Strādā droši elektrolīniju tuvumā!
Līdz ar pavasara iestāšanos tiek uzsākti dažādi sezonas darbi, cilvēki
pēc ziemas perioda ir aktīvi, vēlas sakopt teritoriju aiz sevis,
lauksaimnieki steidz apstrādāt laukus. Tas ir laiks, kad ik gadu
aktualizējas arī negadījumi, veicot saimniecības darbus elektrolīniju
tuvumā. Tādēļ AS “Sadales tīkls” arī šajā pavasarī atgādina ikvienam par
elektrodrošības prasību ievērošanu ikdienā un aicina ievērot
piesardzību un drošības pasākumus, veicot dažādus darbus elektroapgādes
infrastruktūras tuvumā, uzsverot, ka pret elektrību nedrīkst izturēties
bezatbildīgi un vienaldzīgi. Lai gan ikvienam ir skaidrs, ka elektrība
ir bīstama, taču bieži mājās vai darbā neuzmanības vai rutīnas dēļ tiek
aizmirsts par piesardzību un cilvēki gūst elektrotraumas, kas apdraud
gan pašu veselību, bet atsevišķos gadījumos arī dzīvību.
Lai lauku darbi ir droši
Diemžēl,
taču ierasti pavasarī un arī rudenī notiek negadījumi lauku darbu
veikšanas laikā, kad zemnieki neuzmanības dēļ ar smago lauktehniku
iebrauc gaisvadu elektropārvades līniju aizsargjoslā un aizskar
elektrolīnijas vadus. Tas ir īpaši bīstami, jo mūsdienās tehnika paliek
arvien funkcionālāka un lielāka, kas izmēros būtiski pārsniedz agrāk tik
ierastos traktorus un kombainus, kas bieži vien ir negadījumu cēlonis.
Ar šāda izmēra tehniku nav iespējams veikt ātrus manevrus, lai
attālinātos no elektrolīnijas vai, piemēram, pārrautiem vadiem.
Situācijās, kad tehnika ir saskārusies ar elektrolīnijas vadiem, ir
vispirms ir jādomā par savu – tehnikas vadītāja dzīvību. Ja ir
iespējams, ar tehniku ir jāturpina braukt, lai izkļūtu no
elektrobīstamības zonas, bet, ja tas nav iespējams – steigšus tehnika ir
jāpamet. Svarīgākais, kas jāievēro – ja tehnika jau ir saskārusies ar
elektrolīnijas vadiem, no tās jādodas prom, neatraujot abas kājas vienu
no otras – tipinot vai ar lēcieniem, lai būtu tikai viens saskares
punkts ar zemi. Ja viena kāja tiek atrauta, noslēdzas elektrības loks un
sekas var būt bēdīgas. Otrs dzīvībai svarīgs likums – ja esi veiksmīgi
ticis prom no avārijas vietas, nekādā ziņā nevajag tajā atgriezties, jo
cenšoties glābt dārgo tehniku pastāv nopietns risks zaudēt dzīvību.
Neskatoties uz vēlmi glābt vērtīgo tehniku, ir jārīkojas atbildīgi,
ievērojot maksimālu drošību: ir jāzvana uz AS “Sadales tīkls” bojājumu
pieteikšanas tālruni 80200404 vai glābšanas dienestam – 112! , “Lai šā
gada lauksaimniecības sezona sāktos un paietu droši, pirms sezonas
sākuma, ir īpaši svarīgi atcerēties un vēlreiz kopīgi atkārtot
elektrodrošības noteikumus. Gaisvadu elektrolīnijas lauku un mežu
ainavās vienās un tajās pašās vietās atrodas gadu desmitiem un ikdienā
pie tām ir pierasts, tādēļ cilvēki dažkārt mēdz aizmirst par drošības
prasību ievērošanu, apdraudot savu dzīvību un apkārtējo cilvēku drošību.
