Reorganizēs Pērses pamatskolu

2015. gada 17. marts 00:01

Šajā pavasarī Pērses pamatskolā sagaidāms pēdējais 9. klases izlaidums, jo novada domes sēdē mācību iestādi nolemts reorganizēt par sākumskolu, paredzot iespēju turpmāk te iegūt izglītību no 1. līdz 6. klasei.
Būs jābraukā vai jādzīvo internātā
“Tas ir pašvaldības lēmums, kas jāpilda,” saka Gaļina Kraukle, Pērses pamatskolas direktore. “Psiholoģiski grūti pieņemt, ka pagastā pamatskolas vairs nebūs. Saprotu, ka mūsu novads atšķiras no citiem, ka mums ir daudz izglītības iestāžu, tomēr cerēju, ka šo lēmumu tomēr vēl nepieņems, jo Latvijā ir diezgan daudz skolu ar mazāku skolēnu skaitu. Grūti pateikt, vai lēmums ir pareizs, to rādīs nākotne. Izskanēja arī doma, ka, skolēnu skaitam palielinoties, pamatskolu var atjaunot.”
Novada domes sēdes lēmumā teikts: “Lai nodrošinātu Kokneses novada pašvaldības finanšu racionālu un efektīvu izmantošanu un izveidotu optimālu un kvalitatīvu izglītības sistēmu, “pret” balsojot deputātiem Gitai Rūtiņai, Artūram Plūmem un Jānim Liepiņam, bet Pēterim Keišam atturoties, nolemts reorganizēt Pērses pamatskolu.” Mācību iestāde no nākamā gada septembra darbosies kā sešklasīga sākumskola.
“Grūts lēmums,” tā par skolas reorganizāciju saka Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris. “Izrunājām dažādus variantus krustu šķērsu un nolēmām mācību iestādē atstāt 1. — 6. klasi. Pamatskolas pēdējās klases bērni varēs turpināt mācīties Bebros vai Koknesē,” saka novada domes priekšsēdētājs. “Satiksme līdz Bebriem ir laba, protams, varētu vēlēties, lai būtu labs ceļa segums. Savukārt Kokneses vidusskolā ir labs internāts.”
Bērnu skaits mainīgs
Patlaban 9. klasē Pērses pamatskolā mācās astoņi skolēni (divi no viņiem ir krīzes centra “Dzeguzīte” bērni), 8. klasē ir četri
audzēkņi (divi no krīzes centra), bet 7. klasē mācās trīs bērni (divi no krīzes centra). 6. klasē šobrīd ir divi skolēni, viens no viņiem “Dzeguzītes” audzēknis.
Nākamajā septembrī 1. klasē mācīsies pieci bērni, taču, kā uzsver direktore, skolēnu skaits ir ļoti mainīgs. Audzēkņu skaita mainība mācību gadā ir ievērojama, jo Pērses pamatskolā mācās krīzes centrā nonākušie bērni. Laiks, ko viņi pavadīs skolā, nav prognozējams, tas var būt pusgads, gads. Šī iemesla dēļ pagājušā mācību gada sākumā skolā bija pat vairāk kā 60 audzēkņu, bet gada beigās vairs tikai 47. Šobrīd te mācās 52, bet pirmsskolas grupiņā — astoņi bērni.
Direktore uzsver — lai gan vecāki izprot situāciju, protams, viņi vēlējās saglabāt pamatskolu. Audzēkņu vecāki jau lielākoties izlēmuši, kur savu atvasi sūtīs mācīties tālāk. “Ar katru no vecākiem individuāli runājām,” stāsta direktore. “Viens bērns dosies uz Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolu, bet 8. klases skolēni varētu turpināt mācības Bebru pamatskolā, ar kaimiņpagastu satiksme ir laba un izbraukāt var.”
Ietekmē arī krīzes centru
Pērses pamatskolā pamatdarbs ir sešiem pedagogiem, viņiem tas saglabāsies arī pēc reorganizācijas. Tiem skolotājiem, kuri māca Pērses pamatskolas 7., 8. un 9. klases audzēkņus, pamatdarbs ir citās izglītības iestādēs. Raugoties tuvējā nākotnē, direktore atzīst, ka problēmas skolotāju piesaistē varētu rasties saistībā ar pedagogu jaunajiem darba samaksas noteikumiem. “No septembra, mainoties samaksas noteikumiem, droši vien būtu grūtāk nodrošināt skolotājus šīm klasēm, jo stundu un bērnu skaits ir neliels. Līdz šim eksakto mācību priekšmetu skolotāju deficīts valstī Iršus neskāra, bet ar nākamo mācību gadu tā varētu būt problēma, jo skolotāja, kura māca šos priekšmetus, dosies pensijā. Kopumā ir grūti kaut ko prognozēt, šis gads ir sarežģīts ar reformām izglītības jomā.”
Skolas reorganizācija ietekmēs arī līdzās esošo krīzes centru “Dzeguzīte”. Šobrīd pamatskolā mācās 11 krīzes centra bērni. “Ar Pērses skolu mums izveidojusies laba sadarbība, viņi saprot mūsu bērnu specifiku, ir ļoti atsaucīgi. Citās izglītības iestādēs “Dzeguzītes” bērnus nelabprāt uzņem, jo ar viņiem nav viegli — ir sarežģīta komunikācija, viņi nav tik pieklājīgi, ir risks, ka bērns var aizbēgt. Ja bērns jāsūta uz attālāku skolu, zūd iespēja viņu uzraudzīt, kontrolēt,” stāsta Lāsma Ruža-Riekstiņa, krīzes centra “Dzeguzīte” direktore. “Esam domājuši par to, kur turpmāk mācīsies bērni, pagaidām sliecamies, ka tā būs Ērgļu profesionālā vidusskola. Tur piedāvā arodapmācību bērniem, sākot no 8. klases, ir daudz dažādu programmu. Tā kā tur uzņem tikai pēc 7. klases beigšanas, mums trūkst viena gada un būs jāmeklē skola, kurā mūsu audzēkņi varēs pabeigt 7. klasi.”

viedokļi
Lāsma Ruža-Riekstiņa,
krīzes centra “Dzeguzīte” direktore
— Mums, irsiešiem, ir ļoti bēdīgi. Lēmumu neatbalstu, man, šīs skolas absolventei un Iršu iedzīvotājai, tas ir sāpīgs. Nesaprotu arī, kāpēc tik ātri šo lēmumu pieņēma. Piemēram, Inešos ir pamatskola ar 37 bērniem. Pērses pamatskola nav skola ar vismazāko bērnu skaitu. Turklāt izglītība ir pamatu pamats, un, ja pamatizglītība ir valstī noteikta kā obligāta, tad tā jānodrošina iespējami tuvu dzīvesvietai. Pagastam ir svarīgi piesaistīt iedzīvotājus, un skolas esamība ir būtisks priekšnoteikums, izvēloties dzīvesvietu. Runājot par iespēju atjaunot pamatskolu, esmu skeptiska. Vecāki, zinot, ka skolā ir tikai pirmās sešas klases, nemaz neiedomāsies, ka mācību iestādi varētu atjaunot kā pamatskolu. Viņi redzēs šībrīža realitāti — ir tikai sākumskola. Vēl viens aspekts — ja ģimenē ir vairāki skolēni un vienam jādodas mācīties uz attālāku skolu, tad vecāki ērtības labad var izlemt bērnus sūtīt vienā skolā, tādējādi neizvēloties Pērses pamatskolu. Līdz ar to Iršu skolā bērnu skaits saruktu vēl vairāk.

Pēteris Keišs,
deputāts, dzīvo Iršos
— Izjūtas ir duālas. Skola ir pagasta dvēsele — nav skolas, un zināmā mērā nav pagasta. Mēs nelēmām par skolas likvidāciju, tā ir pamatskolas pārveide par sākumskolu, bet arī tas ir sāpīgs jautājums. Reorganizācijas rezultātā skolā nebūs triju vecāko klašu, sākumskola paliek. Diemžēl šāda situācija ir daudzviet valstī, bērnu kļūst arvien mazāk un nekas cits neatliek. Arī bijušajā Aizkraukles rajonā nevis reorganizēja, bet slēdza Vīgantes, Pilskalnes un Kurmenes pamatskolu.
Raugoties racionāli — ja trijās klasēs paliek līdz desmit bērniem, tad ir diskutējams, cik šāds mācību process ir pilnvērtīgs. Apvienotajās klasēs mācību process nav tik kvalitatīvs. Varbūt jāpieņem šis pagaidu variants cerībā, ka Iršos kādreiz atkal būs pamatskola. Ja realizēs jauno pedagogu darba samaksas sistēmu, būs liela problēma ar skolotājiem. Bērnu skaits skolā relatīvi nav tik mazs, bet nelaime tā, ka tieši vecākajās klasēs viņu ir ļoti maz. Ir vecāki, kuri pēdējās klasēs bērnus izlemj sūtīt mācīties uz citām skolām. Žēl, ka jāveic reorganizācija, un nezinām, kāda vispār būs nākotne. Smagi un sāpīgi, diemžēl tāda ir realitāte. Ceru, ka uz laiku, ka šīs ir pārejošas grūtības.

Gita Rūtiņa,
deputāte
— Uzskatu, ka lēmums par Pērses pamatskolas reorganizāciju ir priekšlaicīgs un nepamatots, jo jaunais pedagogu darba samaksas modelis nav skaidrs un nav apstiprināts. Ekonomiskā izdevīguma šeit nav — finanšu ekonomija nav saskatāma. Pamatskolas izglītībai jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, turklāt Pērses skola ir akreditēta pamatizglītības nodrošināšanai līdz 2017. gadam. Manuprāt, lēmums varētu negatīvi ietekmēt nodarbinātību Iršu pagastā, iedzīvotāju skaitu, Iršu pagasta attīstību.

Staburags.lv ARHĪVS

Reorganizēs Pērses pamatskolu

Kategorijas