Staburags.lv ARHĪVS

Pret Aizkrauklē avārijā iesaistīto prokurori sākta disciplinārlieta

Guna Mikasenoka

2015. gada 24. aprīlis 00:01

916
Pret Aizkrauklē avārijā iesaistīto  prokurori sākta disciplinārlieta

Pēc 25. martā Aizkraukles pagastā notikušā ceļu satiksmes nelaimes gadījuma, kad notika automašīnu Mazda un Honda sadursme, Valsts policijas darbinieki  noformējuši pagaidām tikai vienu administratīvā pārkāpuma protokolu — Aiz­kraukles prokuratūras prokurorei pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 9. daļas par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju. Tas ir iesniegts Ģenerālprokuratūrā.

Ģenerālprokurors: incidents prokuratūrai godu nedara
Prokurorei pieder viens no sadursmē iekļuvušajiem transportlīdzekļiem. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka ar viņa rīkojumu pret Aizkraukles prokurori Piktjali ir sākta disciplinārlieta, notiek tās pārbaude. Gan viņa, gan policists, kurš avārijas brīdī bija automašīnā, atteicās no alkohola pārbaudes un atteicās izpaust, kurš bija pie stūres. Raidījumā “Krustpunktā” Ēriks Kalnmeiers atzina, ka šis incidents nedara godu prokuratūrai. Kāds būs disciplinārlietas iznākums, viņš vēl nevarēja pateikt, bet solīja, ka šī lieta nekur nepazudīs. Prokurore pašlaik ir bērna kopšanas atvaļinājumā, kas turpināsies arī vēl šovasar, bet to ir iespējams pagarināt.
Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka likums atļauj neliecināt pret radiniekiem un saistītām personām, un šajā gadījumā policists un prokurore, kuri ir saistīti ar personiskām attiecībām, izmantoja iespēju administratīvajā procesā neliecināt viens pret otru. Tajā pašā laikā Prokuratūras likums prasa no prokuroriem nevainojamu reputāciju, prokurors ir zvērējis vienmēr noskaidrot patiesību, un ir juridisks jautājums, kā var salāgot šo prasību un tiesības neliecināt pret personām, ar kurām ir personiskas attiecības. 
Aicinās uz pārrunām
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka informē, ka ir sākta iespējamā disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaude. Vai tas nozīmē, ka prokuratūra neuzticas policijas protokolā rakstītajam? “Uzticamies, bet, tā kā prokurors ir amatpersona, pārkāpuma izdarīšanas gadījumā mums ir jāveic papildu pārbaude, tā notiek vienmēr, kad prokurors ir izdarījis kādu pārkāpumu,” viņa skaidro. “Prokuroru atestācijas komisija, kurā ir ap desmit Ģenerālprokuratūras departamentu pārstāvju, aicinās prokurori uz pārrunām un izvērtēs viņas rīcību, ētikas kodeksa ievērošanu. Komisija arī noteiks iespējamo sodu — tā var būt piezīme, rājiens, amatalgas samazināšana līdz 20% no amatalgas lieluma uz laiku līdz sešiem mēnešiem, atbrīvošana no darba. Komisija soda lielumu ieteiks izvērtēšanai ģenerālprokuroram, un viņš pieņems galīgo lēmumu.”
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK) par ziņu nesniegšanu automašīnas īpašnieku var sodīt ar naudassodu no 40 līdz 140 eiro. Kas noteiks šī soda lielumu, un kāpēc tas vēl nav piemērots? Aiga Eiduka skaidro, ka prokuroriem un Satversmes tiesas tiesnešiem ir administratīvā imunitāte — viņus nesoda pēc APK, bet gan piemēro disciplinārsodu, naudas izteiksmē tas var būt pat daudz lielāks nekā administratīvais sods. Prokuroru vidū arī rājiens ir bargs sods. Pašlaik soda apmērs  nav zināms. Disciplinārlieta jāizskata ne vēlāk kā trīs mēnešus kopš pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata — kļūdaini domāt, ka administratīvā imunitāte ir privilēģiju piešķiršana, kura atļauj prokuroram palikt nesodītam, jo, prokuroru sodot disciplināri, sekas ir vēl smagākas nekā tad, ja viņš būtu samaksājis tikai administratīvo sodu un prokuratūra par to vispār nebūtu informēta.
