Garauši aizved uz Krimu

2011. gada 22. aprīlis 08:17

1853

Ināra Ērgle Aizkraukles pagastā jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu audzē trušus. Savlaik tas bijis ienesīgs bizness, nu garaušus tur vairāk savam un mazbērnu priekam. Lieldienās arī trušus iesaista jautrās izdarībās.

— Trušus sākām turēt pirms vairāk nekā 25 gadiem. Tolaik tas bija ļoti izdevīgi. Bija laba cena gaļai, arī ādiņām bija noiets. Mēs trušus audzējām arī zinātniskiem eksperimentiem, — atceras Ērgles kundze. — Varējām atļauties katru gadu par “trušu naudu” braukt atpūsties pat uz Krimas kūrortiem. Tagad trušus audzējam vairāk savam priekam. Viņu gaļa ir ļoti vērtīga un īpaši piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ar veselības traucējumiem. Lai arī izdevumu, kamēr garausis izaug, ir daudz, augstu cenu nevar prasīt, jo pirktspēja ir zema.
Trusim ar zāli vien ir par maz. Viņam vajag labus graudus, sienu, ziemā arī sulīgo barību. Garauši arī jāvakcinē, jo odi pārnēsā bīstamas slimības, kas nav ārstējamas.
Pavasaris ir īpašs laiks, kad lielākajai daļai truseņu dzimst mazuļi. Pirmie jau apvēlušies un kā mazi pūpoliņi veras no būriem, bet tramīgākās mātes, pamanot svešinieku, dusmīgi piesit kāju.
Klāt Lieldienas, un svētku rītā Lieldienu zaķis dējot krāsainas olas. Arī Ērgles kundzes mazbērni katru pavasari dārzā starp krūmiem un pirmajām pavasara puķēm atrod ne vienu vien krāsainu olu. Tās salasījuši, abi ķipari steidz pie trušu būriem un mēģina noteikt, kuru olu kāds trusis izdējis. Abi spriež, ka brūnākās olas noteikti atstājuši auntruši, bet gaišākās — raibie kalifornieši.
— Lieldienās mūsu mājās sabrauc visa ģimene, — saka Ērgles kundze. — Tie vienmēr ir gaiši svētki, kuros netrūkst jautrības.
Vēlāk visi kopā dodas uz pagasta centru, lai izšūpotos lielajās šūpolēs. Kā jau ierasts, notiek olu ripināšana un pat olu kaujas.

Staburags.lv ARHĪVS

Garauši aizved uz Krimu

Kategorijas