“Aizkraukles siltums” gadu noslēdz ar peļņu

2015. gada 17. aprīlis 00:01

238

“Aizkraukles siltums” gadu noslēdz ar peļņu

SIA “Aizkraukles siltums” 2014. gadu noslēgusi ar 2998 eiro peļņu. Savukārt šo gadu sabiedrība plāno noslēgt ar 3812 eiro lielu peļņu. Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Aldermanis informē, ka peļņu izlietos iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai — vēl jāsedz ap
70 tūkstošiem eiro.

Jāatdod 270 tūkstošu eiro liels kredīts
“Iepriekšējos gados pelnījām no valūtas svārstībām — Valsts kasē aizņēmumu ņēmām dolāros, un dolāra kurss attiecībā pret eiro bija svārstīgs,” novada domes sēdē deputātiem stāstīja Aivars Aldermanis. “Pagājušajā gadā pirmo reizi valūtas kursa svārstību dēļ bija jāmaksā par 16,9 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2013. gadā, bet 2013. gadā maksājām par četriem tūkstošiem eiro mazāk nekā 2012. gadā. Valsts kasei līdz 2024. gadam dolāros vēl jāatdod 136 tūkstoši eiro. Varbūt būs jāpārskata iespēja atdot visu aizņēmumu uzreiz. Otrs kredīts ir ņemts SEB bankā, un līdz 2023. gadam eiro valūtā ir jāatdod 134 tūkstoši eiro.”
Valsts kasē aizdevums ņemts siltumtrašu izbūvei Aizkraukles pilsētā, bet SEB bankā — katlumājas Rūpniecības ielā 2 rekonstrukcijai — jaunu katlu uzstādīšanai.
Pērn uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 7,28%, līdz ar to par 6,71% samazinājušās ražošanas izmaksas. Aivars Aldermanis skaidro, ka pilsētā nosiltinātas vairākas mājas, līdz ar to ir mazāks siltumenerģijas patēriņš.
Siltuma zudumi trasē pagājušajā gadā bija 3890 megavatstundas jeb 9,3%. “Tas ir ļoti labs rādītājs,” saka Aivars Aldermanis.
Iedzīvotāji parādā 523 tūkstošus eiro
Siltuma patērētāju parāds 2014. gadā bija 666,2 tūkstoši eiro, bet 2013. gadā — 618,5 tūkstoši eiro. No patērētājiem pērn saņemtā summa tomēr ir segusi 99% izrakstīto rēķinu. Pašlaik iedzīvotāji ir parādā 523 tūkstošus eiro.
Pēdējos četros gados tiesu izpildītājiem izpildei iesniegti 203 izpildraksti par 255,7 tūkstošu eiro piedziņu, tajā skaitā 182 tūkstošus eiro uzņēmums prasīja piedzīt no parādniekiem pirmo reizi. Taču, ja viena summa tiek piedzīta, bieži vien krājas nākamais parāds. Par otro parādu pērn iesniegti izpildraksti 58 tūkstošu eiro piedziņai, savukārt par trešo parādu — izpildraksti 15 tūkstošu eiro piedziņai. Reizēm ieguldīto naudu atgūt neizdodas.
Kavējuma naudā pērn iekasēts 40 tūkstošu eiro — tas šķiet neticami daudz, tomēr, tā kā uzņēmuma ieņēmumi gadā bija 1,6 miljoni eiro (šogad plānotie — 2,1 miljons eiro) un siltumenerģijas patērētāju parāds ir liels, arī kavējuma naudas summa ir liela. Kavējuma nauda tiek uzkrāta, iespējams, to izlietos kredīta atmaksai.
“Aizkraukles siltuma” vadītājs skaidro, ka uzņēmumam ir pietiekami daudz apgrozāmo līdzekļu — 367,4 tūkstoši eiro, ko veido 170 tūkstošu eiro kredītlīnija un līdzekļu atlikums, kas šī gada sākumā bija 197,4 tūkstoši eiro. Līdz ar to iespējams laikā norēķināties par dabasgāzi.
Saņem piemaksu, dodoties atvaļinājumā
Administrācijas izmaksas pērn palielinājušās par 3,7% — tas saistīts ar to, ka 2014. gadā ar pašvaldības kā kapitāldaļu turētājas akceptu “Aizkraukles siltuma” strādājošie, dodoties atvaļinājumā, saņēma 50% no mēnešalgas. 2013. gadā šādas piemaksas nebija.
Veicot optimizāciju, pagājušajā gadā atbrīvoti divi strādājošie, un pašlaik uzņēmumā ir 18 darbinieku — astoņi inženiertehniskie darbinieki un 10 strādnieku. Vidējā mēnešalga 2014. gadā bija 898 eiro pirms nodokļu nomaksas.
SIA “Aizkraukles siltums” 2014. gada finanšu pārskatu ir apstiprinājusi zvērinātā revidente Anita Kursīte, un to pārskatīja arī novada domes deputāti.
Pašlaik vēl divpakāpju tarifs
SIA “Seces koks” šomēnes sāka piegādāt siltumenerģiju no jaunizbūvētās šķeldas katlumājas. Ar Aizkraukles novada domes lēmumu “Aizkraukles siltuma” pamatkapitālā pagājušajā gadā ieguldīti 57 tūkstoši eiro siltummezgla izbūvei, lai varētu pieņemt “Seces koka” saražoto siltumenerģiju.
Novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums kā sabiedrības maldināšanu vērtē SIA “Seces koks” solījumu iedzīvotājiem lētāku siltumu piegādāt jau no 1. aprīļa. “Uzņēmums nav ņēmis vērā jaunā tarifa apstiprināšanas procedūru,” viņš norāda. Tās ilgums atkarīgs no tā, kādu papildu informāciju pieprasīs Sabiedrisko pakalpojumu regulators.
“Regulators SIA “Aizkraukles ūdens” tarifu izskata jau gandrīz gadu,” saka Aivars Aldermanis. Viņš domā — vislabāk būtu, ja jaunais tarifs stātos spēkā no 1. janvāra, nevis no apkures sezonas sākuma. Kamēr nav apstiprināts jaunais tarifs, iedzīvotāji par piegādāto siltumenerģiju norēķināsies pēc divpakāpju tarifa.
Kāpēc “Aizkraukles siltums” tarifa projektu Regulatoram neiesniedza jau pirms gada? “Saskaņā ar metodiku tarifa projekts Regulatoram ir jāiesniedz tad, kad visas kopējās izmaksas ir mainījušās par pieciem procentiem,” skaidro Aldermaņa kungs. “Pašlaik izmaksas nav izmainījušās. Metodika neparedz teorētisku aprēķinu iesniegšanu, jābūt reāliem skaitļiem.”
Līgums ar “Seces koku” līdz 2020. gadam
“Seces koks” piegādās lētāku siltumu, bet, tā kā jaunā tarifa vēl nav, vai iedzīvotāji nepārmaksās? “Noteikti nē, pašlaik gāzes cena ir tik zema, ka “Seces koka” un “Aizkraukles siltuma” tarifi ir ļoti līdzīgi,” skaidro uzņēmuma vadītājs. “Zema dabasgāzes cena būs visu vasaru. Tā ir atkarīga no naftas cenas, pašlaik tā ir 53 — 57 dolāri par barelu, eksperti to prognozē ap 40 dolāru un pat ap 10 — 20 dolāru par barelu. Kādreiz naftas cena bija pat 100 — 110 dolāru par barelu. Tomēr dabasgāzes cena ir atkarīga arī no dolāra un eiro kursa. Tā kā pašreiz dolāra kurss attiecībā pret eiro ir augsts, tas ietekmē arī dabasgāzes cenu. Cik ilgi tā būs, tas gan nav zināms. Aizkraukles pilsētas iedzīvotājiem 2014. gada oktobrī bija jāmaksā 45,70 eiro par megavatstundu bez PVN, bet no šī gada marta — 41,29 eiro.
Saskaņā ar līgumu “Seces koks” piegādās siltumenerģiju ar vidējo jaudu 5,3 megavati līdz 2020. gadam, savukārt Aizkraukles pilsētas siltumenerģijas patērētāju pieprasītā jauda apkures periodā ir 10 — 12 megavati, šo starpību starp “Seces koka” piegādāto un pilsētas pieprasīto jaudu mēs segsim ar gāzes katliem. Ziemas mēnešos, kad āra gaisa temperatūra sasniedz -20o līdz -30o C, pieprasītā siltumenerģijas jauda pilsētā sasniedz 19 megavatus. Ārī šī jaudas starpība būs jāsedz ar gāzes katliem. Jaunuzceltā “Seces koka” katlumāja nespēj nodrošināt Aizkraukles pilsētu ar nepieciešamo siltumenerģijas daudzumu,” skaidro Aldermaņa kungs.
Plānā pašiem savi šķeldas katli
Viņš arī atgādina, ka pašvaldība pērnā gada decembrī aktualizēja Aizkraukles novada Integrētās attīstības programmu 2014.—2020. gadam un saskaņā ar to plānots, ka SIA “Aizkraukles siltums” Rūpniecības ielā 2 izbūvēs katlu iekārtas atjaunojamā vietējā koksnes kurināmā izmantošanai. Kādreiz dome atteicās būvēt šķeldas katlumāju naudas trūkuma dēļ. Vai tagad domas mainījušās? “Deputāti tā ir nolēmuši,” teic Aldermaņa kungs. “To, kā būs, vēl ir grūti prognozēt. Pašlaik Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi šādiem mērķiem vēl nav izmantojami, bet sola, ka tie būs pēc dažiem gadiem.”
Ja būs savi katli alternatīvajam kurināmajam, vai no “Seces koka” siltumu vairs nepirks? “Tas atkarīgs no tā, kādu cenu par siltumenerģiju “Seces koks” piedāvās. Bet tas vēl ir tāls un diskutējams jautājums,” saka “Aizkraukles siltuma” vadītājs. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Aizkraukles siltums” gadu noslēdz ar peļņu

Kategorijas