Valsts policija: policistam jābūt paraugam
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informē, ka policists uz izmeklēšanas laiku ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, un materiāls policijas darbinieka rīcības izvērtēšanai ir nosūtīts Valsts policijas Iekšējās drošības birojam. “Tomēr tas nenozīmē, ka viņš būtu atbrīvots no darba,” viņa uzsver.
“Saistībā ar šo ceļu satiksmes negadījumu un tajā iesaistīto Valsts policijas darbinieku turpinās disciplinārlietas izskatīšana, un darbinieks ir sniedzis paskaidrojumu,” informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava. “Valsts policija neatbalsta šādu policijas darbinieka rīcību un uzskata, ka ir nepieņemami, ka policijas darbinieks atsakās no medicīniskās ekspertīzes vai nesniedz informāciju par automašīnas vadītāju, jo policijas darbiniekam ir jābūt  paraugam. Disciplinārlieta jāizmeklē, un lēmums par disciplinārsoda piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu jāpieņem mēneša laikā pēc tās ierosināšanas. Tomēr, ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, disciplinārlietas izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz trijiem mēnešiem.”
Policijas darbiniekam var piemērot sodu saskaņā ar “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma” nosacījumiem — izteikt piezīmi, rājienu,  samazināt mēneša amatalgu par 10 — 20% no mēneša amatalgas uz laiku no viena līdz sešiem mēnešiem, pazemināt dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, pazemināt amatā vai atvaļināt no dienesta.
Lietu izskata
Jēkabpils iecirkņa darbinieki
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 pants nosaka: par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 10  līdz 15 diennaktīm, nosaka naudassodu no 1200 līdz 1400 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Ja par transportlīdzekļa vadītāju būtu atzīts policists, viņš sodu jau būtu saņēmis, to noteiktu tiesa, savukārt prokurorei ir administratīvā imunitāte un viņa par pārkāpumu saņemtu disciplinārsodu. Šajā gadījumā vispirms jānoskaidro, kurš vadīja automašīnu.
Lai nebūtu interešu konflikta, lieta ir nosūtīta izskatīšanai Jēkabpils policijas iecirknim. Valsts policijas Zemgales reģiona preses sekretāre Ieva Sietniece aicina atsaukties negadījuma aculieciniekus.
Sola nevilcināties
Jēkabpils policijas iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis informē, ka administratīvās lietvedības maksimālais termiņš ir ne ilgāks par deviņiem mēnešiem.
“Mēs ar lietas izskatīšanu nevilcināsimies,” viņš sola. “Skaidrosim notikušā apstākļus —  kura persona ir vainojama ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā,” viņš stāsta. “Pašlaik tas mums nav zināms. Policijas darbinieki pieņems paskaidrojumus gan no prokurores, gan policista. Kamēr nav zināma vainīgā persona, mēs nevaram noformēt protokolu par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu.”
