Visi palīdzam sasniegt mērķi

Ilona Rauza, skolotāja Sunākstes un Daudzeses pamatskolā, Sunākstes mazpulka vadītāja

2015. gada 24. marts 00:01

229

Aizvadītajā nedēļā skolēniem bija pavasara brīvdienas un viņi varēja atpūsties no mācībām. Savukārt skolotājiem šis laiks, kā ierasts, pagāja dažādos kursos un semināros. Arī man bija iespēja piedalīties kursos bioloģijas skolotājiem, un Jaunjelgavā apmeklējām semināru par bērnu aizsardzību. Skolēni šo laiku izmantoja dažādi — mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem bija savas nodarbības, daļa apmeklēja dienas centru, citi spēlēja bumbu vai vienkārši atpūtās.

Lai arī bija brīvdienas, skolēni turpināja gatavoties dziesmu un deju svētku skatei un cītīgi mācās dejas. Tas šobrīd ir nozīmīgākais notikums skolā. Sunākstes pamatskolas 5. — 9. klases dejotāji trīs reizes tikuši uz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Ja tik mazas skolas kolektīvs var piedalīties lielajos svētkos, domāju, tas ir labs sasniegums. Šajā sagatavošanas darbā iesaistāmies visi un palīdzam deju skolotājam, jo priecājamies par savējo panākumiem.

Esmu bioloģijas, ķīmijas un ģeogrāfijas skolotāja. Tie ir mācību priekšmeti, kuri saista skolēnus, īpaši jau praktiskās nodarbības. Ķīmijas stundās eksperimentus visi veic ar aizrautību. Mācības tomēr ir klasē, bet dabas norises vairāk iepazīstam ar manis vadītā Sunākstes mazpulka dalībniekiem. Notiek vasaras nometnes, dažādi semināri un braucieni. Sunākstes pamatskolā ir 40 skolēnu, 25 procenti no viņiem darbojas mazpulkā. Domāju, tas ir daudz. Vislabāk bērniem patīk nometnes, bet rakstu darbi, bez kā tomēr neiztikt projektos, ne īpaši. Ir jauns pavasaris, un mazpulcēniem sāksies aktīvais laiks.
Pavasaris, šķiet, atnācis necerēti ātri. Tas ir gaidīts laiks, jo pirmām kārtām saistīts ar praktiskiem apsvērumiem. Tā kā strādāju gan Sunākstes, gan Daudzeses pamatskolā, tad grūtākais ziemā ir pārvietošanās ar automašīnu pieputināto un slideno ceļu dēļ. Tagad tikt uz darbu jau drošāk. Ir skaisti arī vērot atgriežamies gājputnus. Redzēti jau strazdi, cīruļi, dzērves un citi. Stārķi vēl nav manīti, bet gan jau tuvākajā laikā arī tie būs klāt. Ar mazpulcēniem savulaik esam skatījuši stārķu ligzdas rudenī un skaitījuši mazos stārķēnus. Bija interesanti, un pārliecinājāmies, ka šo putnu apkaimē ir daudz.

Pavasaris gan atnāk ar kādu sērgu — kūlas dedzināšanu. Deg visās pamalēs, arī Sunākstes un Daudzevas puse nav izņēmums. Kad ar skolēniem par to runājam, viņi zina un atzīst, cik tas bīstami un nepareizi. Jācer, ka viņu vārdi atbilst arī darbiem, bet bieži sliktu piemēru rāda tieši pieaugušie.

Cenšos sekot līdzi arī politiskajiem notikumiem Latvijā un pasaulē. Šobrīd situācija nav vienkārša, un grūti pateikt, cik droši varam justies arī Latvijā. Tajā brīdī, kad valstī ieveda vairāk bruņojuma, bija satraukums un neomulīga sajūta. Kad runājam ar kolēģiem, daudzi atzīst, ka sapnī redz karu. Tātad cilvēki par to domā, un tas viņus satrauc. Notikumi Ukrainā ir tik nestabili, ka nevar paredzēt, kā tie ietekmēs situāciju citviet pasaulē, un drošības izjūtu noteikti nerada. Šobrīd arī Latvijā pievērš lielāku uzmanību drošības jautājumiem un runā par papildu apbruņošanos, tomēr esam neliela valsts, un diezin vai tas ko līdzētu reālu draudu gadījumā. Ir jādomā, kā situāciju stabilizēt nemieru skartajās vietās.

Nozīmīgas ir arī gaidāmās prezidenta vēlēšanas Latvijā. Es tomēr neuzskatu, ka tautai vajadzētu vēlēt šo valsts augstāko amatpersonu. Izvēlēties piemērotāko, ja nepazīsti kandidātus, nav vienkārši. Piemēram, Mārtiņš Bondars, simpātisks vīrietis un, šķiet, labs cilvēks, bet vai ar to pietiek? Vairāk jāizvērtē katra kandidāta darbi. Lai gan Vairu Vīķi-Freibergu iepriekš arī mēs nezinājām, bet izvēle tomēr bija veiksmīga.

Lietuvā atjaunots daļējs obligātais karadienests. Domāju, arī Latvijā varētu domāt par līdzīgu nostāju. Puišiem tas noderētu. Draudzenes dēls izvēlējās dienestu armijā, un var salīdzināt, kāds viņš bija iepriekš un tagad. Atšķirība ir acīm redzama — patīkami skatīties uz stalto jaunekli. Armija — tā ir arī disciplīna, kurā iemācās sakārtot aiz sevis, tā ka es tomēr vairāk sliecos par labu obligātajam dienestam. Turklāt, ja jādien tikai gads un tepat Latvijā, tad to atbalstu.

Nedēļas nogalē vēl mūs pārsteidza sniegs, tomēr domas jau ir par dārza darbiem. Pagaidām man mazdārziņš ir vairāk uz palodzes. Puķu stādus lielākoties izaudzē kolēģe, un mēs esam viņas uzticīgie klienti. Kā katru gadu, jāgādā būs arī tomātu, kāpostu un citi stādi, jo bez pašu audzētā laukos iztikt nevar.

Staburags.lv ARHĪVS

Visi palīdzam sasniegt mērķi

Kategorijas