“Klintaine” joprojām “turas uz viļņa”

2011. gada 30. aprīlis 14:15

1671

Ar plašu koncertu šodien apaļu jubileju svin kapela “Klintaine”. Daudzu iemīļotais kolektīvs iepriecina klausītājus un dejotājus jau 30 gadu.

Viss sākās ar ideju, uzņēmīgiem cilvēkiem un, protams, Klintainē. Ilggadējā šī pagasta kultūras darba organizatore Gunta Lazda atceras, ka 1981. gadā Klintainē darbojās folkloras kopa un vajadzējis kapelu, kas muzicē kopā koncertos. Viņa zinājusi, ka pļaviņiete Sandra Kaņepa (savulaik Grīna) spēlē vijoli, bet viņas tēvs Alfrēds — cītaru, tāpēc aicinājusi veidot jaunu kolektīvu. Meitai un tēvam pievienojās klintainieši — brāļi Gunārs un Ivars Skudras ar akordeonu un bungām. Gadu kapela darbojās šādā sastāvā.
Atnāk un paliek
Vēlāk uzzinājuši, ka Koknesē ir laba akordeoniste Ināra Mačuļska, un kolektīvs aicinājis viņu savā pulciņā. Sandra Kaņepa stāsta, ka ar Ināru kopā nospēlējuši vismaz desmit gadu, un tas bijis jauks laiks. No viņas “stafeti” kapelā pārņēma Ādolfs Andersons. Šobrīd akordeonu “Klintainē” spēlē Jānis Bumbišs no Kokneses. Sadarbība ar viņu kapelai sākās pēc brauciena uz Holandi ar Kokneses pašdarbniekiem.
— Ik pa laikam gribējās vēl kaut ko papildināt. Reiz vajadzēja spēlēt kāzās. Domāju — ko es viena pati tur dziedāšu, jo nekad sevi par lielu dziedātāju neesmu uzskatījusi, un paaicināju Aivu Siliņu. Tā Aiva ar “Klintaini” ir jau 25 gadus. Tad domāju, ka mums derētu arī kāda basģitāra, un kolektīvā ienāca Oļegs Maslabojevs. Palīdzēt ar aparatūru un skaņošanas tehniku bieži vien palīgā lūdzu Pauli Mickeviču no Pļaviņu kultūras nama, un kapelā viņš sāka spēlēt bungas. Tagad mūsu bundzinieks jau vismaz desmit gadu ir Aleksandrs Cupikovs. Tik ilgi spēlēt kopā var tikai tad, ja ar cilvēkiem esi “uz vienas nots”. Mums kolektīvā nav vadītāja, visu darām kopīgi, — saka Sandra Kaņepa.
Koncerts ieilgst
“Klintaine” allaž bijusi pieprasīta dažādos svētkos un godos. Cilvēkiem viņu repertuārs ir kā medusmaize. Sandra Kaņepa atklāj, ka muzikants bijis gan viņas tēvs, gan vectēvs, tāpēc zinājusi daudzas vecās dziesmas. 90. gados cilvēki tās gaidīja un uzņēma ar sajūsmu. Muzikanti stāsta, ka savulaik spēlēt vajadzējis katrās brīvdienās. Tuvos un tālos ceļos “Klintaine” bieži devusies arī ar deju kolektīviem “Radi” no Aizkraukles, Kokneses “Liepavotu”, Līgatnes “Zeperiem” un Pļaviņu “Daugaviņu” — uz Horvātiju, Itāliju, Franciju... Visi tie bijuši skaisti braucieni ar bagātiem iespaidiem.
Gunta Lazda atceras kapelas kopīgos koncertus ar Klintaines pagasta retroansambli. Tie bija kā izrādes ar seniem tērpiem un skanīgām dziesmām! Neaizmirstama bijusi arī muzicēšana 1987. gadā folkloras festivālā Siguldā. Sandra Kaņepa atceras, ka divdesmit minūšu vietā priekšnesums ildzis vairāk kā divas stundas. Savukārt Gunta Lazda stāsta, ka toreiz kapelai visu dienu līdzi staigājusi filmēšanas grupa.
Lepojas ar savu vārdu
Tagad koncertu un kāzu ir mazāk, bet muzicēt “Klintaini” aicina joprojām — dažādos pilsētu un pagastu svētkos, arī citās svinamās reizēs. Šobrīd viņi daļēji ir zaudējuši saikni ar vietu, kuras vārdā kapela nosaukta. Laiki un iespējas mainījās, bet kolektīvs tomēr turpināja darboties, mēģinājumos tiekoties dažādās vietās. Tomēr Gunta Lazda atzīst — cilvēki ir lepni, ka dzīvo Klintainē un var popularizēt tās vārdu.
Jubilejas reizē kapelas muzikanti klausītājiem sagatavojuši skaistu koncertu, kurā piedalīsies arī Pļaviņu novada kultūras centra sieviešu koris “Loreleja”, ansamblis “Vakarvējš”, solistes Elita un Astrīda, deju kolektīvi “Daugaviņa”, “Liepavots” un “Radi”, arī Pļaviņu novada ģimnāzijas jauniešu koris.

Staburags.lv ARHĪVS

“Klintaine” joprojām “turas uz viļņa”

Kategorijas