Krāsns “raud”, un skursteņi brūk

2011. gada 17. aprīlis 07:59

1272

Vecumnieku novada dome aktieru Amtmaņu memoriālā muzeja Vallē remontam piešķīrusi piecus tūkstošus latu. Par to, kā šo naudu plānots izlietot un ar ko muzejam jaunā darba sezona būs atšķirīga no iepriekšējās, stāsta muzeja vadītāja Dace Anna Paegle.

Palīdz, cik var
Muzeja darba sezonu šogad paredzēts atklāt maijā. Šis ir pirmais gads pēc teritoriālās reformas, kad muzejs turpinās pirms 26 gadiem iedibināto tradīciju — prēmēs divus Nacionālā teātra aktierus. Vecumnieku novada dome mākslinieku apbalvošanai piešķīrusi 300 latu. Novadniekam aktierim un režisoram Alfredam Amtmanim — Briedītim šogad apritētu 126 gadi, un, kā katru gadu, viņa dzimšanas dienas svinībās ieradīsies dažādu paaudžu aktieri un citi viesi. Lai viņus pienācīgi uzņemtu, muzejam būs 500 latu. Pārējiem sezonas pasākumiem — Teātra dienām, Muzeju naktij, vakarēšanai rudenī, Teodora Amtmaņa dzimšanas dienas svinībām 12. decembrī un citiem — atvēlēts vēl 800 latu.
Jūlijā apritēs pieci gadi, kopš muzeja direktore ir Dace Anna Paegle. Viņa teic, ka, sākot darbu, plāni bijuši lieli un daļu iedevies realizēt, bet pēc tam, kad uz kādu koncertu ieradās tikai pieci klausītāji, bet māksliniekiem bija jāmaksā 60 latu, radās jautājums par šādu pasākumu lietderību.
“It kā es to organizētu sev”, teic direktore. Muzejs ir nozīmīgs gan Vallei, gan novadam kopumā. Pārsvarā visiem ciemiņiem rāda Valles luterāņu baznīcu un muzeju. Tie šajā pusē ir vienīgie kultūrvēsturiskie objekti. Arī Valles pensionāru apvienības “Brūklenājs” saieti notiek te, kā arī citas kopāsaiešanas, pīrāgu un kūku cepšana.
Malka gadiem uz priekšu
Līdz šim Vecumnieku novada dome atbalstu nav atteikusi — arī šogad piešķirta nauda skursteņu un krāšņu remontam. Pēdējie nopietnie remontdarbi mājai, kura celta 1985. gadā, veikti pirms deviņiem gadiem, kad uzklāts jauns šķindeļu jumts. Ruģeļu ģimene no zemnieku saimniecības “Maztālanti” 2007. gadā atbalstīja ēkas guļbaļķu sienu siltināšanu. Pārējā laikā vien krāsoti logu rāmji un durvis. Nu pienākusi kārta kam nopietnākam — krāšņu un skursteņu pārbūvei.
Ēkai ir divi skursteņi, un abiem pamatīgi nodrupis apmetums. Krāsnij, kura ir ‘‘Silmaču’’ istabā, izveidojušās plaisas, kuras piepildās ar degšanas procesā radušos darvu. Krāsns kļuvusi vizuāli nepievilcīga un arī ugunsnedroša. Divdesmit sešu gadu laikā bijis periods — ap 10 gadu, kad ēkai nebija saimnieka un krāsnis kurināja sabiedriskā kārtā — Valles pagasta iedzīvotāji, ekskursijas vadīja Valles vidusskolas vecāko klašu skolēni un citi. Arī malka netika sagādāta tik kvalitatīva, kā vajadzētu, bieži lietota mitra. “Simtlatnieki” pērn malkas krājumus papildinājuši, un nu tās pietiks vairākiem gadiem, bet skursteņiem nepieciešama kapitāla pārbūve.
Uzlabojumi vai pat tā maiņa nepieciešama arī jumtam, bet pašlaik tik daudz naudas novads atvēlēt nevarot. Savukārt, lai piedalītos projektos, ēka jāieraksta Zemesgrāmatā, kas līdz šim nav izdarīts.
Ja pēc apkures sistēmas remonta nauda palikšot pāri, nomainīs kādu laika gaitā bojātu logu vai durvis. Arī grīda vietām jānoslīpē, jāapstrādā ar linsēklu eļļu, piešķirot tai svaigumu. Svarīgi būtu ierīkot notekcaurules, jo šobrīd lietus ūdens stipri bojā ēkas pamatus. Lielākais muzeja saimnieces sapnis saistīts ar mājas otro stāvu — mainot jumtu, vienlaikus varētu pārbūvēt bēniņus, ierīkojot tur izstāžu zāli. Lai būtu vairāk apmeklētāju, muzejam būtu lietderīgi “sadraudzēties” ar privāto Mediņu muzeju Bārbelē, izveidot tūristu taku, tajā iekļaujot arī Valles vidusskolas novadpētniecības muzeju, ko plāno atvērt šogad.
Dāvina, lai nestu laimi
Lai turpmāk muzejam būtu apgrozāmie līdzekļi, šogad plānots ieviest ieejas biļetes. Muzejam gadā ir ap tūkstoš apmeklētāju, un līdz šim ieeja bijusi par ziedojumiem. Summa, kas savākta šādā veidā, esot pārāk maza, ir pat gadījumi, kad ziedojumu kastītē naudas vietā atstātas pogas un saspiesti alus pudeļu korķi.
Muzeja krājumus ik gadu papildina dāvinājumi, īpaši 5. augustā, kad te ierodas Amtmaņa — Briedīša laikabiedri, Nacionālā teātra aktieri. Tie, kuriem izcilais režisors savulaik ir ko uzdāvinājis, šīs lietas atvēl muzejam. Tā no Oļģerta Šalkoņa, kādreizējā Amtmaņa — Briedīša asistenta, muzejā nonākusi stikla glāze metāla ietvarā, kuru režisors kādreiz viņam uzdāvinājis pēc kādas lugas pirmizrādes. Eksponātu vidū ir arī kādreizējā Nacionālā teātra aktiera Ērika Brītiņa piezīmju grāmatiņa ādas vākos ar zelta monogrammu, kura reiz bija dāvināta Briedītim, bet pēc viņa nāves režisora sieva Vallija to uzdāvināja Brītiņa kungam ar novēlējumu, lai tā nes laimi.
Līdzekļi nepieciešami arī muzeja apkārtnes iekārtošanai. Saglabājot to gadu stilu, kad “Zvanītāju Bukās” saimniekoja Amtmaņu ģimene, atbilstoši izvēlas arī augus — kokus, puķes: samtenes, kliņģerītes, dālijas, lupstāju, dievkociņu, maijrozi, peonijas jeb, kā Valles pusē sauc, bujenes. Pērn saistībā ar muzeja 25. jubileju Nacionāla teātra aktieri muzeja dārzā, kurā ir ap 70 gadu veci augļukoki, iestādīja trīs ābeles.

Staburags.lv ARHĪVS

Krāsns “raud”, un skursteņi brūk

Kategorijas