daugavā noķerto zivju pagatavošanu un piedāvāšanu ēdināšanas uzņēmumu ēdienkartē. Sperot pirmos soļus ideju realizācijas virzienā, pašvaldības parakstījušas savstarpēju nodomu protokolu ar mērķi dibināt aģentūru vai kādā citā darbības formā apsaimniekot šos dabas resursus. Konkrētajā teritorijā izvietotas septiņas pašvaldības, no tām viena, Salas novads, pašlaik neizrāda interesi. Tikpat svarīgs ir publisko ūdeņu uzraudzības jautājums, cīnoties ar maluzvejniekiem.
Dainis Vingris, Kokneses novada domes vadītājs, pirms dot vārdu deputātiem, izklāstot turpmākās darbības mērķus, teica, ka novados, kuri izvietoti Daugavas krastos, vispirms jāveido infrastruktūras mugurkauls — dabas takas tūristiem, tajā skaitā velobraucējiem, laivu piestātnes, kuģu ceļi — un tikai tad piedāvājumā tūristiem varēs iekļaut skaistus dabasskatus. Līdzekļi tam būtu iegūstami dažādos fondos, bet par to sadali lemj ministrijas, savukārt saņem neatlaidīgākie prasītāji.
Sacensības šogad nenotiks
Otra būtiska, kopīgi risināma problēma ir makšķerēšanas tūrisms un ar to saistītā zivju krājumu samazināšanās. Kokneses pašvaldība apzinājusi pašreizējo situāciju par zivju fonda saglabāšanu un papildināšanu un secinājusi, ka tajā ir daudzi absurdi, piemēram, pašvaldībai jāizsniedz atļaujas zivju ķeršanai ar murdiem.
Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs norādīja uz neproporcionālo naudas sadali, ko uzņēmums “Latvenergo” piešķir Daugavas baseina zivju resursu palielināšanai un to zaudējumu kompensācijai. No 863 tūkstošiem eiro šim mērķim paredzētās naudas Kokneses pašvaldībai piešķirti vien 3 tūkstoši, jo galvenokārt visus līdzekļus virza migrējošo zivju, lašu, taimiņu, nēģu un citu, sugu atjaunošanai. Tās, protams, līdz Koknesei triju HES darbības dēļ nenonāk. Ilmārs Klaužs norādīja, ka arī Zivju fonda vadītājs Normunds Riekstiņš atzinis — šo līdzekļu sadali nepieciešams pārskatīt par labu arī pārējo sugu zivīm. Turpretī uzņēmums, kas atbildīgs par līdzekļu un zivju mazuļu sadali, atzinis, ka Pļaviņu ūdenskrātuvē zivju ir pietiekami daudz un skaita papildināšana veicinātu viņu virzību augšup pa straumi. Tādēļ Kokneses pašvaldība atradusi alternatīvu — Daugavas baseina zivju krājumu izpētes iespēju. Par nepieciešamību zivju krājumu atjaunošanai liecina arī tas, ka šogad koknesieši nerīkos Latvijas spiningošanas sacensību posmu “Kokneses zandarts”, jo pērn dalībnieki pārliecinājušies, ka pie viesu nama “Daugavas radzes” lomi kļuvuši daudz mazāki un retāki.
Vajadzīgi pierādījumi
Ingmārs Līdaka, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, gan norādīja, ka “Latvenergo” naudas izmantošanas mērķis ir dabai nodarīto zaudējumu kompensēšana un tieši HES dēļ, aizšķērsojot zivju migrācijas ceļus, liela uzmanība pievērsta migrējošo zivju sugu saglabāšanai. Viņš gan atzina, ka dažādos izglītojošos un izklaidējošos televīzijas raidījumos iedzīvotājiem radīts priekšstats, ka Latvijā ir tikai trīs zivju sugas — laši, taimiņi un foreles. Aizmirstot par pārējām sugām, arī ievērojamo līdzekļu sadalījums virzīts pārsvarā šo zivju sugu atjaunošanai.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka tāpēc arī viens no šīs puses raksturīgajiem produktiem — žāvēts plaudis — nākotnē no ēdienkartes var izzust. Līdz ar to viesu mājas Daugavas krastā zaudēs vienu no lieliskajām tūristu piesaistes iespējām. Turpretī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” piedāvā un arī nesen Daugavas baseinā ielaida kārtējos simtus tūkstošu līdaku mazuļu, kas vairāk piemēroti mierīgākiem — ezeru — ūdeņiem.
Ingmārs Līdaka kā vienīgo racionālo risinājumu, lai Pļaviņu HES akvatorijā ielaistu arī citu sugu zivju mazuļus, redz ekspertu iesaisti un apsaimniekošanas plāna izstrādi, pierādot, ka HES darbības rezultātā, svārstoties ūdens līmenim, tiek nodarīti nopietni zaudējumi zivju sugām, un tikai ar šādiem pierādījumiem iespējams pierādīt naudas summas nepieciešamību.
Deputāts Raimonds Bergmanis minēja, ka līdzīgi rīkojušās pašvaldības Gaujas, arī Salacas krastos — izveidojot saimnieciskās darbības formu, katra piedalās ar savu finansējumu.
Panākta vienošanās
Par problēmām, dibinot vienotu apsaimniekošanas modeli, runāja arī Pļaviņu novada domes vadītāja Gunta Žilde, sakot, ka ne visas pašvaldības ir ieinteresētas publisko ūdeņu apsaimniekošanā, piemēram, piešķirt līdzekļus zivju fonda aizsardzībai. Tikpat svarīga ir kā upes, tā arī tās krastu aizsardzība. Konkrēti Pļaviņu pilsētā, kas principā izvietota uz krasta līnijas, tā nodrūp, un viena no ielām ir avārijas situācijā, būtu slēdzama, bet tikai tāpēc, ka iela ir vienīgā piekļuves vieta vairākām privātmājām, pašlaik iztiek ar viskritiskāko vietu norobežošanu. No 2012. gada novada dome cītīgi sarakstās ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, tajā izveidoto komisiju par līdzekļu piešķiršanu krasta sakārtošanai. Četru gadu laikā panākta vienošanās par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi krasta nostiprināšanai, kuru virzīs projekta izstrādei.
Gunta Žilde arī norādīja, ka pašvaldības vien saviem līdzekļiem, bez valsts atbalsta, šādus un līdzīgus projektus var īstenot, tikai aizņemoties Valsts kasē.
Lai arī pārrunās kopīgs lēmums netika pieņemts, Saeimas komisiju locekļiem to rezultātā radās labāks priekšstats par reālo situāciju, un turpmāk, lemjot par saistītiem lēmumiem, tos ņems vērā. Ingmārs Līdaka norādīja, ka šo problemātisko jautājumu dēļ Zvejniecības likumu nodot caurskatīšanai un labošanai neiesaka, jo tas nozīmētu vēl lielāku haosu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Daugavā trūkst zivju

Kategorijas