Uzvara ir tad, kad nekaro

2015. gada 7. maijs 08:26

151

Kad rakstīju sleju par leģionāriem, uzsverot, ka viņi ir tikai lielvaru upuri, piezvanīja kāda dusmīga kundze un teica, lai beidzot viņus slavināt, viņa zinot, kas ir karš — katrs brālis karojis savā pusē un viens gājis bojā Volhovas purvos. Interesanti, ko tad es rakstīšot par 8. un 9. maiju.

Jā, Latvijas vēsturē tie ir divi pretrunīgi datumi. Vēsture vienmēr ir bijusi pretrunīga, īpaši tādēļ, ka dažādas nācijas uz to raugās no sava skata punkta. Taču svarīgi ir par to runāt, lai izprastu šīs dažādās nostājas.

1945. gada 7. maijā līdz ar nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers. Vienošanās par Vācijas bezierunu kapitulāciju Rietumu sabiedrotajiem un PSRS tika parakstīta ģenerāļa Eizenhauera štābā Reimsā, Ziemeļfrancijā. 8. maijs kļūst par Uzvaras dienu Eiropā.

Savukārt dienu vēlāk, 1945. gada 8. maijā, maršala Žukova štābā Karlshorstā, Austrumberlīnē, pēc Padomju Savienības iniciatīvas tika parakstīta vienošanās par Vācijas bezierunu kapitulāciju PSRS un Rietumu sabiedrotajiem. Ar šo atsevišķo vienošanos Padomju Savienība vēlējās akcentēt savus īpašos nopelnus fašisma sagrāvē — 9. maijs kļūst par Uzvaras dienu PSRS.

Latvijā 8. maijs ir Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Ir gan viena atšķirība no Rietumeiropas — Latvija neieguva neatkarību.

Vēstures uztvere latviešu un krievvalodīgo ģimenēs parasti pastāv, ņemot vērā katras ģimenes vēsturisko pieredzi, atmiņas un zināšanas par vecāku un vecvecāku pieredzēto. Diemžēl šī vēsturiskā pieredze bieži ir atšķirīga. Kā uzskata vēsturnieks Uldis Neiburgs, tās uztveri nosaka arī dažādās atmiņas par dzīvi pēckara padomju sabiedrībā, kas krievvalodīgajiem atšķirībā no pamatnācijas lielākās daļas neasociējas ar piespiedu samierināšanos ar svešas okupācijas varas klātbūtni, bet gan ar brīvprātīgu atrašanos PSRS sastāvā, krievu valodas dominanti, padomju cilvēku domāšanas veidu, kā arī sociālistiskās sistēmas priekšrocībām.

Karā ar asinsizliešanu nekad nebūs uzvarētāju. Es nezinu, vai tā nejauši noklīdusī šķemba bija no vācieša vai krieva raidītās lodes, kas izdzēsa mana vectēva dzīvību. Un nezinu, vai tāpēc kāds no viņiem kļuva laimīgāks. Uzvara būtu tad, ja nebūtu kara. Un šie datumi ir piemiņas un atceres diena lielvaru upuriem.

Staburags.lv ARHĪVS

Uzvara ir tad, kad nekaro

Kategorijas