2014. gadā gaisvadu līnijas sarautas 201 reizi un konstatēti 95
elektrolīniju balstu bojājumi un, analizējot negadījumu cēloņus,
secinām, ka visbiežāk tos izraisa traktora, pašizgāzēja vai kombaina
vadītāja neuzmanīga rīcība, veicot savus ikdienas darbus,” norāda AS
“Sadales tīkls” Komunikācijas direktore Renāte Meļķe. “Nereti tehnikas
gabarīti ir nopietns risks iekļūt nelaimes gadījumos tiem
lauksaimniekiem, kuri konkrēto tīrumu pie elektropārvades līnijas ir
apsaimniekojuši daudzu gadu
garumā. Nomainot tehniku pret jaunāku,
modernāku, cilvēki neaizdomājas, ka tā ir ne tikai jaudīgāka, bet arī
augstāka un platāka, kas savukārt nozīmē vienu – ja agrāk ar mazāka
izmēra traktoru zemnieks veiksmīgi izmanevrēja varbūt tuvākā attālumā no
elektrolīnijas, tagad tas vairs nav iespējams un ir reāls risks, ka
tehnika saskarsies ar elektrības vadiem vai, iespējams, pat pārraus
tos,” akcentē uzņēmuma pārstāve. Tādēļ īpaši svarīgs atgādinājums
ikvienam lauksaimniecības strādniekam – pirms izbraukšanas uz lauka ir
jānovērtē savas tehnikas izmēri un vēlreiz jāatkārto un jāiegaumē
noteikumus, kas precīzi reglamentē, kādā attālumā no elektropārvades
līnijām ir atļauts strādāt, kā arī ir jāzin, kā jārīkojas gadījumos, ja
tomēr aizskarti elektrības vadi.
Strādā droši arī mežā
Līdzīga
situācija ir arī ar drošību mežizstrādes darbu laikā. Elektropārvades
līnijas iet caur mežainiem apvidiem un gar ceļmalām mežu malās, kur
īpašnieki aizvien aktīvāk veic zāģēšanas darbus. “Un atkal jau
jāatceras, ka agrāk mežistrādi veicām ar mazāka izmēra tehniku, tāpat –
gan paša meža zāģēšana, gan arī kokmateriālu iekraušana un pārvietošana
nereti notiek ignorējot drošības prasības, kas rada situācijas, kad
cerētās peļņas vietā mežistrādātāji apdraud savu dzīvību un piedzīvo arī
nopietnus zaudējumus, jo tiek skarti vai pārrauti elektrības vadi, bet
elektrotrieciens rada īssavienojumu kā dēļ tiek nopietni bojāta vai pat
aizdegas tehnika,” norāda R.Meļķe.
Raksturīgākie nelaimes gadījumi,
saskaroties ar elektrolīnijām, notiek ne tik daudz meža zāģēšanas laikā,
cik kokmateriālu sakraušanas un izvešanas laikā, lai transportētu tos
tālāk. “Braucot pa autoceļiem, ļoti bieži redzēsim tradicionālu skatu –
speciālā tehnika no meža izvestos kokmateriālus sakrauj ceļmalās, kur
var ērti piebraukt kravas automašīnas, bet tam visam ir otra puse – gar
ceļmalām ir arī gaisvadu elektrolīnijas un nesaprotamu iemeslu dēļ
nereti šie kokmateriālu krāvumi tiek veidoti bīstami tuvu šīm līnijām
vai pat zem tām. Un par nožēlu, nelaimi ilgi nav jāgaida – manevrēšanas
laikā, kraujot baļķus automašīnās, strādnieki neaprēķina iekrāvēja
strēles rādiusu. Un rezultāts var būt ļoti bēdīgs – skarti vai pat
pārrauti vadi, tehnikas aizdegšanās vai sliktākajā gadījumā – draudi
vadītāja dzīvībai. Šādā brīdī pareizais risinājums cilvēkam ir ar
tehniku braukt prom no notikuma vietas, bet, ja tas nav iespējams – ar
lēcieniem vai tipinot doties pēc iespējas tālāk no tehnikas. Cilvēka
dzīvība tomēr ir vērtīgāka par tehniku. Mašīnu var nopirkt jaunu vai
atjaunot, bet cilvēka dzīvība ir tikai viena,” akcentē R.Meļķe.
