Bāriņtiesas darbinieki pēc bērniem lido uz Angliju

Pēdējos gados palielinājies Aizkraukles novada bāriņtiesas darba apjoms — jāizskata arī pārrobežu lietas. Par to stāsta tagadējā bāriņtiesas priekšsēdētāja Liāna Purvinska un bijusī priekšsēdētāja Inta Krieva.
Septembrī atklāj, ka nav visu skolēnu
— Kas ir pārrobežu lietas?
I. Krieva: — Tās ir lietas, kas saistītas ar ārvalstīs dzīvojošu bērnu atgriešanu Aizkraukles novadā — novada bāriņtiesas pārziņā ir visa novada administratīvā teritorija. Dažkārt septembra sākumā, kad sākas mācības skolā, skolotāji konstatē, ka bērns nesāk mācības un iesaista mūs, lai noskaidrotu, kāpēc bērns neapmeklē skolu. Latvijā nav likuma, kas noteiktu — ģimenei, aizbraucot uz ārzemēm, jāziņo bāriņtiesai par bērna izvešanu no valsts. Pie pārrobežu lietām pieder arī gadījumi, kad rodas problēmas ar bērnu, jo vecāki strādā ārvalstīs, bet viņu audzina vecvecāki vai citi radi Latvijā. Bērns gūst emocionālu traumu, jo ir šķirts no vecākiem. Aizkrauklē diezgan bieži ir gadījumi, kad vecāki aizbrauc uz ārzemēm, taču, sakārtojuši savu dzīvi un gūdami pietiekamus ienākumus, bērnu tomēr atstāj Latvijā, un viņš atsvešinās no saviem vecākiem.
Ārvalstīs nokļūst apcietinājumā
— Kādēļ bērni jāved atpakaļ uz Latviju?
I. Krieva: — Gadījumi ir dažādi. Darbā uz ārzemēm bieži aizbrauc cilvēki bez profesijas, kuriem Latvijā nav darba, bet ir alkohola atkarības problēma. Tāpēc viņi nevar Latvijā atrast darbu, bet domā, ka to iegūs ārvalstīs. Uz Angliju aizbrauc visa ģimene ar nepilngadīgiem bērniem un mēģina iegūt pabalstus, kas tur ir pietiekami lieli, lai varētu izdzīvot. Taču, saņemot pirmo pabalstu vai darba algu, ģimenē lieto alkoholu. Anglijā vecāki dažkārt arī izdara krimināli sodāmus noziegumus un nokļūst apcietinājumā, bet bērni paliek bez uzraudzības.
L. Purvinska: — Bija gadījums, kad Anglijas lidostā, pārbaudot pases, neatļāva tālāk ceļu turpināt bērnam no Aizkraukles novada, jo viņš ceļoja kopā ar personu, kurai vecāki bija devuši tādu atļauju. Anglijas iestādes, izvērtējot Aizkraukles bāriņtiesas nosūtītos dokumentus, atzina, ka bērns var atgriezties Latvijā. Tā kā bērns bija tādā vecumā, ka drīkstēja lidot kopā ar pavadoni, ko nodrošināja lidkompānija, atgriezās Latvijā, kur mēs viņu Rīgas lidostā sagaidījām.
— Kādēļ šādā situācijā radās tādas aizdomas?
L. Purvinska: — Anglijā tiek pārbaudīts, vai iebraucējam ar bērnu ir pietiekami daudz līdzekļu, lai uzturētos šajā valstī, vai ir rezervēta viesnīca, svarīgi arī citi apstākļi. Konkrētajā gadījumā viesnīca nebija rezervēta, jo persona ar bērnu brauca pie paziņām, un Anglijas iestādēm tas šķita aizdomīgi.
Kaimiņi ziņo, ja bērns raud vai vecāki kaujas
— Kā notiek bērna izņemšana no ģimenes Anglijā?
I. Krieva: — Anglijā bērnu no ģimenes izņem ļoti ātri — tikko kaimiņš attiecīgajām instancēm ziņo, ka bērns ir atstāts viens bez uzraudzības, skaļi raud vai arī ģimenē ir konflikts un alkohola ietekmē abi vecāki ir sakāvušies, tā bērns tiek nekavējoties izņemts no ģimenes. Pēc tam ir ilgs process, lai vecāki uzzinātu bērna uzturēšanās vietu. Instances cenšas aizsargāt bērnu un jauno adresi neatklāj, lai viņš negūtu atkārtotu emocionālu traumu.
— Kā jūs par tādiem gadījumiem uzzināt?
I. Krieva: — Kad bērns Anglijā ir izņemts no ģimenes un ievietots sociālās aprūpes iestādē vai audžuģimenē un ir noskaidrots, ka viņš ir Latvijas pilsonis, par to tiek ziņots Latvijas vēstniecībai, lūdzot risināt jautājumu, vai bērns tiks nogādāts Latvijā vai nē. Pēc tam informāciju saņemam mēs. Mums gan netiek sūtīti oficiāli lēmumi par to, ka bērns ir izņemts no ģimenes, saņemam vēstuli e-pastā par faktu, ka tas ir noticis — Anglijā šis process ir ļoti vienkāršots. Latvijā šajā ziņā ir ļoti liela birokrātija — lai bērnu izņemtu no ģimenes, jākārto dokumenti biezās mapēs. Esam ieinteresēti, lai bērni atgrieztos Latvijā un nokļūtu atpakaļ savā ģimenē, nevis dzīvotu svešā valstī. Ja bērns dzīvo kādā Eiropas Savienības valstī, bērna nokļūšanu viņa mītnes zemē organizē bāriņtiesa. Ja dzīvo kādā citā valstī, piemēram, Krievijā vai Baltkrievijā, process notiek ar Tieslietu ministrijas starpniecību, citreiz pēc palīdzības vēršamies arī vēstniecībā. Tomēr process, lai ārvalstīs iegūtu dokumentus saistībā ar bērnu, ir ļoti garš, īpaši ar Angliju.
Ja bērnu vardarbīgi aizved uz ārzemēm un ar tiesas lēmumu viņš ir jānogādā Latvijā, tad lēmumu par bērna atvešanu izpilda bāriņtiesa. Piemēram, ja tēvs ir itālietis, māte — latviete, pāris izšķīries, un tēvs pēc ciemošanās Latvijā bez mātes ziņas līdzi aizved arī bērnu, māte var vērsties tiesā par bērna atgriešanu Latvijā. Šis process ir ļoti ilgs. Tomēr līdz šim Aizkraukles bāriņtiesai tādu lietu nav bijis.
Uzturēšanās vietu neatklāj
— Bērni neprot angliski, bet viņus ievieto angļu ģimenēs?
L. Purvinska: — Ja bērni Anglijā dzīvo ilgāk, viņi valodu iemācās ātri. Atbildīgās instances cenšas sameklēt tulkus vai arī bērna valodai atbilstošu audžuģimeni. Bāriņtiesā bija gadījums — bērni runāja krievu valodā, un viņus uz laiku ievietoja sociālajā centrā, kur bija darbinieks, kas ar bērniem varēja sarunāties krievu valodā. Mums bērna uzturēšanās vietu neatklāja. Mēs ar iestādi vai ģimeni, kurā ievietots bērns, varam sazināties tikai ar sociālā darbinieka starpniecību.
— Kādēļ?
L. Purvinska: — Anglijas kompetentās iestādes uzskata, ka tāda informācija ir konfidenciāla, tikai un vienīgi bērna interesēs. Iestāde nodrošinās, lai bērna ģimene Anglijā nekādā ziņā neuzzinātu bērnu uzturēšanās vietu un nenodarītu viņam pāri.
Katram savs fotoalbums
— Cik reižu jūs esat bērnus no Anglijas vedušas uz Latviju?
L. Purvinska: — Vairākas: vienā gadījumā bija divi bērni, un mums līdzi brauca arī vecmāmiņa no Latvijas, citā — viens bērns, bet trešajā reizē — jau pieminētais bērns, kuru mēs sagaidījām lidostā. Kad no Anglijas mājās vedām divus bērnus, katram bija sagatavots koferis ar nepieciešamākajām lietām — sezonas apģērbu, apaviem, pārtiku, tur bija arī katram savs fotoalbums — sociālās aprūpes iestādēs un audžuģimenēs, kur bērni nokļūst, viņiem tiek organizēti dažādi izklaides pasākumi, ekskursijas, svētku svinēšanas, tas viss tiek fiksēts fotogrāfijās, ko pēc tam dod bērniem piemiņai.
Dokumentus apstiprina notārs
— Kā Anglijas instances pārbauda, kas jūs esat?
L. Purvinska: — Turp dodamies ar notariāli apstiprinātiem dokumentu tulkojumiem — mums ir pilnvaras, lēmumi par aprūpes tiesību pārtraukšanu, bērnu dzimšanas apliecības, dokumenti par to, kur bērns dzīvos pēc atgriešanās Latvijā. Dokumentus apstiprina notāru birojā Aizkrauklē, birojs nodrošina tulka pakalpojumus un apliecina tulkojuma pareizību.
— Kas jums maksā par lidmašīnas biļetēm uz Angliju?
L. Purvinska: — Aizkraukles novada pašvaldība. Pašvaldībai un valstij kopumā ir svarīgi mūsu pilsoņi, lai bērni, kuri izņemti no ģimenes ārzemēs, atgrieztos savā valstī, kur ir viņa ģimene, radi un draugi. Bāriņtiesa ir atbildīga par Aizkraukles novadā deklarētiem bērniem, tādēļ arī pašvaldība sedz ceļa izdevumus. Ceļš gan ir saspringts — vienā dienā aizlidojam, otrā dienā lidojam atpakaļ.
— Kur dzīvo uz Latviju, Aizkraukles novadu, atvestie bērni?
L. Purvinska: — Gadījumi ir dažādi. Ja vienam no vecākiem, kas dzīvo ārzemēs, ir pārtrauktas aizgādības tiesības, bet Latvijā dzīvo bērna tēvs vai māte, vai citi tuvi radinieki, kuri vēlas uzņemties rūpes par bērnu, kas palicis bez vecāku gādības, bērns tiek nodots viņu aprūpē. Citos gadījumos par bērnu gādā vecmāmiņa, pilngadīgie brāļi, māsas vai citi radi. Bāriņtiesā uzskatām, ka bērniem ir jādzīvo savā bioloģiskajā ģimenē, lai viņi būtu starp pazīstamiem cilvēkiem un ierastā vidē, kas pēc iespējas mazāk traumētu bērnus emocionāli, jo viņi jau tā ir cietuši. Pēc atgriešanās Latvijā bērniem sociālais dienests nodrošina sociālo rehabilitāciju, izvērtējot katru gadījumu individuāli.
Bāriņtiesas kompetencē ir arī starptautiskā sadarbība ar attiecīgajām ārvalstu iestādēm, lai iegūtu pierādījumus par bērna dzīvesvietu, sadzīves apstākļiem, par vecāku sadzīves apstākļiem. No ārvalstu iestādēm tiek pieprasīti pierādījumi, nosūtīti lūgumi par dokumentu izsniegšanu, kas nepieciešami, lai bāriņtiesa objektīvi varētu izskatīt lietas.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra