Iekaro sirdis un pagalmu

2015. gada 5. maijs 00:01

944

Tuvojoties skrīverietes Tatjanas Pieles mājai, sadzirdēju pirmos četrkājaino draugu sveicienus — vau, vau! Saimnieces aicināta, pagalmā nespēju saprast, kam pievērsties. Pie kājām pieskrēja mopsis, bet voljerā ieinteresēts raudzījās stalts akitas-inu pārstāvis. Pēc nelielas ekskursijas pa pagalmu skrīveriete laipni aicināja sarunu turpināt mājās, kur mani jau gaidīja bīglu meitene Amelija. Beidzot biju klāt — suņu audzētavā “Zak de Lux” Skrīveros.

Basta atrisina nesaskaņas ģimenē
Suņu audzēšana ir Tatjanas vaļasprieks, kurā iesaistījusies visa ģimene. Viss sākās pirms astoņiem gadiem. Ģimene juta nelielu tukšumu dvēselē, un viens no otra atsvešinājās. Lai uzlabotu attiecības, skrīverietei ieteica iegādāties suni. Tas Tatjanai ļāva īstenot sapni par četrkājaino mīluli — mopsi. Kucīte Basta nu ir “omes” godā, taču joprojām iepriecina saimniekus. Pēc diviem gadiem Bastai piedzima kucēni, un ģimenei ļoti iepatikās viena no kucītēm, kuru nolēma paturēt. Togad pasaulē atzīmēja lelles Bārbijas 50. jubileju, tādēļ mazo mopsenīti nosauca tai par godu. Bārbija bija ļoti skaista, to ievēroja arī cilvēki apkārt un ieteica Tatjanai piedalīties izstādē. Talantīgā suņu meitene sevi lieliski parādīja gan pirmajā, gan visās pārējās izstādēs. Saimniece satika un iepazina suņu audzētājus. Lai gan nodoma iesprausties šajā nišā sākotnēji nebija, palēnām vaļasprieks pārauga nopietnākā darbībā. “Sasniegumi, kas tiek gūti izstādēs, dod adrenalīnu, kas liek gribēt iesākto turpināt. Tas ir liels gandarījums, ka manus suņus ievēro un novērtē,” stāsta Tatjana.
Tagad ģimenes ikdiena pakārtota 14 šķirnes mīluļiem, no kuriem desmit ir vaislas dzīvnieki. Mopšiem klāt nākuši bīglu šķirnes draiskuļi un staltie akitas-inu. Saimniece lepojas, ka viņu saimē ir arī vecāki dzīvnieki. Retā suņu audzētava patur suni gados, parasti tādus dzīvniekus atdod vai iemidzina. “Vai tad ir tik grūti atrast bļodiņu barības?” par šādu attieksmi sašutusi ir skrīveriete.
Kad mopši savu vietu saimnieku dzīvē bija nodrošinājuši, Tatjanai radās vēlme pievērsties lielākas šķirnes suņiem. Lielos dzīvniekus bieži piemeklē veselības problēmas — visbiežāk tie sirgst ar displāziju (gūžas locītavas saišu atslābums), subluksāciju (daļēja gūžas galviņas dislokācija) un artrotiskām izmaiņām tajās, tādēļ noteicošais faktors bija šķirnes veselīgums. Pēc ilgiem meklējumiem, apkopojot ievākto informāciju, skrīverieši iegādājās pirmo akitas-inu suni. Tagad saimnieki lepojas ar pieciem šīs šķirnes pārstāvjiem. Akitas-inu Latvijā ir jauna šķirne. Tā cēlusies Japānā un ir viena no septiņām šķirnēm, ko dzimtenē uzskata par nacionālo īpašumu. Tikai pirms 15 gadiem japāņi izlaida šīs šķirnes suņus ārpus savas valsts robežām, un, pēc filmas “Hačiko: suņa stāsts” tie guva lielu popularitāti visā pasaulē.
Pēdējā šķirne, kas piesaistīja Tatjanu, ir bīgli. Kārtīgā suņu audzētavā jābūt ne vairāk kā trim šķirnēm, un saimnieki vēlas pieturēties pie šādas prakses.
Veterinārārstu bieds — suņu audzētājs
“Suņu audzēšana ir kā krātuvīte, kurā tiek ieguldīts laiks un darbs. Nav garantijas, ka iecerētais izdosies,” par darbības sākumu stāsta skrīveriete. Lai izveidotu suņu audzētavu, vismaz četriem līdz pieciem metieniem jābūt ar kvalitatīviem kucēniem, kuros nav neviena “brāķa”. Metieniem jābūt plānotiem, un izstādēs jāsaņem labi vērtējumi. Saimniekam lieti noder zootehniķa vai veterinārārsta izglītība. Lai apgūtu visu darbībai nepieciešamo, Tatjana ir apmeklējusi daudzus kursus un apmācības.