Roc atbildīgi
R.Meļķe
arī īpaši atgādina, ka, plānojot jebkādus rakšanas darbus, būtiski ir
noskaidrot un precīzi zināt, kādas inženierkomunikācijas atrodas
plānotajā rakšanas darbu vietā, tādēļ rakšanas darbi jāsaskaņo vietējās
pašvaldības būvvaldē un, veicot darbus elektroapgādes infrastruktūras
tuvumā – ar elektroapgādes uzņēmumu AS “Sadales tīkls”. Visbiežāk kabeļu
līnija tiek pārrauta ar zemes rakšanas tehniku vai mehāniski sabojāta,
piemēram, veicot celmu izraušanu, iedzenot metāla armatūru vai ceļa
zīmes, nejauši skarot zemē ierakto kabeli. Ne mazāk būtiski ir ievērot
maksimālu piesardzību un pareizus darba paņēmienus rakšanas darbu laikā,
jo, mehāniski bojāta kabeļa ārējā apvalka dēļ, kabelī iekļūst ūdens,
kas sabojā izolāciju un izraisa īsslēgumu ar tam sekojošu likumsakarīgu
elektroapgādes traucējumu. Mehāniski izraisīts kabeļtīkla bojājums var
radīt paaugstinātu spriegumu, kas, savukārt, var izraisīt papildu
bojājumus gan uzņēmuma elektrotīklā, gan sabojāt lietotāju
elektroiekārtas.
“Lai novērstu šādus elektrotīkla bojājumus – īpaši
kabeļtīkla bojājumus, un nodrošinātu elektroapgādes atjaunošanu, mūsu
speciālistiem ir jāveic piespiedu elektroapgādes atslēgums, kas
apdzīvotās vietās un pilsētās ietekmē no vairākiem simtiem līdz pat
tūkstošiem lietotāju. Un jāuzsver – arī vienai viensētai atslēgta
elektrība rada neērtības un zaudējumus. Šādas situācijas būtiski ietekmē
uzņēmuma ikdienas darbu, jo mūsu darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie
elektrotīkla uzturēšanas un attīstības darbi, lai pēc iespējas ātrāk
atjaunotu klientu elektroapgādi,” skaidro AS “Sadales tīkls” pārstāve,
atgādinot, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir aizliegts veikt zemes
rakšanas darbus ar tehniku tuvāk par 1 metru no kabeļu līnijas, turklāt,
veicot zemes rakšanas darbus dziļāk par 30 centimetriem, darbu veicējam
ir jāsaņem AS “Sadales tīkls” rakstiska atļauja. “Ir situācijas, kad
konkrētajā vietā ir nepieciešams veikt rakšanas darbus, bet visu
iepriekš precīzi noskaidrojot un saskaņojot, ir iespējams izvairīties no
nepatīkamām situācijām. Turklāt, savlaicīgi zinot, ka šādi darbi tiks
veikti, nepieciešamības gadījumā mēs varam atslēgt elektroapgādi
konkrētajā vietā, lai izvairītos no jebkādiem negadījumiem. Turklāt
gadījumā, ja tomēr nejauši tiek bojāta kabeļu līnija, zinot informāciju
par rakšanas darbiem, mūsu speciālistiem nav stundām jāmeklē bojājuma
vieta, jo uzreiz ir zināma vieta, kurā varētu būt noticis kabeļlīnijas
bojājums. Tas viss samazina rūpes gan rakšanas darbu veicējam, gan mūsu
uzņēmumam un arī klientiem, kuriem iespējama negadījuma seku novēršanas
dēļ nebūs ilgstoši jācieš neērtības, kamēr mēs atrodam bojājuma vietu un
salabojam līniju,” uzsvēra R.Meļķe.