Ja pierādījumi netiks iegūti un abas personas turpinās klusēt, vai nevienu sodīt nevarēs? Zigmunds Januševskis tādu variantu nepieļauj. “Pierādījumus var iegūt dažādi,” viņš pamato. “Mēs nestrādājam pēc principa — kas būtu, ja būtu, mūsu mērķis ir noskaidrot notikušā ap­stākļus un atrast vainīgo. Citādi mūsu darbam nebūtu jēgas.”
Iedragā ticību amatpersonu godīgumam
“Kā tas var būt, ka parastu braucēju uzreiz soda, bet prokurore un policists vēl joprojām sodu nav saņēmuši?” ir sašutuši “Staburaga” lasītāji. “Vai prokurore par ziņu nesniegšanu saņems kādu sodu?” viņi jautā. “Laiks paies, un ka tikai nebūs tā, ka viss šis notikums noklusīs un viņi abi izspruks sveikā.”
“Domāju, ka viss sen jau skaidrs par to, ka nevienam nekas nebūs par izdarīto,” portālā www. staburags.lv raksta kāds lasītājs. Cits atkal skeptiski teic, ka atšķirībā no parastajiem mirstīgajiem prokuratūrai un policijai ir savi likumi. “Kaut kas neiedomājams, ka prokurori un policisti, būdami likumības uzraugi, paši atsakās pildīt un ievērot likumus!” raksta kāds interneta komentētājs.
Bažas par to, vai policija būs godprātīga, vai nenoklusēs šo gadījumu, pēc avārijas radās arī cietušās automašīnas īpašniecei Lindai Villerei un viņas tuviniekiem, un viņi tajā pašā naktī uzrakstīja iesniegumu Ģenerālprokuratūrai. 
“Tovakar no mākslas skolas uz mājām pagastā vedu meitu,” viņa stāsta. “Centos izvairīties no sadursmes ar automašīnu, kas brauca man pretī pa manu  joslu, jau biju nobraukusi no ceļa zālājā, tomēr  pretī braucošā  automašīna ieskrēja manas mašīnas aizmugurējā sānā un pēc 10 metriem apstājās. Pēc avārijas, kad izkāpām no savas mašīnas, redzējām, ka no mums uzskrējušās mašīnas jau bija izkāpuši divi cilvēki — vīrietis ar zīdaini rokās un sieviete. Vīrietis skrēja mums pretī un draudēja sist. Viņu mašīnā bija vēl viens bērns. Abi pieaugušie bija redzamā alkohola reibumā, ko varēja arī saost pa gabalu. Arī sieviete sāka bļaut uz mums — ka esam narkomānes, kas sarijušās “ripas”, apvainojumi un rupjības turpinājās arī vēlāk. Tikai vēlāk nejauši uzzinājām, ka šie cilvēki ir prokurore un policists. Pēc policijas lūguma pūtu alkometrā, taču  gan vīrietis, gan sieviete atteicās to darīt. Pagāja apmēram stunda —  pusotra, bet viņus uz slimnīcu alkohola pārbaudei neveda. Kad jautāju, kāpēc viņus nenogādā ārstniecības iestādē, man atbildēja, ka neesot transporta, lai gan notikuma vietā pārmaiņus atradās trīs — četras policijas ekipāžas. Radās iespaids, ka apstākļu izmeklēšana tiek speciāli vilcināta un virzīta uz to, lai lieta tiktu noklusināta. Tā bija avārija bez cietušajiem, notika ap astoņiem vakarā, taču policija vajadzīgos dokumentus formēja apmēram līdz pusnaktij — četras stundas!
Man un maniem tuviniekiem ir radušies daži neatbildēti jautājumi. Vai melošana un negodīgums policistiem un prokuroriem mūsu valstī (vai tikai) ir ar likumu aizsargāta norma, un kas notiktu, ja šādi rīkotos visi pilsoņi? Drīkst braukt dzērumā, atteikties no analīzēm un pārbaudēm, neteikt, kas vadīja auto utt. Vai abiem vecākiem nav jāatbild likuma priekšā par savu mazgadīgo bērnu pārvadāšanu automobilī un pakļaušanu briesmām, ja paši ir alkohola reibumā? Ko mēs varam paskaidrot saviem bērniem? Kā lai viņi ticētu šādai valstij, kur nav cieņā likums, gods un sirdsapziņa, kur mūsu nodokļu apmaksāti likumsargi brauc dzēruši pa ceļiem, savaino cilvēkus un pēc tam apsaukā, draud, melo, un par to viņi nesaņem sodu?” ◆