Staburags.lv ARHĪVS

Laimei vajag auglīgu augsni

Evita Apiņa

2015. gada 28. aprīlis 11:53

107
Laimei vajag auglīgu augsni

Nupat publiskotais ANO ekspertu ziņojums “World happiness report” liecina, ka šogad par pasaules laimīgāko valsti atzīta Šveice, no kuras mazliet atpaliek Islande, Dānija, Norvēģija un Kanāda. Latvija šajā laimes mērīšanas skalā ierindojusies 89. vietā, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (73. vieta) un Lietuvas (56.). Par visnelaimīgāko valsti no sarakstā iekļautajām 158 valstīm ANO eksperti atzinuši Togo.

“Laimes pētījums” top, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, ņemot vērā arī  iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, paredzamo veselīgas dzīves ilgumu, spēkā esošo sociālā atbalsta sistēmu un korupcijas līmeņa uztveri valstī.

Savukārt pašmāju sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumā noskaidrots, ka laimīgi ir 59% Latvijas iedzīvotāju, par ļoti laimīgiem sevi uzskata 19%.  Nelaimīgi jūtas 27% Latvijas iedzīvotāju, bet ļoti nelaimīgi — 10%, savukārt 4% aptaujāto nav varējuši izlemt, vai viņi ir laimīgi vai nē. Pēc aptaujas datiem, vidējais personiskais laimes vērtējums Latvijā desmit ballu skalā ir 6,84 balles.
Kā skaidro pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, laimes indekss ir līdzīgs cilvēkiem gan ar augstiem, gan zemiem ienākumiem, laimīgi cilvēki biežāk “samīļo otru, pauž otram atzinību, atbalsta un iepriecina otru, kā arī uzklausa otru”.

Kas tad īsti ir laime? Filozofi un teologi laimi raksturo kā veiksmīgas un labas dzīves dzīvošanu, proti, laimei esot liela saistība ar lietām, kas neko nemaksā, to saista arī ar pozitīvām emocijām un skatu uz dzīvi. Ja gribam “audzēt” savu laimi, labklājību, pārpilnību, veselību, tad nevaram vienlaikus uz lietām raudzīties pretēji, dažus procesus uzlūkojot negatīvi. Būdami īgni, dusmīgi, agresīvi un neapmierināti ar notiekošo, vairojam negācijas un graujam laimes indeksu.

Jautāta, vai esmu laimīga Latvijā, atbildētu: daļēji, liekot 5 balles. Ir daudz lietu, kas jādara pašam, jācenšas, jācīnās un jāspēj laimi noturēt, taču tikpat svarīgi ir apstākļi, kādos mums tas jādara. Laimes indekss, manuprāt, cieši saistīts ar sabiedrības labklājību, sociālā atbalsta sistēmu un godīgu un atbildīgu valsts pārvaldi, ko diemžēl mēs neredzam. Lai cilvēks Latvijā pārliecinoši atbildētu, ka ir laimīgs, viņam jājūtas vērtīgam neatkarīgi no saviem ienākumiem, vecuma, darba stāža ilguma un vietas, kurā viņš dzīvo. Cilvēkam jājūt, ka viņš ir svarīgs ne tikai tad, kad valsts plāno nodokļu ieņēmumus, bet vienmēr. Ja valsts cilvēkiem spētu dot tik auglīgu augsni, ka laimes izjūta būtu atkarīga vien no katra paša spējas dzīvi uzlūkot caur pozitīvisma prizmu un mēs laimi varētu “audzēt” vien ar lietām, kas neko nemaksā, Latvija būtu vislaimīgākā valsts pasaulē.