Atpūta bez raizēm
Bīstamas
situācijas pie gaisvadu elektrolīnijām notiek cilvēkiem pavadot laiku
brīvā dabā, gan makšķerējot, gan aktīvās atpūtas laikā, kad cilvēki
pavada laiku ar ģimeni pie dabas, piemēram, laižot gaisa pūķus. “Diemžēl
makšķernieki un aktīvās atpūtas cienītāji mēdz apdraudēt savu veselību
un dzīvību, savā aizrautībā aizmirstot par riskiem, kuri rodas, ja
netiek pievērsta uzmanība apkārtnei un nofiksēts, ka tuvumā ir
elektrības gaisvadu līnija. Standarta situācija ir pie ūdeņiem, kad
makšķernieks ir ilgstoši meklējis labāko zivju vietu, pētījis ūdeni,
taču nav pacēlis galvu augšā un pamanījis, ka savu īsto vietu atradis
tieši zem elektrolīnijas vadiem. Tad arī kādā aizraujošā cīņas brīdī ar
noķerto lomu var notikt neplānota nelaime – pietiek ar makšķeri skart
virs galvas esošos elektrības vadus, un cilvēks saņem dzīvībai bīstamu
strāvas triecienu,” brīdina AS “Sadales tīkls” pārstāve, piebilstot, ka
pērn fiksēti divi traģiski negadījumi ar makšķerniekiem, kur diemžēl
cilvēku dzīvību nav izdevies izglābt, jo strāvas radītie bojājumi
ķermenim bijuši nāvējoši.
Savā ziņā līdzīgi ir arī ar aktīvās atpūtas
cienītājiem. Šobrīd ir daudz un dažādas iespējas brīvā dabā īstenot
sportiskas aktivitātes. Un to skaitā aizvien iecienītāka ir gaisa pūķu
laišana. “Un te atkal gribas atgādināt – sevišķi jau pieaugušajiem –
gaisa pūķis lido augstu un vējš to mēdz mētāt dažādos virzienos. Tādēļ
pieaugušā pienākums ir pirms tam rūpīgi pārliecināties, vai atpūtas
vietas tuvumā nav elektrolīnijas, kurā nejauši var iepīties gaisa pūķis
un priecīgas laika pavadīšanas vietā radīt lielu nelaimi,” akcentē
R.Meļķe.
Kā vēl vienu bīstamu tendenci saistībā ar elektrodrošību AS
“Sadales tīkls” pārstāve atzīst ikgadējo kūlas dedzināšanas tendenci, jo
nereti pērnās zāles ugunsgrēki mēdz apskādēt arī elektrolīniju balstus
un sadales punktus, kas atkal rada paaugstinātu bīstamību, jo koka
balsti uguns ietekmes dēļ var nolūzt, pārraujot vadus. Šādā brīdī tiek
apdraudēta gan klientu elektroapgāde, gan arī dzēšanas darbos
iesaistītie cilvēki. Seku likvidēšanai AS “Sadales tīkls” speciālisti ir
spiesti veikt atslēgumu klientiem, lai saremontētu elektroietaisi vai
nomainītu ugunsgrēkā cietušos elektrolīnijas balstus.
“Elektrība
šodien mums visiem ir ikdienas nepieciešamība. Taču svarīgi ir domāt
atbildīgi, nevis rīkoties neapdomīgi, lai šī enerģija, kas mums katram
sniedz daudz iespēju un priekšrocību, kādā brīdī nepārvērstos par savu
un tuvinieku nelaimi. Tieši tādēļ katram pašam ir pienākums zināt
svarīgākās drošības prasības un nepieciešamības gadījumā droši pamācīt
pārgalvīgos,” pauž R.Meļķe.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra