Staburags.lv ARHĪVS

Zvejojis gan Baltijas jūrā, gan Atlantijas okeānā

Ginta Grincēviča

2015. gada 27. marts 00:01

246
Zvejojis gan Baltijas jūrā, gan Atlantijas okeānā

Jaunjelgavietim Artūram Ēvaldam pirmdiena būs īpaša. Lai gan jubilārs atzīmēs savu
75. dzimšanas dienu, viņš jokojoties teic — 57. Ēvalda kungs vienmēr apgriež gadskaitļus otrādi, kad tas ir izdevīgi, lai būtu jaunāks.

Alkas pēc plašākiem ūdeņiem
Jaunjelgavietis visu savu darba mūžu aizvadījis uz ūdens kā zvejas kuģa kapteinis. Dzimis un audzis Kuldīgā, saikni ar ūdens stihiju mantojis no tēva, kurš bija zvejnieks. Tēvs lomus ķēra Ventas upē un ezeros, taču jubilārs alka pēc plašākiem ūdeņiem. Pēc skolas absolvēšanas izmācījās par matrozi Ventspils arodskolā, vēlāk kā teicamnieks pabeidza stūrmaņu kursus un kļuva par zvejas kuģa kapteini. Jūrā sāka iet 17 gadu vecumā, daudzo gadu garumā mērots tūkstošiem jūdžu. Zivis ķertas ne tikai Baltijas jūras ūdeņos, bet pat Atlantijas okeānā. Ar acs kaktiņu raudzījies uz Kanādas un Āfrikas piekrastēm, jo tajos laikos krastā kāpt nedrīkstēja, vīzu nedeva.
Strādāja zvejnieku kolhozā “9. maijs”. Pēc plāna vajadzēja nozvejot konkrētu daudzumu zivju, un to jubilāram izdevās pat pārpildīt. Kapteiņa pienākums bija atrast zivis, tās meklēja ar eholotēm. Nozveja vienmēr bija laba, Ēvalda kungs prata zivis atrast.
Ar pātagu — nē, tikai ar tīkliem
Pirms dažiem gadiem jaunjelgavietis ar sievu Astrīdu svinēja zelta kāzas. Abu tikšanās esot bijis likteņa pirksts. Saskatījušies ballē Vecmīlgrāvī, jāvārdu viens otram mīlētāji teica 1961. gadā. Tā nu kopā aizvadīti 54 gadi. Zvejas kuģa kapteiņa darbs bija ienesīgs un prestižs, tomēr tālu prom no mājām reizēm nācās aizvadīt pat septiņus mēnešus. Ģimenē izlolots dēls un trīs mazmeitas. Pāris teic — ko pašiem neizdevās īstenot, to dēls paveica. Uz Jaunjelgavu ģimene atnāca 1999. gadā, līdz tam bija rīdzinieki. Pēc vairākkārtējas mašīnas apzagšanas, dzīvokļa izlaupīšanas un krievu nakts futbola spēlēm saprata, ka jāmeklē mierīgāka vieta. Pirmajā gadā bija grūti — pēc lielpilsētas drūzmas likās, ka nokļuvuši džungļos. Tomēr ar laiku viss mainījies.
Ziemā jubilārs vairāk skatās televīziju. Jaunībā spēlēja volejbolu un rokasbumbu, tādēļ sporta pārraides joprojām patīk. Pavasarī tecina bērzu sulas, taču vislielākā rosība ir vasarā. Sēņu un ogu laikā jubilārs visu dienu pavada mežā, un, pārbraucot mājās, nekas vairs nesāp. Īsta relaksācija! Ēvalda kungam patīk pats process. Ogas un sēnes vāc paša priekam un vēderam. Ja diena bijusi patiesi ražīga, tad veltes var arī pārdot. Jaunjelgavietis labi jūtas dabā — mežā vai uz ūdens, arī uz kultūras pasākumiem nav slinkums iet. Dzīvojot Daugavas krastā, varētu šķist, ka tāds jūras vilks to vien dara, kā lielos lomus ķer, tomēr zvejai pielikts punkts. “Ar pātagu nē, tikai ar tīkliem,” nelokāms ir jaunjelgavietis.
Sirmo vīru joprojām velk ūdeņi. Pēc pirmā Jaunjelgavā aizvadītā gada viņam palūdza aizvietot kolēģi. Tā nu jūrniekam bija iespēja atgriezties uz ūdens rudens lašu zvejā. Vismīļākie trīs gadi Jaunjelgavā saistās ar kuģīti, kuram Ēvalda kungs bija viens no trim kapteiņiem. Mar­šruts pāri Daugavai, no Jaunjelgavas uz Skrīveriem, tad vēl pa kādai ekskursijai. Jubilārs varēja darīt to, kas patīk, un vēl nopelnīt, tomēr darbs nebija no vieglajiem. Kuģīti vajadzēja pieskatīt, tādēļ pat naktīs uzraudzīts, lai viss būtu kārtībā.
Cieņā — rozīnes šokolādē
Īstajā datumā svinības netiek plānotas, jo kādas gan viesības var sarīkot darbdienā! Jubileja jāsvin tuvinieku lokā, tādēļ pie svētku galda ģimene sēdīsies, kad dēlam būs iespēja atbraukt. Ēvalda kungs ir īsts kārumnieks, viesi “garām nenošaus”, ierodoties ar kādu našķi. Vislielākais gardums, kas jaunjelgavietim cieņā, ir rozīnes šokolādē. Tomēr uz kārā zoba tiek likts daudz kas. “Atliek uzlikt uz galda cepumus, un šis jau grābj,” par vīra našķu kāri smej Astrīdas kundze. Vaicāts par dzimšanas dienas vēlmēm, jubilārs ir tiešs: “Galvenais, lai svētkos ir laba kompānija un veselība mīļajiem.”