Reformu reformēšana

2015. gada 5. maijs 07:54

184

“Es uz novada centru nebraucu, man tur nav, ko iesākt. Pat bankas nav! Visu — zemes lietas, “papīrus”, veselību — kārtoju Aizkrauklē vai Jēkabpilī,” šis kāda novada nomalē dzīvojošas lauku sievas teiktais atausa atmiņā, dzirdot televīzijā diskusiju par novadu reformu.
Apgabali, apriņķi, rajoni, novadi — Latvijas administratīvo teritoriju sadalījums saukts dažādi, un pārmaiņas to robežās piedzīvotas nemitīgi. Galvenā ideja jebkuras reformas rezultātā, vienkārši sakot, ir vienmērīga teritorijas ekonomiskā attīstība, lai viss necentrētos tikai lielajās pilsētās, lai nebūtu “Rīga un pārējā Latvija”.

Likvidējot 26 rajonus, no 1999. gada sākās pēdējā tā sauktā novadu reforma, kas izveidoja Latviju kā raibu puzli — radot 109 novadus, atsevišķi izdalot deviņas republikas nozīmes pilsētas un Rīgu. Administratīvā aparāta samazināšanas vietā realitātē noticis pretējais. Tas izaudzis vēl lielāks (ne visur, tomēr daudzviet), kļuvis vēl smagnējāks, un doma ietaupīt ir izgāzusies.

109 novadi — milzum daudz sīku teritoriju valstī, kas, pēc iedzīvotāju skaita raugoties Eiropas mērogā, ir vien neliela mazpilsēta. Katrā novadā sava vadība, katra novada pagastos atkal sava, un, lai savstarpēji vienotos, jātērē laiks un līdzekļi.

Pagājušā gada nogalē sākās un beidzot šīgada martā noslēgts sadarbības līgums starp Valmieru un kaimiņu — Beverīnas — novadu par teritorijas nomu. Valmierai, kas ir republikas nozīmes pilsēta, nepietiek teritorijas, kur attīstīties. 118 ha lielajā platībā, ko Valmiera nomās no Beverīnas novada, plānots veidot industriālo parku. Beverīnas novadā rīkota sabiedriskā apspriešana — daļa novada iedzīvotāju bija pret šo ieceri, iebilstot, ka “konkrēti solījumi nav dzirdēti, vien tas, ka tikšot veicināta uzņēmējdarbība un radītas jaunas darba vietas.”
Vai tā nav pašvaldību resursu — laika, darba un naudas — izšķiešana? Muļķīga stīvēšanās mazajā Latvijā, valstī, kur ir niecīgs skaits iedzīvotāju uz kvadrātkilometru, par teritoriju, kurā nenotiek nekas? Vai var vēlēties labāku piemēru tam, cik dažkārt “lielas” un ambiciozas ir mazās karaļvalstis?

Par reformas izdošanos vai neizdošanos oficiālu pētījumu un secinājumu nav. Teorētiski arī pāragri tādus veikt, taču izskanējuši dažādi valdības pārstāvju spriedumi, lielākoties ne visai glaimojoši. Savulaik bijušais VARAM ministrs Sprūdžs nosauca reformu par neveiksmi, izstrādājot un piedāvājot jaunu ideju reformas reformēšanai. Arī šajā laikā izskan domas, ka optimāli Latvijā varētu izveidot 30 novadu centru, tā domā arī mūsu premjere. Ja tas notiks, tad nekur tālu no bijušajiem 26 rajoniem nebūsim tikuši.

Staburags.lv ARHĪVS

Reformu reformēšana

Kategorijas