Staburags.lv ARHĪVS

Svarīgs ir rezultāts, nevis izcīnītā vieta

Ginta Grincēviča

2015. gada 5. marts 00:01

653
Svarīgs ir rezultāts, nevis  izcīnītā vieta

Koknesietis Otto Asmuss ir viens no pretendentiem stipendijai jauniešu konkursā “Maksimā­listi”. Savā videopieteikumā viņš ar hu­moru ieskatās nā­kotnē, 2024. gadā, kad ir kļuvis par olimpisko čempionu vesera mešanā.

Sapnis — olimpiskā medaļa
Atklāt dotības sportā Otto palīdzēja tēvs. Viņš bija vieglatlēts un vēlējās, lai arī dēls gūst panākumus ne tikai mācībās, bet arī sportā. Joprojām nepārspēts palicis Jāņa Asmusa Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā sasniegtais rekords tāllēkšanā. Apmeklēt vesera mešanas treniņus Otto sāka pirms pieciem gadiem un šajā laikā ir kļuvis par divkārtēju Latvijas čempionu vesera mešanā B grupas konkurencē.
Panākumi nav iedomājami bez trenera. Vesera mešanā puisi trenē Igors Lulle, kurš izaudzinājis ne vienu vien spēcīgu vieglatlētu. “Lielākoties par panākumiem man jāsaka paldies trenerim. Igors Lulle ir izcils! Viņš prot paskaidrot, kā tehniski pareizi izpildīt metienu,” stāsta koknesietis. Pirmajās nodarbībās Otto izmēģināja spēkus arī lodes grūšanā, tomēr, izvērtējot viņa ķermeņa īpatnības, treneris saprata, ka piemērotākais rīks jaunietim būtu veseris.
Otto tēva sapnis bija redzēt dēlu 2024. gada olimpiskajās spēlēs. Vēl tāls ceļš ejams, taču jaunietis ir apņēmības pilns uz to tiekties. Tuvākais mērķis šogad ir sasniegt Eiropas līmeņa normatīvu, lai startētu Eiropas olimpiādē. Svarīgākā atziņa ko jaunietis ir sapratis, — nav nozīmes izcīnītajai vietai, bet gan sasniegtajam rezultātam. “Sacensībās nedomāju par to, cik tālu aizmetīs mani konkurenti, nozīme ir tikai manam rezultātam. Ja metiens ir izdevies un esmu ar to apmierināts, tad ar prieku ieņemšu arī pēdējo vietu,” stāsta Otto. Koknesietis ceļu uz goda pjedestāla augstāko pakāpienu sāka no paša zemākā. Savās pirmajās sacensībās, startējot C grupas konkurencē, veseri viņš aizmeta vien 19,90 metru tālu un palika pēdējais. Nākamajos mačos metiens bija mazliet tālāks par 20 metriem un vieta augstāka, Otto bija pirmspēdējais. 2011. gadā Kokneses kausa izcīņas sacensībās, esot jaunākais savā grupā, jaunietis izcīnīja savu pirmo godalgu vesera mešanā — sudrabu (33,98 m). Regulāri trenējoties, amats bija rokā un nu puisis ir viens no labākajiem vesera metējiem savā vecumā Latvijā.
Koknesieti saista arī basketbols. Bumbas mešana grozā noderīga gan pirms treniņiem, gan pēc tiem. Šogad Otto ar komandu izmēģināja spēkus, piedaloties Kokneses Ielu sacensībās basketbolā. Viņa komandā bija gados jaunāki spēlētāji, bet tas neliedza konkurēt ar pieredzējušākiem basketbolistiem un izcīnīt trešo vietu astoņu komandu konkurencē.
Vācu valodu apgūst, skatoties multfilmas
Piedalīties konkursā “Maksimālisti” puisi pamudināja vācu valodas skolotāja. Viņa vēlējās, lai jaunietis nodemonstrē savas labās vācu valodas zināšanas. Pats konkurss šķita vilinošs, tomēr ar valodas iemaņām neko daudz parādīt nevar, tādēļ Otto nolēma pretendēt stipendijai sporta nozarē.
Otto ir apveltīts ne tikai ar fiziskajām dotībām. Savulaik valsts atklātajā vācu valodas olimpiādē sestajai klasei viņš ieguva pirmo pakāpi. Tas bija ievērojams sasniegums. Skolā šo valodu bija apguvis tikai vienu gadu, taču olimpiādē pārspēja spēcīgos ģimnāzijas ar vācu valodas novirzienu audzēkņus. Retais zina, ka valodas pamatus viņš neviļus apguva daudz agrāk. Stāsts, kā īsti tas notika, ir visai amizants. Kad Otto vēl bija pirmsskolas vecumā, televīzijas plašajā kanālu klāstā viņš uzgāja savu tālaika iecienītāko multfilmu “Sūklis Bobs kvadrātbiksis”. “Skatos un nesaprotu, kādā mēlē viņi runā. Tolaik vācu valodu nezināju, taču tas netraucēja skatīties multfilmu. Gada laikā valodu apguvu, tomēr turpmākos gadus līdz vācu valodas stundām to nelietoju. Sestajā klasē, mazliet “pieslīpējot” zināšanas, secināju — es runāju vāciski!” stāsta koknesietis.
Tās nav vienīgās iemaņas, ko jaunietis apguvis pašapmācībā. Viens no viņa vaļaspriekiem ir datoru remontēšana. Draugi tik bieži nes viņam salūzušo tehniku, ka istaba reizēm atgādina īstu darbnīcu. Otto ir divas vecākas māsas, un mamma Lita Grāve smej, ka pēdējā atvase nebija jāaudzina — puisis pats visu apguvis. Ķimerējies ap vadiem tik ilgi, līdz izpētījis, kam kur jābūt savienotam.
Viss atkarīgs no balsojuma
Katra mamma apgalvos, ka tieši viņas atvase ir pelnījusi uzvaru. Lai gan konkurence ir plaša, sporta kategorijā “vienā katlā” ir vieglatlēti, biatlonisti, loka šāvēji un citu sporta veidu pārstāvji, tomēr Litas kundze tic, ka dēls to patiešām ir pelnījis. Sports netraucē jaunieša sekmēm skolā, viņam padodas viss, kam pieķeras Ja izdotos iegūt “Maksimālistu” stipendiju, tā tiktu izmantota nepieciešamā inventāra iegādei un sportista gaitu pilnveidošanai.
Tas, vai Otto būs starp konkursa “Maksimālisti” finālistiem un cīnī­sies par stipendiju, ir atkarīgs no balsojuma. Līdz 15. maijam ikviens var nobalsot par Otto videopieteikumu mājaslapā www.maksimalisti.lv, kategorijā “Sports un veselība”. Kas zina, varbūt tik tiešām pēc pāris gadiem koknesietis izcīnīs olimpisko medaļu vesera mešanā? ◆