Kaplavieši cenšas neelpot

2011. gada 7. aprīlis 09:51

2963

“Staburaga” redakcijai nedēļas sākumā piezvanīja kāda Kokneses pagasta Kaplavas iedzīvotāja un sūdzējās, ka netālu no mājas uz lauka izbērts kaut kas ļoti smirdīgs. Kad pūš dienvidvējš, no smakas nav iespējams paglābties pat aiz aizvērtiem dzīvokļa logiem.

Dzīvnieks tas nav
Dodos norādītajā virzienā un ceļā uz Koknesi iepretī pagriezienam uz Kaplavas kapiem uz lauka tiešām pamanu milzīgu kaudzi, no kuras ceļas garaiņu mākoņi. Kaudzes saturs acīmredzot ir siltāks par gaisa temperatūru. Turpat redzami divi traktori, kuru sānus rotā uzraksts “Aizkraukle — A”. Pašus traktoristus gan nekur nemanu. Smaka te ir tik asa, ka jūtu: brokastu saturs tūlīt pievienosies lielajai kaudzei. Ilgi te palikt nespēju, dodos pāri ceļam un dzelzceļa pārbrauktuvei uz tuvējām mājām. Šajā pusē jau var uzelpot.
Viena no astoņu dzīvokļu mājas iedzīvotājām, kuru satieku, stāsta, ka siltās pavasara dienas viņai un kaimiņiem neesot lemts izbaudīt, jo mājas pagalmā šīs smirdoņas dēļ iziet nevar. Dienu iepriekš, kad pūtis spēcīgs dienvidu vējš, pirmie pavasara darbi ap māju bija jāpārtrauc. Arī bērniem, kuri ik rītu gaida autobusu pieturā netālu no mājām, jāpacieš uzmācīgā smaka.
— Smaka tāda, ka iekšas griež uz āru, — stāsta kaplaviete. — Nodomāju — kāds beigts dzīvnieks, sniegam kūstot, sācis sadalīties. Kaut esmu lauku cilvēks, pieradusi pie kūts un citām smakām, šo nespēju paciest.
Kaimiņš Juris teic, ka viņam logi ir pretējā pusē un dzīvoklī smaku nejūt. Viņš notiekošo uztver mierīgi, sakot, ka tas ir pārejoši un kādu laiku jāsamierinās. Ar cilvēku, kuri kaut ko dara, darbu vienmēr kāds būs neapmierināts. Pie mājas kanalizācija smird, bet pie tās jau pierasts. Kaimiņiene esot zvanījusi uz kooperatīvo sabiedrību, un tās pārstāvis mierinot teicis, ka drīzumā kaudzi apklās ar plēvi.
Smirdēs vēl trakāk
Aivars Jermušs, sabiedrības “Aizkraukle — A” agronoms, nenoliedz: kaudze pieder saimniecībai, un tās sastāvā ir vistu mēsli, zāģskaidas un pa kādai olai. Šāds sastāvs ir labs fosfora avots. Mēslojuma piegādātāja ir lielākā olu un olu produktu ražotāja Ziemeļeiropā Iecavas putnufabrika “Balticovo”. Šādu mēslojumu saimniecība izmanto pirmo gadu, jo laikā, kad minerālmēslu cenas strauji aug, jāmeklē citas iespējas. Nepērk ārzemēs, bet izmanto vietējo ražotāju produkciju. Agronoma skatījumā mēslošana ar vistu mēsliem ir pat vēlama, jo uzlabo augsnes struktūru. To daļēji var nosaukt arī par ekoloģisku, jo mazāk jālieto minerālmēsli.
Par nepatīkamo aromātu viņš teic — diemžēl lauksaimniecība bez šādām vai līdzīgām smakām nav iedomājama. Jāsamierinās, ka, izkliedējot kaudzi uz lauka, smaka būs vēl spēcīgāka.
Jāpaciešas, līdz lauks nožūs
Pavisam šajā vietā paredzēts nogādāt divus tūkstošus tonnu vistu mēslu. Kaudzes veidošanai esot apskatītas arī citas vietas, bet tām pavasarī nevar piekļūt aizlieguma dēļ — pa mazajiem lauku ceļiem nedrīkst pārvietoties transportlīdzekļi, kuru kopējā masa ir lielāka par 4 tonnām. Pagājušajā gadā varēja nokārtot speciālās atļaujas ceļu lietošanai, šogad par tādām var aizmirst. Otrs variants bijis kaudzi veidot tālāk no ceļa, kur saglabājušās vecās skābbarības bedres un braukšanas aizlieguma nav. Diemžēl kravas automašīnām šis ceļa posms ir neizbraucams. Kaudzi paredzēts pārklāt ar plēvi, un vien spēcīgā vēja dēļ līdz šim tas nav izdarīts.
Līdzko lauks, kurā vēlāk sēs miežus un vasaras rapsi, būs nožuvis un traktori tajā negrims, kaudzes saturu iestrādās zemē. No brīža, kad sāks mēslu izkaisīšanu, paies gandrīz nedēļa, līdz visas platības būs apartas.
Tā kā saimniecības lauki plešas arī gar veco Kokneses šoseju, kur netālu ir privātmājas, agronoms pieļauj, ka neapmierinātu iedzīvotāju skaits pieaugs.
Ja šāda mēslošana izrādīsies efektīva, nākamā nelabās smakas reize varētu būt rudenī, kad ceļi būs izbraucamāki.

Staburags.lv ARHĪVS

Kaplavieši cenšas neelpot

Kategorijas