Gaismas pilī viss notiek!

2015. gada 26. marts 00:01

115

Redz, nu! Gaismas pilī pusgadu notiek dažādi pasākumi saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības padomē, un parastai tautai tā nemaz nav sasniedzama — tā viendien pēc redzētā sižeta televīzijā par kādu prezidentūras pasākumu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) teica kāda kundze. Taču viņa kļūdījās. Grāmatu krātuves darbs absolūti nav paralizēts —
par to pārliecinājos kādā marta darbdienā, kad par manu gidi kļuva omulīgā un sirsnīgā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna mākslas lasītavas galvenā bibliogrāfe Dace Gasiņa.

Izmaiņu maz
Patiesībā saistībā ar Latvijas prezidentūras pasākumu norisēm izmaiņu nav nemaz tik daudz — bibliotēkā tagad var iekļūt, izmantojot dienesta ieeju (no Valguma ielas), un dažas LNB telpas pielāgotas prezidentūras vajadzībām pirmajā un otrajā stāvā, bet esošās bibliotēkas lasītavas un pakalpojumi pārcelti uz trešo un ceturto stāvu.
Lasītājii bibliotēku var apmeklēt no trešā līdz astotajam stāvam. Gida pavadībā var tikt arī augstāk, taču tur ekskursantiem interesantākais varētu būt 11. stāvs, no kura paveras brīnišķīga panorāma uz pilsētu.
“Fantomass” jāpagaida
Staigājot pa plašās bibliotēkas telpām, nedaudz gan izbrīnīja mazais apmeklētāju skaits. To, ka grāmatu krātuve ir tautai un apmeklējama bez maksas, šķiet, vislabāk ielāgojuši bezdarbnieki. Daļa teju vai kļuvuši par bibliotēkas pastāvīgajiem apmeklētajiem. Tiesa, viņus gan mazāk interesē grāmatas, vairāk — internets, kas ir bez maksas. Kas nekait visu dienu pavadīt siltumā skaistās, tīrās, ērtās telpās! Savukārt kinomīļi atsevišķā telpā var noskatīties kādu no bibliotēkas fondos esošajām filmām. Kāds apmeklētājs interesējās, vai var noskatīties viņa jaunības dienu grāvēju “Fantomasu”. Tas gan pagaidām arhīvos nav atrodams, bet, kas zina, varbūt ar laiku būs arī šīs filmas kopija. Lasītavā, kur bija visu novadu laikraksti un žurnāli, domāju, sastapšu daudz senioru, jo ne visiem abonēt kādu preses izdevumu ir pa kabatai. Bet nekā! Tikai pāris cilvēku! Kāds pavecāks vīrs šķirstīja Limbažu novada avīzi. Plauktos manīju arī “Staburaga” jaunāko numuru.
Strādā bez brīvdienām
Nesen kādā no televīzijas sižetiem bija informācija, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklētāju skaits šobrīd sarucis gandrīz uz pusi un tas ir saistīts ar dažādajiem pasākumiem, kas līdz ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē ik pa brīdim notiek Gaismas pils telpās. Taču, kā televīzijas sižetā teica bibliotēkas direktors Andris Vilks, visā prezidentūras laikā bibliotēka būs slēgta tikai septiņas dienas, turklāt par to jau laikus tiek paziņots. Saistībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē norisēm šomēnes bibliotēka būs slēgta trīs dienas — 25., 26. un 27. martā. Bibliotēkas vadība cer, ka līdz ar prezidentūras beigām apmeklētāju skaits atgriezīsies ar uzviju.
Šķiet, apmeklētāji nav pamanījuši, ka kopš darbības sākšanas bibliotēkas darba laiks mēneša griezumā ir kļuvis par 120 stundām ilgāks — šobrīd grāmatu krātuve strādā septiņas, nevis piecas dienas nedēļā. Tādējādi, ņemot vērā arī prezidentūras klātbūtnes faktu, caurmērā bibliotēku šobrīd iespējams apmeklēt biežāk.
Izstādē burbuļo “piens” kannā
Bibliotēkā lasītājiem iespējams apskatīt daudzas izstādes, kuru ekspozīcijas ik pa laikam tiek nomainītas. Viena no tām — “Laikrakstam “Literatūra un Māksla” 70. Škapara laiks”.
Vēl pirms Atmodas, aizvadītā gadsimta 80. gados, laikrakstam bija īpaša nozīme Latvijā, un tajā varēja izlasīt to, ko cita prese nedrukāja. Izstādē var uzzināt, ko padomju laika cenzūras un radošuma apspiestības laikā atļāvās publicēt laikraksts “Literatūra un Māksla” un kā notikumus un savas izjūtas dienasgrāmatā fiksēja tā redaktors, lielo diskusiju un publicistiskā asuma aizsācējs Jānis Škapars.
Savukārt bibliotēkas Mūzikas un Mākslas centrā bija apskatāma divpadsmit izstāžu cikla “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” 5. ekspozīcija.
Projekta “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” izstāžu ciklā redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, pārsvarā no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Tāpat tiek izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu, darbi. Izstāžu pamatā ir grāmata “Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60. — 80. gadi” (sastādītāja Helēna Demakova). Mākslas zinātniece Helēna Demakova ir izstāžu cikla kuratore. Viena no izstādes veidotājām ir arī Dace Gasiņa.
Izstāžu cikls ilgs līdz oktobrim (pa vienai izstādei katru mēnesi). Cikla pirmā izstāde bija veltīta Ausekļa Baušķenieka gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī jaunās mākslinieces Lienes Mackus darbiem. Ekspozīciju papildina izdevumi (monogrāfijas, katalogi u. c.) no LNB krājuma.
Marta sākumā apskatāmā ekspozīcija bija veltīta Intas Rukas fotogrāfijām no “ABLV Bank” veidotās kolekcijas topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam, Egona Spura fotogrāfijām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī jaunā mākslinieka Kaspara Podnieka mākslas darbam. Domāju, ne visiem jaunradītais darbs bija saprotams — uz piena galda uzliktajā kannā lūkojoties, varēja redzēt ne tikai burbuļojošu pienu...
Savukārt 12. martā Latvijas Nacionālā bibliotēka un Borisa un Ināras Teterevu fonds aicināja uz jau 6. izstādes atklāšanu. Tajā — Bruno Vasiļevska gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas, Kriša Salmaņa videodarbs un Artura Bērziņa mākslas darbi no Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas un Mūkusalas mākslas salona kolekcijas.

***
Ja dzīvoklī ir tumšs, gaismu ieslēdzam ar slēdzi. Gaismas pilī varam kliedēt gara tumsu. Un tikai no pašiem atkarīgs, vai to vēlamies.

Staburags.lv ARHĪVS

Gaismas pilī viss notiek!

Kategorijas