Vetārstiem suņu audzētāji nepatīk, jo viņi ir gudrāki par parasto suņa saimnieku. Arī šī nozare valstī pārvērtusies par biznesu. Cilvēks par savu mīluli ir gatavs atdot vairāk kā par sevi, un ir speciālisti, kas to izmanto savtīgos nolūkos. Tatjanai ir liela pieredze, kurā sieviete labprāt dalās ar citiem. Ja suņa saimniekam nepieciešams apgriezt mīlulim nagus, viņa to izdarīs. Palīdzēs arī ar gudru padomu. “Suņu saimnieki pie manis brauc pēc veterinārām konsultācijām. Ikvienam iesaku vispirms vērsties pie suņu audzētāja. Kurš cits, ja ne cilvēks, kurš suņus kopj un pazīst kā savus bērnus, spēs sniegt labāku padomu, kā mājas mīluli kopt un kādi “papīri” nepieciešami,” stāsta Tatjana.
Medniekiem — nē!
Šķirnes suņi ir modes lieta, kas ar laiku mainās. Daudzus potenciālos pircējus iegādāties sen kāroto mājas mīluli attur cena, tomēr Tatjanai šajā ziņā ir stingra nostāja: “Dzīvniekam jāmaksā bargu naudu, šķirnes vai bezšķirnes, tam nav nozīmes. Suns — tā ir liela atbildība, saimniekam kārtīgi jāizvērtē, vai viņš var atļauties to turēt. Ja mājas mīlulis neko daudz nav izmaksājis, tad bieži rodas vieglprātīga attieksme. Cilvēki rūpīgi izturas pret to, kur ir ieguldījuši lielu naudu.”
“Zak de Lux” audzētavā pasaulē nākuši vairāk kā 50 kucēnu, kuru saimnieki ir 12 dažādās pasaules valstīs. Tatjana kucēnu īpašniekus pārbauda gandrīz tikpat stingri kā policijas darbinieki aizdomās turamo. “Vēlos būt droša, ka suns nonāks labās mājās, pie labiem saimniekiem. Nav svarīgi, kāds ir cilvēks, galvenais, lai mājdzīvniekam būtu nodrošināti labi dzīves apstākļi. Interesējos, cik liela ir viņu dzīvojamā platība un cik bieži viņi ir mājās,” par strikto pārbaudi stāsta skrīveriete.
Saimniece rūpējas par savu suņu labklājību, tādēļ nepārdod tos medniekiem. Lai gan bīgli ir medību suņi, tie bieži medību laikā pazūd. Lielās un spēcīgās uzbūves dēļ Krievijā akitas-inu izmanto lāču medībās, kur tie gūst traumas. Saimniece saviem lolojumiem šādu nākotni nevēlas.
Grib valsts atbalstu
Tatjanu sāpina cilvēku cietsirdība pret dzīvniekiem, tādēļ viņa aktīvi atbalsta suņu čipošanu, kas 2016. gadā paredzēta kā obligāta prasība. Tas ļaus notvert un sodīt pāridarītājus.
Latvijā suņu audzētāji no valsts nesaņem nekādu atbalstu, kā tas ir citās valstīs. Situāciju bēdīgāku dara tas, ka nav arī iespējas pretendēt Eiropas fondu finansējumam. Kā piemēru Tatjana nosauc ēteriskās eļļas, kuru ražošanai var saņemt atbalstu, taču suņu un kaķu audzētājiem to nepiešķir, jo to uzskata par ekstru. Ārvalstīs uz suņu audzētājiem raugās kā uz lauksaimniekiem, Latvija šajā ziņā ir atpalikusi. Tomēr valsts par šo nozari nav pavisam aizmirsusi. Notiek pārrunas, lai šo jomu sakārtotu un valsts varētu iekasēt nodokļus no suņu audzētājiem. Tatjana problēmas nesaskata un ir ar mieru maksāt. Tomēr, norādot tēriņus un pakalpojumus, viņa un pārējie nozares pārstāvji vēlas saņemt iespēju pieteikties dažādiem attīstības projektiem.
Dzīve pakārtota suņiem
Reizēm rodas maldinošs priekšstats, ka suņu audzētāji sēž, rokas klēpī salikuši, un pelna lielu naudu. Skrīveriete stāsta, ka tas ir milzīgs darbs, suņu dēļ katra diena paiet kustībā. Četrkājainie mīluļi iekarojuši ne vien ģimenes locekļu sirdis, bet arī pagalmu. Līdzās dzīvojamajai mājai slejas Tatjanas vīra celtā suņu māja un voljers. Sieviete ilgus darba gadus aizvadījusi tirdzniecībā, taču turpmāk savu ikdienu plāno saistīt tikai ar suņiem.
Tuvojoties sarunas beigām, istabā tiek ienesti trīs divus mēnešus veci akitas-inu kucēni. Pūkainie prieka bumbulīši sāk bezrūpīgas rotaļas, kurās noraugoties nav iespējams nepasmaidīt. Tatjana ieber bļodiņā barību un mātišķi uzrauga, lai katram tiktu pa saujiņai. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Iekaro sirdis un pagalmu

Kategorijas