Staburags.lv ARHĪVS

Pārsteidz debitantes no Staburaga

Imants Kaziļuns

2015. gada 20. marts 00:01

475
Pārsteidz debitantes no Staburaga

Pļaviņu novada kultūras centrā izskanējušas Aizkraukles koru apriņķa vokālo ansambļu skates dziesmas. Skatē piedalījās četrpadsmit kolektīvu no pieciem novadiem, un visaugstāko žūrijas vērtējumu izpelnījās Lauras Jēkabsones vadītais Skrīveru kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis “Akcents”, no iespējamajiem 50 punktiem saņemot 49.
Skrīverietes latiņu pacēlušas ļoti augstu
Par skates norisi un tajā novēroto “Staburagam” stāsta Aizkraukles koru apriņķa virsdiriģente un viena no trim žūrijas loceklēm Ilze Atardo.
To, kādas dziesmas skatēs dziedās, nolikums paredz tikai vispārīgi. Viena dziesma jādzied a cappella jeb bez pavadījuma, otra — latviešu komponista, trešā var būt brīvi izvēlēta.
Skate pierādīja, ka pieredzējušie kolektīvu vadītāji ar repertuāra atlasi tiek galā ļoti veiksmīgi. Programma kopumā bija interesanta, un dziesmu dažādība pat pārsteidzoša. Patīkami, ka lielākajai daļai ansambļu bija izraudzīti tieši dziedātājiem piemērotākie skaņdarbi. Stresa vai noguruma dēļ vīdēja nedrošība vai pārliecības trūkums, dažbrīd arī pietrūka dinamisko nianšu, bet tas savukārt noder pieredzes vairošanai, un nākamreiz šo nepilnību noteikti būs mazāk.
Pļaviņu novada kultūras centrā pulcējās 122 dalībnieki — 12 sieviešu un senioru, viens vīru un viens jauktais ansamblis. Četrus no ansambļiem atzina par izciliem, un tie ieguva augstākās pakāpes diplomus. Sigitas Vilkaplāteres vadītais Klintaines sieviešu vokālais ansamblis “Dzirnas” ieguva 45 punktus, Ferija Millera vadītais Skrīveru jauktais vokālais ansamblis “Ferrovia” — 47, Aizkraukles senioru vokālais ansamblis “Maļinovij zvon” (Natālija Juškeviča) — 48 punktus. Vislielākais punktu skaits Lauras Jēkabsones vadītajam Skrīveru kultūras centra sieviešu vokālajam ansamblim “Akcents” — 49.
Ilze Atardo teic, ka Skrīveru dāmu sniegums izceļams arī ļoti grūtā repertuāra dēļ. Laura Jēkabsone radījusi darbus, kuru izpildīšana no katras ansambļa dalībnieces prasa lielu tehnisku un māksliniecisku meistarību, un paceltā latiņa tika noturēta godam.
Labu sniegumu rādīja arī pārējie ansambļi, un žūrijas pārstāves no Jēkabpils — kordiriģentes un mūzikas skolotājas Sandra Bondare un Iveta Bērziņa — šo skati kopumā novērtēja augstāk kā nesen Jēkabpilī redzēto.
Drosmīga izvēle
Izpildījuma kvalitāte augusi arī nesen dibinātajiem kolektīviem, un tas īpaši attiecināms uz Seces sieviešu ansambli “Magnolija” un tā vadītāju Zaigu  Baroni. Izaugsme bija jūtama arī Sunākstes “Mežarožu” (Ilze Gaidele) sniegumā. Ar gadiem dāmu varēšana un skatuves pieredze kļūst pārliecinošāka, un to var apgalvot arī par Aiviek­stes, Neretas, Aizkraukles, Bebru un Vietalvas dziedātājām.
Žūrijai un skatītājiem bija liels prieks un patīkams pārsteigums par debitantēm šīgada skatē — Staburaga pagasta sieviešu vokālajiem ansambļiem “Staburadze” un “MiLaRe”, kurus vada Diāna Kadiša. “Staburadzes” 10 dāmu sastāvs bija viens no lielākajiem, un žūrija atzinīgi novērtēja veiksmīgi izraudzīto repertuāru, savukārt par pārsteigumu var uzskatīt “MiLaRe” drosmīgo izvēli, izpildot V. A. Mocarta skaņdarbu. Abiem ansambļiem vienāds punktu skaits — 39.
Vairāki kolektīvi dziedāja dziesmas, kuru autori bija to vadītāji vai veltījuši dziesmu konkrētajam ansamblim. Piemēram, Aiviekstes “Ābeļziedu” sniegumā skanēja jēkabpilieša Andra Felsa dziesma, bet Vietalvas “Zīle” dziedāja sava vadītāja Ginta Tomsona dziesmu.
Īsta “odziņa” skatē bija ansamblis “Akcents” un tā vadītājas Lauras Jēkabsones mūzika — īsta meistarklase un paraugs, uz ko tiekties.
Pietrūkst kopīgas fināla dziesmas
Skate kopumā bija pozitīvs pārsteigums — kā vienā elpā pavadītas stundas, kam izskanot gribējās, lai būtu turpinājums. Kolektīvi skatei bija nopietni gatavojušies ne tikai muzikāli, pārsteidza arī katra ansambļa vizuālais tēls — skaisti, gaumīgi tērpi, atraisītās dziedātāju sejas, smaidi un pozitīvais noskaņojums.
Ierosinājumi nākamajām skatēm — izvēlēties kolektīva spējām un, tā teikt, aurai piemērotāko repertuāru, kas parāda visu māksliniecisko un tehnisko varēšanu, tomēr ļauj paslēpt to, kas vēl nepadodas. Ieteikums daļai ansambļu: cik iespējams, palielināt daudzbalsīgas dziedāšanas varēšanu, dziedātājiem rūpīgāk ieklausīties vienam otrā, bet koncertmeistariem — lai instruments — klavieres — nepārmāc dziedātāju balsis.
No profesionālā viedokļa lielākais prieks ir par augstāko pakāpi ieguvušo ansambļu varēšanu, kas sasniegta ar nenogurstošu, pašaizliedzīgu darbu. Skate apliecināja, ka vokālie ansambļi abos Daugavas krastos darbojas, veidojas no jauna un cenšas, lai sasniegtu arvien augstāku kvalitāti. Pietrūka vien skaistas kopdziesmas šo mazo dziesmu svētku noslēgumā. Par to jāpadomā, organizējot nākamā gada skati.
Tos, kuri drīzumā vēlas turpināt baudīt dziesmas šarmu un spēku, Ilze Artardo aicina doties uz Jūrmalas kultūras centru, kur 21. martā pulksten 12 notiks II Latvijas vīru vokālo ansambļu konkurss. Tajā īkšķus turēsim par Aizkraukles vīru vokālo ansambli un vadītāju Janīnu Zolotorenko. Šajā pašā dienā pulksten 19 Skrīveru kultūras centrā norisināsies Skrīveru jauktā kora “Dīvaja” jubilejas koncerts, un tajā piedalīsies arī koris “Aizkraukle”.
25. martā jauktais koris “Aiz­kraukle” dosies uz Ogri, kur notiks kopmēģinājums, gatavojoties Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkiem, kas no 25. līdz 28. jūnijam norisināsies Rīgā un tuvākajās pilsētās.