Staburagā dzimusī ideja iziet tautā

2015. gada 30. aprīlis 00:01

Kad “Zvaigznes ABC” prezidente Vija Kilbloka apgāda prezentāciju zālē ieraudzīja tik daudz cilvēku, kuri bija ieradušies uz Māras Svīres un Jāņa Vasarieša grāmatas ”Vasaras kalnā” atvēršanas svētkiem, viņa savu uzrunu sāka ar pārdomām, ka laikam jau grāmatai vajadzējis lielāku tirāžu. Un tas arī saprotams — ja satikušās divas radošas personības, tad var iznākt tikai kaut kas interesants un neordinārs.

Bet sākums idejai dzima Staburagā. Kad liliju selekcionārs Jānis Vasarietis no Vecumniekiem pārcēlās uz dzīvi “Mintautos”, viņš iepazinās ar rakstnieci Māru Svīri un viņas dzīvesbiedru rakstnieku Vladimiru Kaijaku. Kas ir dzirdējis runājam Jāni Vasarieti, zina — viņā gribas klausīties vēl un vēl. Vienaldzīga pret viņa stāstījumu nepalika arī rakstniece Māra Svīre un ieteica viņam uzrakstīt savu dzīvesstāstu, kurš ir raibs kā dzeņa vēders. Tomēr redzes problēmu dēļ viņš to pats nevarēja izdarīt, taču tas nenozīmēja, ka ideja aizgāja zudībā — rakstniece ierosināja stāstījumu ierakstīt diktofonā, kuru pēc tam pārvērta aizraujošā dzīvesstāstā. Atmiņu stāstījumā Jānis Vasarietis atceras ģimeni un bērnību, ko ietekmēja tēva — drosmīgā cīnītāja par Latvijas valsti — Fridriha Zommera personība, skolas gadus un tūlīt pēc tiem Otrā pasaules kara ceļus un gūstu, tad studiju gadus Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, skolotāja darbu, līdz pagājušā gadsimta 50. gadu beigās Jānis Vasarietis pievērsās gladiolu, pēc tam liliju un dienliliju audzēšanai, jaunu hibrīdu radīšanai.
Taču, uzrakstījusi liliju selekcionāra atmiņas, rakstniece nodomāja: “Kā tad tā? Vasarietis ir, bet Svīres nav?” Un tapa kaut kas tikpat raibs un skaists kā apraksta varoņa biogrāfija — “Veltījumus Jāņa Vasarieša trīspadsmit lilijām”. Autores iztēle iedzīvinājusi dažādus gan pasakai līdzīgus, gan sadzīviskus notikumus, kuru vadmotīvi ir dažādu Vasarieša radīto liliju nosaukumi — ‘Saules meita’, ‘Vēlā viešņa’, ‘Medusmēnesis’, ‘Rudais runcis’, ‘Vīna pokāls’ u. c. Saistībā ar šiem nosaukumiem rakstniece savijusi asprātīgus un izteiksmīgus stāstu sižetus. Turklāt visas šo veltījumu varones apskatāmas arī krāsainās Jāņa Vasarieša fotogrāfijās.
Šāds biogrāfijas un beletristikas žanru apvienojums latviešu literatūrā pagaidām ir unikāla parādība. Bet, kas zina, varbūt ar laiku vēl kas taps. Jānis Vasarietis teic, ka viss nemaz vēl neesot aprakstīts. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Staburagā dzimusī ideja iziet tautā

Kategorijas