Pēc stādiem nāk ar žurnālu

2015. gada 7. maijs 00:01

221

Ikgadējā lauksaimniecības izstādē “Rāmavā” Rīgā stādus piedāvāja vairākas stādaudzētavas. Garāko ceļu uz galvaspilsētu bija mērojuši saimnieki no Ziemeļvidzemes pusē, Jaunalūksnes pagastā, darbojošās stādaudzētavas “Sprogas”.

Stādaudzētavu ierīko dzimtas mājās
Alūksnes pusē, Jaunalūksnes pagastā, “Sprogas” darbojas jau padsmit gadu. Tā izveidota stādaudzētavas saimnieka Ivara Tīca dzimtas mājās. “Stādaudzētavu izveidojām no nulles atgūtajās vectēva mājās. Arī viņš kādreiz nedaudz nodarbojās ar dārzkopību — audzēja puķes, bet vectēva brālis Alberts Tīcs bija cidoniju selekcionārs,” stāsta Ivars, kurš savulaik beidzis Bulduru dārzkopības vidusskolu.
“Sprogu” galvenās darbības jomas ir vasaras puķu, ziemciešu, augļukoku, ogulāju, un dekoratīvo koku un krūmu stādu audzēšana, kā arī apstādījumu projektēšana un ierīkošana. “Sprogās” 3 hektāru platībā audzē arī zemenes un pircējiem piedāvā zemeņu stādus. Rīgā, pie lielajiem tirdzniecības centriem “Alfa”, “Spice”, “Rīga Plaza”, “Mols”, zied Ziemeļvidzemē izaudzētās puķes — pavasarī atraitnītes, vēlāk “Sprogas” piegādās vasaras puķes.
Dzīvs līdz pēdējam pumpuriņam
“Šis pavasaris sācies laikus un ir ļoti labs, arī ziema bija stādiem draudzīga, un pat pie mums Alūksnē viss ir pārziemojis, viss līdz pēdējām pumpuriņam dzīvs,” priecājas Ivars Tīcs. “Ja tādas ziemas būtu ik gadu, tad pat mēs Alūksnē varētu audzēt persikus.” Persiki arī ir viens no eksotiskākajiem augļukociņiem, ko Alūksnē audzē siltumnīcā, bet citviet Latvijā tos varētu mēģināt audzēt aizvējā, saulainā vietā arī ārā.
“Zinu vietu Vidzemē, kur persiku audzē ārā — piesaulē pie ēkas sienas, bet, tiklīdz ir lieli mīnusi, kociņš jāsedz. Ja kāds vēlas audzēt persikus, tad iesaku mūsu pašu pārbaudītu veidu — iestādiet to neapkurināmas plēves siltumnīcas ziemeļu galā. Persiku var griezt un veidot, kā vēlas, tāpēc to var “nofrizēt” pēc vajadzības — tā, lai kociņš nenoēno līdzās augošos. Pāris gados jau var novākt kādu spaini augļu.” Persiki ir pašauglīgi, un tas nodrošina labas apputeksnēšanās iespējas, regulāras ražas, pat ja dārzā aug tikai viens koks. Tie zied agri tumši rozā ziediem un īslaicīgi iztur līdz -5°C pavasara salnas.
Stādi ir norūdīti
“Audzējot augļukoku stādus, atlasām piemērotākās šķirnes Vidzemes, Latgales klimatam, stādi ir norūdīti,” stāsta Ivars Tīcs. “Arī Zemgalē, Sēlijas pusē, dažviet mikroieplakās Kurzemē izaudzētie stādi īsti neder, vajadzīga labāka ziemcietība. Plūmju jaunās šķirnes mums dod Dobeles dārzkopības izmēģinājumu stacija, un mēs tām pārbaudām ziemcietību. Piemēram, jaunās plūmju šķirnes ‘Sonora’ un ‘Ance’ pie mums jau sekmīgi izturējušas pārbaudi. ‘Ance’ ir dzeltenās plūmes, kas pēc garšas daudz neatšķiras no olu plūmes. Jaunās šķirnes vairs tā neslimo ar kraupi, bet ik gadu klienti sūdzas, ka ir ļoti daudz tinēju ābelēs, tāpēc bez miglošanas neiztikt. Lai kā negribas, tā ir vienīgā izeja.”
Arī dārzos ir mode
Ivars Tīcs novērojis, ka pēdējos gados cilvēki daudz informācijas par augļukoku “modi” gūst no specializētiem izdevumiem un vēlas savā dārzā visdažādākos jaunumus. Dažreiz atnākot pat ar žurnālu, kurā pilnīgi jaunas, nebijušas puķes vai augļukoku šķirnes. “Kādreiz prasīja zināmas un pārbaudītas šķirnes — ‘Balto dzidro’, ‘Antonovku’, bumbierābeles, tagad vēlas izdevumā vai raidījumā noskatītu kociņu,” stāsta Ivars Tīcs. “Nereti gadās, ka tāda šķirne vēl nav ieviesta un pārbaudīta tās piemērotība mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Tomēr galvenie priekšnoteikumi cilvēkiem, izvēloties stādu, ir, lai augļukociņi būtu iespējami kompakti, zemiem vainagiem. Tādēļ ābelītes uzpotējam uz puspunduriem — tās aizņem mazāk vietas dārzā un ir ražīgākas.”
Brauc no Igaunijas
Konkurence starp stādaudzētājiem pēdējos gados aizvien palielinās, turklāt Latvijas tirgū augļukokiem ir salīdzinoši zemas cenas. “Tepat kaimiņos, Igaunijā, stādi, ko mēs Latvijā pārdodam par 8 — 10 eiro, maksā 15 —17 eiro. Pie mums nereti brauc iepirkties igauņi, arī mēs dodamies ar stādiem uz kaimiņvalsti,” atklāj “Sprogu” saimnieks. “Latvijā ir patiešām daudz stādaudzētavu. Pieļauju, ka mums uz vienu iedzīvotāju ir vairāk stādaudzētavu nekā Polijā, kur stādi ir salīdzinoši lēti un kur ir ļoti daudz
iedzīvotāju.”
Lai gan stādu tirgus Latvijā ir piesātināts, konkurence liela, tomēr “Sprogas”, domājot par attīstību, paplašināsies, palielinot stādu ražošanas apjomu, arī šķirņu sortimentu. “Vienmēr gan izvēlamies šķirnes, kas piemērotākās un labākās šejienes klimata apstākļiem,” piebilst saimnieks. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Pēc stādiem nāk ar žurnālu

Kategorijas