Staburags.lv ARHĪVS

Tīra vide nav pietiekama motivācija

Līga Patmalniece

2015. gada 14. aprīlis 12:45

221
Tīra vide nav pietiekama motivācija

Nedēļas nogalē, braucot vilcienā uz Rīgu, pārņēma nepatīkamas sajūtas — tuvojoties galvaspilsētai, šķita, ka iebrauksim izgāztuvē. Dārziņos, krūmājos, ceļmalās atkritumu kaudzes, vietumis nosēts ar tukšām plastmasas pudelēm. Tik dramatiska dzimtās zemes nemīlestības izpausme vērojama salīdzinoši neilgu brīdi — kad sniegs nokusis, bet zāle vēl nav paspējusi izstiepties tik gara, lai apsegtu cilvēku atstātās drazas. Tāda situācija nav tikai Pierīgā. Arī citur Latvijā un tepat Aizkrauklē, pat pilsētas teritorijā, ir ļoti piegružotas vietas, nemaz nerunājot par apkaimes mežiem. Tur var nobēdzināt visu — sākot no sadzīves atkritumiem, beidzot ar būvgružiem un vecām automašīnu riepām un mēbelēm. Vai atceraties tādus aizvēsturiskus dinozaurus kā taksofoni? Pirms mobilo telefonu triumfa gājiena tie bija katrā Latvijas pilsētā. Kopš 2014. gada 1. janvāra taksofona pakalpojumu Latvijā vairs nav, arī būdiņas no ielām ir pazudušas un nesen no jauna atrastas dziļi Garkalnes puses mežos. Būdiņu īpašnieks “Lattelecom” vienojies ar kompāniju “eCom” par to demontāžu un utilizēšanu...

Viena no izplatītākajām, biežāk izmestajām un neviena utilizētāja neiekārotajām ir PET pudele, kas patentēta 1973. gadā. Latvijas mežos, grāvmalās, ceļmalās, upmalās,  vārdu sakot, vietās, kur vien nonāk cilvēks, tiek atstāta “piemiņas zīme” plastmasas izstrādājuma izskatā.

Igaunijā šo problēmu atrisināja ātri un veiksmīgi — tur, pērkot dzērienu pudelē, iekasē arī depozītu par taru, ko var atgūt, tukšo pudeli nododot speciālā taras automātā. Latvijā gan par minerālūdens pudelēm, gan par vienreizlietojamiem traukiem un citām precēm iekasē vides resursu nodokli. Tomēr mūsu valstī naudu tērē pamācošām reklāmām, informatīvām kampaņām, kurās aicina nemēslot. Taču pēc piemēslotajām ceļmalām, piepilsētas teritorijām un mežiem redzam, ka akcijas savu mērķi nesasniedz. Arī Lielajā talkā lielākoties piedalās vieni un tie paši cilvēki, un noteikti ne jau piemēslotāji. Piemēram, Aizkraukles Daugavmalas sakopšana ir cīņa ar vējdzirnavām — ik gadu Lielajā talkā atkritumus upesmalā savāc, bet nepaiet ilgs laiks, kad to atkal piemēslo.

Dresējot četrkājainos, par katru pareizi izpildītu komandu dzīvnieks saņem gardumu. Tā ir viena no divām paklausības motivācijām (otra — bailes no soda). Cik neglaimojošs secinājums, ka arī liela daļa cilvēku būtu gatavi plastmasas pudeles neizmest, kur pagadās, vai savākt, pretim saņemot acīmredzot vienīgo, kas spēj motivēt, — naudu, līdzīgi kā dresējot dzīvniekus. Un nevis tāpēc, ka paši vēlētos tīru, sakoptu vidi sev un nākamajām paaudzēm.