Problēmas ar īpašumiem, kuru saimnieki dzīvo ārzemēs

2015. gada 19. marts 00:01

199

Problēmas ar īpašumiem, kuru saimnieki dzīvo ārzemēs

Kūlas ugunsgrēku “sezona” ir sākusies. Lai gan statistika rāda, ka ik gadu visvairāk dedzinātāju ir Latgales un Pierīgas reģionā, arī mūsu pusē tādu netrūkst. “Staburags” skaidro, kādas ir pašvaldības iespējas ierobežot kūlas dedzināšanu. Pašvaldībās stāsta, ka visproblemātiskāk ir cīnīties ar to teritoriju īpašniekiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas. Savukārt Pļaviņu novada pašvaldības policijas priekšniece teic — kūlas dedzināšana “sirdij tuvāka” ir tieši vecāka gadagājuma ļaudīm.

Sarežģījumi ar ārzemniekiem
Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs
— Manuprāt, sankcijas ir pēdējais, ko lieto, ja citādi nespēj panākt teritorijas sakopšanu. Pašvaldībām laikus jāpiestrādā pie tā, lai vasarā teritorijas kārtīgi nopļautu, izcirstu krūmājus, tad pavasarī nebūs kam degt. Sausa zāle un krūmāji ir īsta pulvera muca. Kokneses novadā lielākā daļa — ap 90% — īpašumu ir sakopti, atlikušās teritorijas ir tās, kas sagādā raizes. Šīs problēmas risināšanā strādā komunālā daļa un pašvaldības policija. Problēmas ir ar tiesvedībā “iegrimušajiem” īpašumiem, kur ir neskaidrības ar saimnieku. Sarežģījumi rodas arī tad, ja īpašnieks ir ārzemnieks un nedzīvo Latvijā. Piemēram, pērn cīkstējāmies ar kādu amerikāni, kuram bija citādi uzskati par sava īpašuma sakopšanu. Lauksaimniecības zemi Lauku atbalsta dienests pārbauda un par nesakoptām, neapstrādātām teritorijām jāmaksā lielāks nodoklis.
Nav tik traki
Dzintra Noreika, Zalves pagasta pārvaldes vadītāja
— Protams, visefektīvāk cīnīties ir, novēršot kūlas rašanos, — vasarā teritorijas appļaujot. Tie, kuri nekad nav kopuši, to nedara arī tagad, bet lielākā daļa savas saimniecības sakopj. Neteiktu, ka mūspusē ļoti “iecienījuši” šādā veidā sakopt laukus. Nodegušais šķūnis bija uz pašvaldības zemes, to neizmantoja, un nekādu zaudējumu nav. Katru gadu pa kādam krikumiņam nodedzina, bet pie mums nav tik traki, kā dzird citās vietās. Kopš šeit strādāju, neviens dedzinātājs nekad nav pie rokas pieķerts.
Vajag daudz naudas
Arnis Mencendorfs, Seces pagasta pārvaldes vadītājs
— Problēma ir ne tikai kūlas dedzināšana, galvenā problēma ir iespēja neļaut tai veidoties. Nevaru teikt, ka pagastā pilnīgi viss ir sakopts nopļauts. “Treknākajos” gados saimnieki centās biežāk izpļaut savās teritorijās esošos grāvjus, ežmalas.
Protams, arī pašvaldībai piederošajā teritorijā ir grāvji, grūtāk sasniedzamas vietas. Lai to visu pienācīgi sakoptu un appļautu, ir nepieciešama liela naudas summa — tikai kur to ņemt? Runājot par lauksaimniekiem, nedomāju, ka speciāli kāds dezinās, jo tas taču ietekmē Eiropas platību maksājumus.
Eiropā ir dažas valstis, kur, ievērojot zināmus priekšnoteikumus, atļauj dedzināt kūlu. Arī Igaunijā kādreiz bija šāda prakse — līdz konkrētam datumam drīkstēja kontrolēti dedzināt zāli, bet pēdējos gados to aizliedza. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka kontrolētu kūlas dedzināšanu Latvijā varētu atļaut. Būtu mazāk darba ugunsdzēsējiem, žurnālistiem, aprakstot katru nodegušo kvadrātmetru, un grāvji būtu tīrāki.
Primārais nav sodīt
Zane Grīnberga, Pļaviņu novada pašvaldības policijas priekšniece
— Kopš laikapstākļi ir pavasarīgi silti un saulaini, mūsu — pašvaldības policijas — darba prioritāte ir uzraudzīt nesakoptās zemes platības, kur ir kūlas dedzināšanas risks. Mums ir ļoti laba sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, un, tiklīdz kļūst siltāk, kopā rīkojam reidus — cīnāmies visi kopā. Regulāri patrulējam, nereti arī paši dodamies palīgā dzēst degošās platības. Šonedēļ jau uzrakstīti divi protokoli, abi Vietalvas pusē. Esam novērojuši, ka lielākoties kūlu dedzina gados veci cilvēki, viņi to ieraduši darīt un tā arī pasaka: vienmēr esam dedzinājuši un paradumus nemainīsim. Neattur pat sods, kas ir ļoti liels — no 280 līdz 700 eiro. Dažam pensija nav tik liela kā iespējamais minimālais sods.
Pērnā gada novembrī apritēja pieci gadi, kopš strādāju pašvaldības policijā, un varu teikt, ka situācija ir krietni mainījusies, turklāt uz labo pusi. Primārais nav sodīt, bet sekmēt īpašumu sakopšanu. Lai nebūtu kūlas, ir jāsakopj teritorija, jāpļauj zāle, tam arī vasarā un rudenī pievēršam pastiprinātu uzmanību. Saimniecību īpašniekus brīdinām par sakopšanas nepieciešamību, vajadzības gadījumā rakstām protokolus. Lielākoties nekoptie īpašumi ir tiem, kuri dzīvo citviet. Meklējam iespēju sazināties ar saimniekiem, piezvanām un informējam, ka vajadzētu nopļaut zāli. Liela problēma, kas ir visā Latvijā un nu arī pie mums, daudzi īpašumi pieder ārvalstniekiem, un visbiežāk viņi ir nesasniedzami. Pļaviņu novadā īpašumi pieder gan Apvienotajos Arābu Emirātos, Ķīnā, Krievijā un citās valstīs dzīvojošajiem. Labi, ja Latvijā ir šo cilvēku pārstāvji, bet, ja nav, tad ir neiespējami sazināties ar īpašniekiem.
Piedāvājam pašvaldības pakalpojumu
Uldis Albiņš, Jaunjelgavas pašvaldības izpilddirektors
— Cenšamies, cik iespējams, sakopt apkārtni un mūsu atbildībā esošās teritorijas. Brīdinām īpašniekus, ja teritorijas nepieciešams sakopt. Pagastos to dara pārvalžu vadītāji, Jaunjelgavā tas ir manā pārziņā. Rudenī, sazinoties ar īpašniekiem, piedāvājam pašvaldības pakalpojumu — nopļaut zāli — un saimniekam nosūtām rēķinu. Šo iespēju vairāki cilvēki izmantoja. Daudzeses pagastā ir ūdensmuca un traktortehnika, ar to var piekļūt grūtāk pieejamās vietās. Ar ugunsdzēsējiem esam vienojušies, ka degšanas gadījumā var ziņot pagasta pārvaldei vai man, un tad mēs varam operatīvi rīkoties. Ir taču būtiski sākt dzēst iespējami ātrāk.

Staburags.lv ARHĪVS

Problēmas ar īpašumiem, kuru saimnieki dzīvo ārzemēs

Kategorijas