Laiks mākslai iziet ielās

2015. gada 23. aprīlis 06:06

125

Izstāde “Mākslas kņada”, kas atvērta Rīgā un būs aplūkojama līdz 17. maijam, pieteikusi ikgadējo Mākslas dienu ieskaņu. Nākamnedēļ saistībā ar Mākslas dienām daudzviet Latvijā norisināsies dažādi pasākumi — Rīgā 25. aprīlī būs akcija “Mākslinieks talko!”, Daugavpilī 28. aprīlī varēs vērot studentu ielas teātra “Izeja” teatralizētu uzvedumu u. c.

Lai gan Mākslas dienu tradīcija aizsākusies padomjlaikā, intervijā “Latvijas Avīzei” Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis atgādina: “Jāatceras, ka jau 1940. gada pavasarī Kārlis Ulmanis bija iecerējis kopā ar Latvijas Tēlotājas mākslas biedrību rīkot Mākslinieku dienas. Tās bija iecerētas vasaras beigās, ap laiku, kad sāk ienākties jaunā raža.” Tomēr pirmo reizi Mākslas dienas notika 1959. gada aprīlī, un Latvijā rīkoja visdažādākos pasākumus, izstādes, atvērto durvju dienas mākslinieku darbnīcās. Kinožurnālā “Padomju Latvija” 1959. gadā žurnālists saka slaveno frāzi: “Māksla pieder tautai!” Tagad šīs bagātības vajag relatīvi nelielai daļai cilvēku.
Lai gan padomju laikā ikvienu mākslas darbu, vai tas būtu skaņas, teksta vai attēla formātā, cenzēja, cik spēja, iznīdējot jebkādu nacionālās apziņas mošanās asnu, tomēr mākslā bija viena no retajām iespējām būt zināmā mērā brīvam. Īpaši lielu vērienu Mākslas dienu pasākumi sasniedza 20. gadsimta septiņdesmito gadu otrajā un astoņdesmito gadu pirmajā pusē. Kādā Mākslas dienu performances noslēgumā Rīgas centrā palaida lidot brīvībā piecsimt baložu, un katrs to taču varēja saprast, kā gribēja! Žurnāla “Skola un Ģimene” 1989. gada maija numurā bija publicēts fotoattēls, kurā redzamas 1985. gada Mākslas dienu slaloma sacensības Cēsīs: uz slēpēm stāvēja arī mākslinieks Indulis Zariņš — uzvalkā, baltā kreklā, melnu tauriņu. Aiz viņa — rinda dāmu un kungu ar sveicienam paceltiem “katliņiem” rokā.

Sākotnējā veidā diez vai Mākslas dienas Latvijā kādreiz atgriezīsies. Vai varbūt tomēr? Viss jaunais esot labi aizmirsts vecais. Varbūt ir laiks atkal atvērt darbnīcas, iet ielās un atgādināt, ka māksla, kas pretendē uz nemirstību, ir cilvēka radīts skaistums, kas liek domāt, kļūt labākiem un cilvēcīgākiem, un ir tikpat nepieciešama dzīves sastāvdaļa kā ēdiens? Jo garīgā pārtika vajadzīga cilvēcībai, garamtāpat kā ēdiens ķermenim.

Mākslas dienu mērķis šodien būtu uzrunāt, piesaistīt un ieinteresēt tos cilvēkus, kuri ar mākslu ir “uz jūs”, kuriem tā ir kā grūti saprotama svešvaloda. Tiem, kuri, izstāžu galerijā iemaldījušies, ātri manās projām. Tie, kuriem mākslas pasaule ir tuva, to atradīs tāpat. Ir jābūt katram piemērotām durvīm, pa kurām var ieskatīties mākslas pasaulē un ilgāk pavērot. Un varbūt rastos vēlme durvis neaizvērt no ārpuses.

Staburags.lv ARHĪVS

Laiks mākslai iziet ielās

Kategorijas