Iztiekam bez konfliktiem

Valentīna Lazareva,Aizkraukles 1. vidusskolas pasaules un Latvijas vēstures skolotāja

2015. gada 12. maijs 00:01

394

Skolā notikumi nomaina un papildina viens otru, tāpēc pagājusī nedēļa, var teikt, iesākās ar 1. maiju, kad gatavojāmies 4. maija, Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas, svinībām. Pasākumos skolēni pauda attieksmi pret Latvijas valsti, arī pilsētu ar konkrētu rīcību. Ar dažādām akcijām, arī makulatūras vākšanu, izdarījām labu darbu, pasargājot mežu no izciršanas. Skolēni tajā piedalījās kopā ar vecākiem, rezultāts bija augsts arī valsts līmenī — 7 tonnas. Aktīvākie skolēni ar domes atbalstu devās ekskursijā uz Šokolādes muzeju un kinopilsētu “Cinevilla”.
Vēstures stundās ar skolēniem pārrunājām par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bērni sagatavoja darbu izstādi, savukārt skolas bibliotēkā apskatei izlikts plašs grāmatu un žurnālu klāsts latviešu un krievu valodā, vēstošs par valsts vēsturi, simboliem. Latvijas neatkarības tēma aplūkota arī citos pasākumos, piemēram, Baltijas ceļa atceres dienā skolēni piedalījās Daiņa Īvāna vadītajās lekcijās, skatījās lietuviešu režisoru veidotu filmu par deportācijām “Ekskursante” un paši veidoja prezentācijas par šo tēmu. Filma mūsu skolas skolēniem bija īpaši nozīmīga, jo rāda vēstures notikumus no dažādiem rakursiem. Uzkrātā pieredze jauniešiem palīdz orientēties šībrīža nebūt ne vienkāršajā politiskajā situācijā. Skolēni televīzijā redz daudz dažādu raidījumu un mēdz man uzdot jautājumus, uz kuriem jāspēj objektīvi atbildēt.
Diemžēl Ministru kabineta pieņemtā lēmuma dēļ pasaules un Latvijas vēsturi māca atsevišķi. Dalīto stundu dēļ skolēniem rodas priekšstats, ka ir divas dažādas pasaules — Latvija un visa pārējā, bet šejienes notikumi vēsturē bija taču cieši saistīti ar pasaulē notiekošo.
Jau daudzus gadus esmu Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas locekle un arī lielākās daļas asociācijā esošo pedagogu vārdā varu teikt, ka šāda sistēma neveicina loģisko priekšstatu par notikumiem Latvijā pasaules vēstures kontekstā. Tāpat nevietā ir pārmetumi par patriotiskās audzināšanas nesekmēšanu.
Pēc Neatkarības dienas svētkiem gatavojāmies Eiropas dienai un arī Otrā pasaules kara beigu 70. gadskārtai. Eiropas dienas pasākumi pārsvarā notika Rīgā, tāpēc Aizkrauklē bērnu interese un iesaistīšanās bija vien skolas līmenī. Pasaules kara tēmu vēstures stundās aizskārām pirms dažām nedēļām. Skolā ir bagātīgs vēstures materiāls par holokaustu Latvijā un pasaulē, šajā jautājumā ļoti atsaucīgs bija Okupācijas muzejs.
Iebilstu tiem, kuri iestājas par pilnīgu 9. maija svinēšanas aizliegumu Latvijā. Ģimenēm, kuru piederīgie piedalījušies karā, šis datums ir piemiņas svētki.
Mūsu skolas 11. klases kolektīvs piedalījās svinīgā pasākumā brāļu kapos Sērenes pagastā. Arī es šajā dienā kopā ar kara veterāniem pieminēju savu tēvu, kurš bija partizānu rindās Ukrainā, un vectēvu, kurš kara gaitā pazuda bez vēsts.
Ne manī, nedz skolēnos nav kaut kādas nepatikas pret to, kas notiek Latvijā, neveidojas konflikti nacionālo jautājumu dēļ. Arī pēc tam, kad skolā izveidoja 1. klasi ar latviešu bērniem, savstarpēju nesaskaņu nebija. Vidusskolas klasēs vēstures stundas notiek latviešu valodā, mēs sistemātiski sniedzam atbalstu skolēniem, kuriem kādreiz ir problēmas.
Nedēļas otrajā pusē jaunāko klašu skolēni uz skolu aicināja savas māmiņas, veltīja viņām koncertu svētku dienā. Skanēja dziesmas abās valodās, bērni dejoja abu tautu dejas, savu koncertprogrammu rādīja ritmikas nodarbību grupa.
Tagad visus spēkus veltām, gatavojoties Pēdējā zvana pasākumam 15. maijā. Līdz tam 9. un 12. klasei jāpabeidz visi pārbaužu darbi, jālikvidē “astes”, bet tie, kuri pasākumu organizē, skolotājas Žannas Murahinas vadībā šobrīd veido koncerta programmu. Skolu šogad pabeigs 18 vidusskolēni un 13 pamatskolas audzēkņi. Daļa plāno pāriet uz Aizkraukles novada ģimnāziju, citi skatās koledžu virzienā. Jāatzīst, ka visbiežāk viņu vietā par nākamo mācību iestādi lemj vecāki. Lai arī daļa bērnu gribētu izglītoties Rīgā, vecākiem grūti palaist viņus tik tālu no mājām. Pēdējos gados neviens neizvēlas kļūt par mūsu kolēģi skolotāju, laikam redzot darba ikdienu. Toties velta siltus vārdus skolai un skolotājiem katrā absolventu tikšanās reizē.
Piektdien skolas solā sēdās daži skolotāji. Darbojāmies “Microsoft” virtuālajā klasē un kopīgi pildījām mājasdarbus. Gada laikā jāizpilda 15 šādi darbi, un jāatzīst, tie nav viegli. Skolotājiem, kuri labi orientējas datorvidē, ir vieglāk, lai gan, kā atzina kolēģis no Aizkraukles novada ģimnāzijas, datorspeciālists Guntis Romanovskis, uzdevumi ir sarežģīti.
1. vidusskolā ir latviešu sākumskolas klases, un pēc šo bērnu vecāku vēlmēm gatavojam metodisko materiālu, lai jau no 2. klases mācītu otro svešvalodu — krievu valodu. Pirmā svešvaloda ir angļu, otro parasti sāk mācīt no 6. klases, bet vecāki pieprasīja, lai viņu bērni to apgūtu krietni agrāk. Tāpēc pašlaik veidojam darba materiālu, lai papildus obligātajām mācību stundām vadītu fakultatīvās nodarbības krievu valodas apguvē. Ar esošo mācību materiālu šīs valodas apguvē tik maziem bērniem Latvijā ir problēmas. Savukārt latviešu plūsmas 1. klases izveidošanai ir cerības arī nākamajā mācību gadā, jo saņemti 10 vecāku iesniegumu. Tas ir minimālais pieļaujamais skaits, iespējams, līdz augustam palielināsies. Lielākās latviešu bērnu vecāku rūpes, pirms izlemt par labu 1. vidusskolai, — vai viņu bērns iemācīsies jaunas un nezaudēs bērnudārzā jau apgūtās latviskās tradīcijas.
Sestdiena pagāja, strādājot dārzā un stādot dažādu puķu stādus. Puķu audzēšana ir mans vaļasprieks. No Rīgas atbrauca bērni ar ģimenēm. Viņiem patīk Aizkrauklē, jo te ir interesanti rotaļu laukumi, kādu nav pie viņu mājām Rīgā, savukārt dēlam šajā pusē patīk makšķerēt.

Staburags.lv ARHĪVS

Iztiekam bez konfliktiem

Kategorijas