Cilvēki aiziet — viņu darbi paliek

2015. gada 26. marts 00:01

294

Skrīveru Zemkopības zinātniskajam institūtam (ZZI) vasaras vidū mainīs juridisko statusu, un tas no neatkarīgas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aģentūras pārtaps par tās struktūrvienību un zaudēs savu neatkarību.

Viens no zemākajiem vērtējumiem
Skrīveru ZZI nākamgad svinētu darbības 70. jubileju. Pirms aptuveni diviem gadiem institūta darbību pārvaldošās Izglītības un zinātnes ministrijas vadītājs Roberts Ķīlis pieņēma nozarē pretrunīgi vērtētus radikālus lēmumus. Viens no tiem — veikt Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautisku novērtējumu. To 2013. gadā veica Ziemeļu Ministru padomes sekretariāts. Analizēja Latvijas zinātnes situāciju Eiropas Savienības Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības pētniecībā kontekstā.
Analizējot skrīveriešu līdz šim paveikto, starptautiskie eksperti uzmanību vērsa sadarbībai ar citām ES valstīm. Institūts bija veiksmīgi sadarbojies ar vairākiem Krievijas zinātniekiem, bet tas ekspertiem nešķita svarīgi. Rezultātā vērtējumu skalā no 0 līdz 5 skrīverieši saņēma 1. Tik zems vērtējums nepieļauj turpmāku patstāvīgu darbību, uzņēmumi jāapvieno, un Skrīveru ZZI kļuvis par reorganizējamu zinātnisko institūciju. Tāds pats liktenis sagaida Ulbrokas Lauksaimniecības tehnikas zinātnisko institūtu. Lēmumu par reorganizācijām zinātnē pirms kāda laika parakstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma un izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs, veselības ministrs Guntis Belēvičs.
Par to runā jau
gadiem
Šobrīd institūtā darbojas pieci zinātnieki un nevienam nav pilnas slodzes. Tas nozīmē, ka viņi strādā mazāk kā 40 stundu nedēļā. Viens no nosacījumiem, lai nepiemērotu apvienošanās prasības, ir 25 slodzes, kas skrīveriešiem nekādi nav sasniedzams. Iestādes administrācija nav liela — direktors, personāla daļas vadītāja un grāmatvede. Strādā arī divi traktoristi.
Pašreizējais Skrīveru ZZI direktors Aivars Jermušs atceras, ka runas par institūta likvidēšanu bijušas jau pirms 16 gadiem, kad viņš te sācis darbu kā zinātniskais līdzstrādnieks.
Šo viņš sauc par lielo pārmaiņu gadu. Pagaidām darbībā izmaiņu nav, tomēr darbiniekos ir apziņa, ka lielās reformas būs un tās pilnībā realizēs līdz šī gada beigām.
Pārmaiņas nozīmē mainīt līdzšinējo kārtību, kad skrīverieši darbojas patstāvīgi ar savu uzņēmuma reģistra, zinātnisko iestāžu reģistra numuru, ar savām finansēm, grāmatvedību, spēju pieņemt patstāvīgus lēmumus, arī to, kādos konkursos piedalīties. Atkarība no LLU izpaudās, vien apstiprinot institūta direktoru un statūtus, taču turpmāk tā pārņems arī visas pārējās funkcijas.
Turpmāk institūts būs LLU atsevišķa struktūrvienība, tam būs universitātes reģistrācijas numurs un juridiskā adrese — Lielajā iela 2, Jelgavā. Tas nozīmē, ka juridiskos jautājumus — līgumu slēgšanu, pavadzīmju izsniegšanu un saņemšanu — kārtos ar universitātes rekvizītiem. Attiecīgi arī darba līgumus slēgs Jelgavā, un visiem institūta darbiniekiem nāksies parakstīt tos no jauna. Pagaidām nav zināms, vai ar visiem tagadējiem darbiniekiem darba attiecības tiks turpinātas.
Aivars Jermušs atzīst, ka neskaidrību ir daudz, piemēram, par institūta saimniecisko darbību — sākot no zemes apsaimniekošanas, šķirņu uzturēšanas un pavairošanas, līdz degvielas un kancelejas preču pirkšanai. Līdz šim savstarpēja mutiska vienošanās paredz neko nemainīt, ļaut darboties pašiem, bez rīkojumiem “no augšas”, bez finansiāla universitātes atbalsta. Tāds gan arī līdz šim nav saņemts.
Pārcelties
uz mazākām telpām
Pagaidām skrīverieši strādās kā līdz šim — apstrādās saimniecības zemi, pildīs noslēgto līgumu saistības ar sēklaudzētājiem, turpinās strādāt ar jauno šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu un veiks citus darbus.
Viens no skumjākajiem reformas punktiem paredz atteikšanos no pašreizējām telpām — 1959. gadā celtās ēkas Zemkopības institūtā 7. Par apvienošanai paredzēto naudu skrīveriešiem ēka jāsakārto, lai to nodotu valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”. Par piešķirtajiem līdzekļiem telpas jāatbrīvo no mēbelēm, jebkādiem priekšmetiem, tajā skaitā jāutilizē dažādas ķimikālijas. Pagaidām šis rīkojums izteikts tikai mutiski.
Teorētiski spēkā esot varbūtība lielajai ēkai sameklēt īrniekus, kas ļautu arī institūtam turpināt darbu ierastajā vietā. Vairāku gadu laikā gan nevienu no uzrunātajām iestādēm, piemēram, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Aizkraukles biroju, Valsts augu aizsardzības dienestu un citus, nav izdevies pierunāt pārcelties uz Skrīveriem. Tāpēc ar Skrīveru novada domi sāktas diskusijas par pārcelšanos uz mazākām pašvaldībai piederošām telpām. Viena no reālākajām iespējām ir Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas internāta ēka Daugavas ielā. Tur gan nebūtu vietas lielākām iekārtām, tās varētu pārvietot uz institūtam piederošajiem šķūņiem. Vienam no tiem par iegūto finansējumu drīzumā paredzēts mainīt jumtu. Daļu laboratorijai nepieciešamo analīžu veic kā ārpakalpojumu, tādēļ ar īpašu telpu precīzu mērierīču novietošanai nav problēmu.
Atšķirīgi samaksas modeļi
Iestāžu konsolidācijā, nenoliedzami, svarīgs ir cilvēciskais faktors — vairāki darbinieki institūtā strādā ilgus gadus, un viņiem aiziet no šīm telpām ir īpaši sāpīgi. Ar šo vēsturisko ēku saistītas arī “Skrīveru attīstības biedrības” aktivitātes. Diemžēl viņiem nav ideju par telpu praktisku izmantošanu. Par to, ka ēkas paliks bez pastāvīgiem iemītniekiem, satraukta arī Skrīveru novada domes vadība, taču ideja par domes telpu pārcelšanu uz institūta telpām atsaucību nav guvusi.
Institūta direktors atzīst — nav noslēpums, ka vairākiem darbiniekiem izteikti piedāvājumi darbam Rīgā, daži piekrituši, bet kopumā vietējie uz Rīgu par divas reizes lielāku algu neraujas. Iespējams, pēc apvienošanās mainīsies strādājošo darba samaksas sistēma. Pašlaik institūta darbinieku algas aprēķinā izmanto minimālo stundas likmi un maksimāli lielāko darba stundu skaitu. LLU esošais samaksas modelis ir atšķirīgs — lielāka samaksa par stundu, attiecīgi mazāks darba stundu skaits.
Vienotā vadības sistēma nozīmē atkarību no LLU lēmumiem, un vispesimistiskākajā teorētiski iespējamajā variantā visiem institūta darbiniekiem piedāvās darbu Jelgavā vai citviet.

Uzziņa
◆ Skrīveru Zinātnes centra pirmsākums ir 1946. gadā dibinātais Latvijas Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts.
◆ 1956. gadā uz tā bāzes izveidoja Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtu, un tā vadībā strādāja Stendes, Priekuļu, Mežotnes, Viļānu, Lejaskurzemes selekcijas stacijas un Skrīveru izmēģinājumu saimniecība.
◆ No 1973. līdz 1987. gadam institūta nosaukums bija Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniskās pētniecības institūts.
◆ 1988. gadā ekonomikas pētījumu virzienu atdalīja, un institūta nosaukums bija Latvijas Valsts zemkopības zinātniskās pētniecības institūts “Agra”.
◆ 1997. gadā noslēdza līgumu ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, un no 1998. gada 1. janvāra institūta nosaukums bija Valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Skrīveru Zinātnes centrs”.
◆ 2004. gada oktobrī ar LLU Senāta lēmumu Skrīveru Zinātnes centru reorganizēja par LLU aģentūru “Zemkopības zinātniskais institūts”.

Staburags.lv ARHĪVS

Cilvēki aiziet — viņu darbi paliek

Kategorijas