No pagātnes jau nepaslēpsies
Maziem bērniem ir tāda rotaļa — aizliek rokas priekšā acīm un sauc: “Tu-tū! Meklē mani!” Viņiem šķiet, ka ir paslēpušies. Bet nekas jau neiznāk. Savukārt pieaugušie katru gadu martā vēlas paslēpties no savas pagātnes.
16. marts ir datums, ko teju vai uzskatām par svēto Indijas govi, jo baidāmies, ka tik kaut kas nenotiek! Jau pirms pāris dienām Ministru prezidente Laimdota Straujuma žurnālistiem pavēstīja, ka viņai nav bažu par to, ka kāds no ministriem 16. martā varētu doties gājienā pie Brīvības pieminekļa. “Kopējā atceres diena valstī ir 11. novembris. Un katrs, kas vēlas godināt kritušos, var doties uz Lestenes kapiem, ko arī daži ministri darīs.” Nez kā tiks novērtēta tieslietu ministra Dzintara Rasnača rīcība? Viņš gan nedosies gājienā, jo tajā laikā norisināsies Ministru kabineta sēde, tāpēc 16. martā viņš noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa pēc darba laika. Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš plāno doties 16. marta gājienā un apmeklēt Lesteni. Pērn amatu par savu brīvdomību zaudēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis, jo viņš, pretēji valdības kopējai nostājai, devās pie Brīvības pieminekļa 16. martā.
1944. gada 16. martā sākās latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija “Daugavas Vanagi” 16. martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā “Par svētku un atceres dienām” 16. marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000. gadā to no likuma svītroja.
Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietums, vēlāk — nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos, kuri bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti, uzsvērusi Latvijas Ārlietu ministrija. 16. marta pasākumos netiek izmantota nekāda nacistu simbolika, kuru lietošana publiskos pasākumos Latvijā ir aizliegta, tāpat kā bijušās PSRS simbolika. Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka par 16. martu Latvijas valdības nostāja ir konsekventa — šī nav oficiāla piemiņas diena.
Nedomāju, ka būtiskākais ir vai nav kalendārā ierakstīta šī diena. Bet patīk vai nē — leģionāri ir mūsu pagātne, kuri kara virpulī tika ierauti ne jau sava prieka pēc. Viņi ir lielvaru upuri. Un neba no viņiem jābaidās. Taču tauta, kura baidās no savas pagātnes, nevar būt droša arī par savu nākotni.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra