Atmiņas dzīvo sirdī

2015. gada 8. maijs 00:01

261

Nākamnedēļ 65. dzimšanas dienu svinēs neretiete Lauma Jonaste. Jubilāre savus mīļos “Sauliešos” gaidīs ar pašas cep-
tiem pīrāgiem, savukārt mazmeita Vineta apsolījusi izpildīt vecmāmiņas pasūtījumu — svētkiem izcept olu kūku. Ja laiks būs saulains un silts, svētku galds būs turpat pagalma vidū pie ceriņkrūma.

Skrietu vēl jaunajiem līdzi!
“Ar tiem gadiem ir tā — kad jāiet un jādara, stīvums kaulos traucē un atgādina, bet ar prātu gribētos vēl jaunajiem skriet līdzi!” jubilejas priekšvakarā teic Lauma Jonaste. Jubilāres dzimtā puse ir Pilkalne, skolas gadi aizvadīti Zalves pagastā, jaunībā ceļi aizveduši uz Viesīti, bet, satiekot nākamo vīru Daini un apprecoties, atgriezusies atpakaļ Neretā.
Jubilāre ar vīru Daini, kurš jau ir aizsaulē, “Sauliešos” sāka saimniekot 1972. gadā, te joprojām valda dzīvība un darāmā netrūkst nevienam. Zemnieku saimniecībā ir 63 hektāri zemes, no tiem 38 hektāri aramzemes, kūtī 11 slaucamas govis, teliņi un pāris cūku pašu vajadzībām. Ģimenē izaudzināti trīs bērni — Sandra, Mairita un Vairis, aug divas mazmeitas — Vineta un Adelīna. Jubilārei lielākie palīgi ikdienā ir bērni — Mairita gādā par gotiņu slaukšanu un pabarošanu, Vairis apstrādā zemi, un viņa pārziņā ir saimniecības tehnika, nedēļas nogalēs palīdzēt brauc arī vecākās meitas ģimene no Rīgas.
Mājasdarbu pilda zem sola
Atceroties jaunību, jubilāre teic, ka skolā labi padevusies matemātika un ķīmija, tāpēc pēc Zalves pamatskolas mācības tupinājusi Jēkabpils ekonomikas skolā. “Ķīmijas mājasdarbu pildīju zem sola anatomijas stundās, jo nevarēju sagaidīt, kamēr nokļūšu mājās, lai varētu ātrāk izrēķināt. Skolā pirmajā kursā audzinātāja un latviešu valodas skolotāja bija rakstniece Lūcija Ķuzāne. Pasaules ekonomiskajā ģeogrāfijā dabūju sešus divniekus pēc kārtas. Vakarā mācījos, gatavojos stundām, kursabiedrenes pat teica: tagad gan tev būs pieci, bet nekā! Toties pēc gada, kad aizgāju mācīties uz Viesītes vakarskolu, viss mainījās, man pat nevajadzēja vērt vaļā grāmatu, ieskaites teicami kārtoju vienu pēc otras.”
Mūža laikā neretiete strādājusi dažādus darbus — Viesītes iecirknī meliorācijā, fermā, neilgi bijusi arī konduktore autobusā, gandrīz desmit gadu nostrādājusi rezerves daļu veikalā, bet pēc tam diendienā savā zemnieku saimniecībā.
Balle beidzas virtuvē
Jubilārei joprojām dzīvas atmiņas par pirmo tikšanos ar savu nākamo vīru, par pirmo kopīgi nodejoto balli Dzirnavu saliņā un par kopā nodzīvoto mūžu. Kopā padarītais, ģimenes ikdiena un prieka mirkļi iemūžināti ģimenes albumos, kur viena pie otras rindojas visu triju bērnu pirmās fotogrāfijas, izlaidumi, dzimšanas dienas, arī radu tikšanās un mazbērnu smaidošās sejiņas. “Dainis pats fotografēja un mājās arī izgatavoja bildes, savulaik bija ļoti ar to aizrāvies,” teic jubilāre.
Visspilgtākās atmiņas jubilārei par 50. dzimšanas dienas svinībām, kas rīkotas “Sauliešu” pagalmā. Sākumā maija pēcpusdiena bijusi silta, pie loga saziedējis jau smaržoja violetais ceriņš, bet, kamēr viesi tikuši pie tortes, visiem jau mugurā biezās ziemas jakas, jo laiks bijis mānīgs, vējš pūtis tā, ka balle beigusies virtuvē.
Jubilāre stāsta, ka viņai ļoti patīk pavasara puķes, tās, kas uzzied pašas dārzā — narcises un tulpes. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Atmiņas dzīvo sirdī

Kategorijas