Staburags.lv ARHĪVS

Skolotājam ir attīstīta sirdsapziņa

Evita Apiņa

2015. gada 30. aprīlis 00:01

20
Skolotājam ir attīstīta sirdsapziņa

Priekšsēdētāja  —  vairāk nekā 30 gadu
Aizkrauklē notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Aizkraukles starpnovadu arodbiedrības konference, kuras laikā ievēlēja jaunu priekšsēdētāju, viņas vietnieci, valdi un revīzijas komisiju. Līdzšinējā priekšsēdētāja Helēna Deine šajā amatā nostrādājusi vairāk nekā 30 gadu — kopš 1984. gada. Par Aizkraukles starpnovadu arodbiedrības priekšsēdētāju turpmāk strādās Anta Zāģere, Aizkraukles novada ģimnāzijas bioloģijas un veselības mācības skolotāja, viņa septiņus gadus ir arī izglītības iestādes arodbiedrības priekšsēdētāja.
Priekšsēdētājai apstiprinātas divas vietnieces — Sandra Paugure (Aizkraukles specializētā pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte”) un Raisa Skrimble no A. Upīša Skrīveru vidusskolas. Revīzijas komisijā darbosies Zane Sirmace (Aizkraukles novada ģimnāzija), Līga Leitlande (Jaunjelgavas vidusskola) un Aina Mieze (Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskola).
Valde sastāv no sešiem locekļiem: priekšsēdētājas, abām viņas vietniecēm, tajā darbosies arī  Lāsma Lapiņa (Pļaviņu novada bērnudārza “Jumītis” filiāle “Rūķītis”), Larisa Daņilova (Aizkraukles BJC) un Dzintra Sniedze (Bebru pamatskola).
Būs vajadzīgs kolēģu atbalsts
Helēna Deine stāsta, ka turpmāk jaunajai priekšsēdētājai, gluži tāpat kā viņai pirms  30 gadiem, būs vajadzīga pacietība, zināšanas un kolēģu atbalsts: “Patlaban svarīgākais jautājums izglītības jomā ir tas, ka valstī ir nepietiekams finansējums, lai skolas, skolotāji un skolēni katrs varētu labi darīt savu darbu. Proti, izglītības attīstībai vajag aptuveni 33 miljonus eiro, mūsu budžets, ar ko jāizdzīvo, ir 3 miljoni. Šobrīd dažādas pārmaiņas, likuma grozījumi, aprobācijas projekti tiek īstenoti bez finansiāla seguma. Skolotāji Latvijā saņem atšķirīgas algas, tas ir saistīts ar principu “nauda seko skolēnam”, un lielākās grūtības ir mazajās skolās ar mazu izglītojamo skaitu. Mēs gribam panākt, lai skolotāja atalgojumu aprēķinātu, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu. Nedomāju, ka viens no piedāvātajiem variantiem — maksāt pēc izlīdzināšanas principa, kādam noņemot, kādam pieliekot, — ir pieņemams”.
Jābūt diplomātam un juristam
Helēna Deine teic, ka arodbiedrības darba pamatā ir bijušas sarunas ar IZM, vietējām pašvaldībām, valdību, prezidentu, Saeimas komisijām, lielākoties par skolotāju darba normalizēšanu, atalgojumu un noslogojumu. “Streiks ir galējais risinājums, jo skolotājam ir stipri attīstīta sirdsapziņa, viņš vienmēr vairāk domā par bērnu, lai nenodarītu viņam pāri, paša vajadzības arvien paliek otrajā plānā. Streiku esmu piedzīvojusi vien reizi pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kurā iesaistījās visas Aizkraukles rajona skolas un bērnudārzi. Panācām, ka valdība ar mums parakstīja vienošanos 10 gadiem par to, ka katru gadu pakāpeniski paaugstinās skolotāju algas. Un to arī valdība pildīja. Tas bija streiks ar visiem noteikumiem, pieteikumiem, pirms tam nopietni gatavojāmies, aptaujājām skolas un bērnudārzus, balsojām, lai uzzinātu, cik cilvēku ir gatavi streikot. Tas arī ir viens no virzieniem, kurā jāstrādā arodbiedrības priekšsēdētājam — panākt vienošanos mierīgā, sarunu ceļā, jāprot būt diplomātam un juristam vienlaikus.”
Darbs arī ar vecākiem
Jaunievēlētā Aizkraukles starpnovadu arodbiedrības priekšsēdētāja Anta Zāģere saņēmusi kolēģu atzinību, un par viņas kandidēšanu šim amatam domstarpību nebijis.
Svarīgi, ka Antai Zāģerei ir vairāku gadu pieredze arodbiedrības priekšsēdētājas amatā savā izglītības iestādē, viņa guvusi arī kolēģu atbalstu, līdz šim aktīvi iesaistījusies visās arodkomitejas rīkotajās akcijās, braucienos un piketos.
“Svarīgas ir skolotāja spējas, pieredze un reputācija kolēģu vidū, taču tikpat nozīmīga ir ģeogrāfiskā vieta, lai šis cilvēks vienmēr ir sa­sniedzams kolēģiem no pārējiem pieciem novadiem. Tas būs arī darbs ar vecākiem, jo ir ļoti svarīgi, lai viņi izprot situāciju un atbalsta skolotājus,” teic Helēna Deine.
Konferences laikā dalībnieki izvirzīja sešus kandidātus. 23. maijā uz LIZDA kongresu dosies H. Deine, A. Zāģere, A. Siliņa, S. Paugure,
B. I. Osīte, A. Bērziņa. ◆