Ilūzija par sešiem miljoniem

2015. gada 31. marts 08:50

164

Jau labu laiku nerimstas diskusija par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšlikumu izveidot trešo Latvijas televīzijas kanālu krievu valodā. Tas būtu vairāk domāts Latgales reģionam, lai pierobežā aizsargātu Latvijas informatīvo telpu, ierobežojot Krievijas propagandu: viņi mums saka — melns, mēs viņiem — balts.

Tomēr iecerētais projekts negūst tik lielu atbalstu. Daudzi ir neizpratnē, kāpēc jārada kaut kas jauns, ja var izmantot jau esošās iespējas. Turklāt ideja nav no lētajām, un, kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos, šāds kanāls valstij izmaksās ap sešiem miljoniem eiro gadā.
Piekrītu viedoklim, ka Latvijā jau ir sabiedriskās televīzijas kanāls ar krievu valodas saturu — LTV7, un tas tikai jāstiprina. Līdzīgās domās ir arī jau esošo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kuri uzskata — jauns televīzijas kanāls tikai kropļos tirgu, un labāk ieguldīt līdzekļus jau esošajā. Pētījumi pierāda, ka visvairāk krievu kanālus skatās nevis Daugavpilī vai Rēzeknē, bet Rīgā. Tāpēc jādomā, kā uzrunāt šo auditoriju, nevis tikai latgaliešus. Turklāt jauna kanāla izveidošana jau neko nemainīs, svarīgākais ir saturs, lai tas piesaistītu pietiekamu auditoriju.

Turklāt efektīva propaganda, laba vai slikta, iespējama, ja cilvēkiem nav daudz veidu, kā iegūt informāciju. Tāpēc šībrīža informatīvo iespēju pārbagātībā grūti vienai cilvēku grupai “iebarot” kaut ko konkrētu.

Arī es nereti “pārskrienu” Krievijas televīzijas kanālus, un, salīdzinot ar Latvijas brīžam inerto notikumu izklāstu, tie ir kā diena pret nakti. Interesanti, ka Latgales iedzīvotāji izsaka pārmetumus Latvijas sabiedriskajai televīzijai, ka tajā ir pārāk liels negatīvisms. Tas esot viens no iemesliem, kādēļ cilvēki izvēlas skatīties Krievijas televīziju. Man gan, paskatoties kaut vienu vakaru kaimiņvalsts televīziju, tā vien šķiet, ka nekā laba pasaulē vispār nav — tikai grautiņi, nelaimes gadījumi un piedzērušies autovadītāji. Kam ticēt? Iespējams, nevienam, un patiesība ir kaut kur pa vidu. Tomēr katrs vairāk uzticas tam, kas runā tuvāk viņa pārliecībai vai biežāk izsaka kritiku valdošajai politikai. Bieži situācija pati pasaka priekšā, kā labāk rīkoties, un domāju, ka šobrīd nav problēmu sasniegt auditoriju jau esošajiem līdzekļiem. Galvenais — lai ir, ko teikt.

Mums jau ir pieredze ar dārgiem un neefektīviem projektiem, kurus mēģinās izveidot mākslīgi. Vai ir vajadzīgs vēl viens vairāku miljonu vērtībā, lai sabiedrībā radītu ilūziju, ka valstī viss ir kārtībā? Ja tā būtu, cilvēkiem būtu vienalga, ko saka kaimiņi.

Staburags.lv ARHĪVS

Ilūzija par sešiem miljoniem

Kategorijas