Ļoti svarīgi ir sadarboties un kooperēties

2015. gada 5. marts 00:01

132

Ļoti svarīgi ir sadarboties un kooperēties

Ādažu kultūras un radošās izglītības centrā šonedēļ notika lauksaimnieku organizācijas “Zemnieku saeima” ikgadējais kongress. Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji un nozaru speciālisti pastāstīja par aktualitātēm, aizvadītajā sezonā paveikto un ieskicēja iespējamās nākotnes tendences.

Ja neizpildīs plānoto, nauda būs jāatmaksā
Atklājot kongresu, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norādīja, ka aizvadītais gads lauksaimniekiem bijis sarežģīts un ar vairākiem pārbaudījumiem — sākot ar pavasara kailsalu, kas radīja būtiskus zaudējumus graudkopības sektoram, vēlāk Āfrikas cūku mēris, bet rudenī Krievijas embargo izraisīja krīzi piena sektorā. Kā pozitīvo piemēru Lazdiņa kungs nosauca kampaņu “Latvijas labums”, kooperatīvu attīstību un spēju sadarboties grūtos brīžos.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, uzrunājot lauksaimniekus, uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) revīzijas ziņojumos atklājies, ka daudzi lauksaimnieku realizētie attīstības projekti nav īstenoti saskaņā ar plānoto, tāpēc jaunajā plānošanas periodā gaidāma ES puses stingrāka kontrole. “Mums ir slikts ES revīzijas ziņojums. Arī Valsts kontrole konstatējusi, ka daudzos projektos nav izpildīti izvirzītie mērķi. Tas nozīmē, ka projektu nauda būs jāatmaksā,” sacīja Dūklavs.
Viņš uzsvēra, ka nākamajā plānošanas periodā netiks pieļautas atkāpes no projektu finansējuma. “Šogad pirmajā kārtā mazajām saimniecībām pietrūka 1,69 miljoni eiro, bet lielo saimniecību grupā — 9 miljoni, lai visi, kuri pieteicās, finansējumu saņemtu. Daudzi zemnieki bija riskējuši, sākuši projektu un iegādājušies tehniku. Ja viņus būtu atstājuši “aiz svītras”, rastos lielas problēmas. Pieņēmām lēmumu papildināt finansējumu, bet citu izmaiņu vairs nebūs. Turpmākajās kārtās tā nenotiks — ja kāds sāks projektu pirms finansējuma apstiprināšanas, viņš ļoti riskēs,” sacīja ministrs.
Augkopības nākotne optimistiska
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības ģenerāldirektors Edgars Ruža atzina: lai gan augkopībā ir noteikti izaicinājumi, tomēr viņš ir optimistiski noskaņots par nozares attīstību. Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru aramzemes šobrīd apstrādā 750 tūkstošu hektāru. Ražība pēc pagājušā gada rādītājiem ir vidēji 3,4 centneri no hektāra, bet audzētāji tiecas uz augstāku — virs 5. “Domāju, šobrīd mūsu potenciāls augkopībā ir pašreizējos 2,2 miljonus tonnu trīskāršot,” sacīja Ruža. “Vai mums ir cerība pieredzēt būtisku graudu cenas pieaugumu? Domāju, nē, jo kopš 2005. gada pasaules graudu ražošanā parādījušies jauni spēlētāji. Ja kādreiz Ēģipte un Ķīna bija graudu importētājas, tad šobrīd tās graudus eksportē. Vai cena kritīsies? Varbūt mazliet, īsu brīdi. Visdrīzāk, tā svārstīsies no 160 līdz 220 eiro par tonnu. Lai gan Krievijā šosezon esot aizgājuši bojā ap 30—40% ziemāju, tas neko daudz nemainīs, jo pasaulē ir lieli graudu krājumi.”
Eiropā piena cenas samazinājušās
Rigonda Krieviņa, ZM valsts sekretāra vietniece, pastāstīja par piena nozares attstības tendencēm. Tuvojas 1. aprīlis, kad atcels piena kvotu sistēmu, un bažas par nozares attīstību ir ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs. Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par vairāk kā 85%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, ir cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto vienu procentu.
Eiropas Komisija veikusi pētījumus, kā tirgus attīstīsies pēc kvotu atcelšanas. Komisija valstis sadala trijās grupās. Vācija, Francija, Polija, Nīderlande, Īrija un Dānija ir valstu grupā, kurā prognozē būtisku ražošanas palielināšanos pēc kvotu atcelšanas. Latvija ir vidējā valstu grupā, kurā paredz nelielu ražošanas pieaugumu. Mūsu valsts piena ražotāji ES “kopējā piena katlā”, kura tilpums ir 154 miljoni tonnu, ielej 900 tūkstošu tonnu jeb 0,6%. Savukārt ap 60% no pašu saražotā piena paliek Latvijā, atlikušos 40% eksportē.
Rigonda Krieviņa norādīja, ka kopš 2009. gada piena iepirkuma cena starp ES vidējo un Latvijā esošo atšķiras par aptuveni 10 centiem. “Arī Eiropā tā ir zema — vidēji 32 centi, bet Latvijā tā ir zemākā Baltijas valstu vidū,” stāstīja Krieviņas kundze.
Vislielākais piena pieprasījums ir Krievijā, Ķīnā, Āzijā, bet lielākās ražotājas ir Amerika, Eiropa, Jaunzēlande un Austrālija. Tomēr Jaunzēlande un Austrālija ražošanas potenciālu ir izsmēlusi, un izaugsme atšķirībā no Eiropas un Amerikas vairs nav iespējama.
Statistikas dati rāda, ka 2012. gadā piena piedāvājums pasaulē bija daudz lielāks, nekā to spēja patērēt, bet, raugoties nākotnē uz 2024. gadu, — situācija saistībā ar iedzīvotāju pieaugumu Āzijā varētu būt pilnīgi pretēja.
Krīzes kultūras — kāposti un burkāni
ES dārzeņu eksports ir 5,8 miljoni tonnu, un līdz šim 40% no tiem eksportēja uz Krieviju. Tagad jāmeklē citas iespējas. Latvijai tuvākie ir Skandināvijas un Krievijas tirgi, tādēļ lielāko daļu dārzeņu līdz šim realizēja Krievijā. Taču Krievijas embargo to liedz, turklāt dārzeņu sektorā tas radīja ļoti strauju cenu lejupslīdi.
“Dārzeņu ražošana Latvijā ir aptuveni 4% no kopējās lauksaimniecības produkcijas, taču tā ir viena no vissmagāk skartajām nozarēm pēc pagājušā gada notikumiem,” sacīja Edīte Strazdiņa, KS “Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja. “Cenu kritums, piemēram, burkāniem bija 45%, pārējām kultūrām ap 20%—30%. Tas nozīmē, ka daudzviet netika segta pat pašizmaksa. Tomēr ir arī pozitīvas izmaiņas nozarē — vietējie dārzeņi atgriežas valsts iestāžu iepirkumos, tādēļ patēriņš vietējā tirgū īpaši nesamazinās.”
Eiropā dārzeņu audzētāju atbalstam atvēlēti 3% no visām kopējām subsīdijām. Atbalsta apjoms Latvijai ir kompensācija par 3000 tonnu nerealizēto dārzeņu, un tas ir nepietiekams. Limits ir iztērēts, šobrīd jau visi atbalsti izmaksāti. “Šogad ir pirmais gads, kad starp krīzes kultūrām iekļauti kāposti un burkāni. Līdz šim atbalstāmo sarakstā bija citrusi, persiki vai kauliņaugļi, ziedkāposti, ko Latvijā audzē maz,” stāstīja Strazdiņa.
Tepat audzētais jāēd pašiem
“Eiropā lielākā daļa saražotā paliek ražotājvalstī pašu patēriņam. Domāju, arī mums jāturas pie šīs tendences,” atzīmēja Strazdiņa. “Nav vienkārši ieiet citos tirgos. Piemēram, Norvēģijā ledus salātiem ievedmuita ir 3 eiro, bet pašu salātu ce-
na — 40 centu. Šobrīd, meklējot jaunas eksporta iespējas, sadarbojoties ar vēstniecībām, Ārlietu ministrijām, jārod iespēja mazināt barjeras iekļūšanai citu valstu tirgos. Mums jāstrādā pie kvalitātes sistēmas, jo jābūt gataviem, ka Eiropā, slēdzot līgumus, jebkurš veikalu tīkls, iepircējs prasa sociālās atbildības, kvalitātes sertifikātus. Jāsaprot, ka Latvijā bioloģiskā saimniekošana un integrētā audzēšana ir metodes, ar kurām mēs varam izvirzīties. Ļoti svarīga ir kooperācija — ja ejam kopā pašmāju tirgū, tad varam iziet arī ārpus Latvijas, ja mēs iesim pa vienam, tad tādas iespējas nav.”
Strazdiņa piebilda, ka ekonomisko rādītāju, cenu samazināšanās dēļ dārzeņkopība zaudē pievilcību jauniešu vidū, dārzkopja specialitāti vēlas apgūt aizvien mazāk jauniešu: “Bažījamies, vai nākotnē mums būs speciālisti, kas spēs nozari kvalitatīvi vadīt.”

Viedoklis
Jānis Dzenis,
zemnieku saimniecības
“Kalnavoti” īpašnieks, Zemnieku saeimas biedrs
— Manuprāt, lauksaimnieku situācija būtiski neuzlabosies nākamajā finanšu plānošanas periodā (2014. — 2020. gadam), jo nepanācām līdzvērtīgus un konkurētspējīgus ES atbalsta maksājumus, kādi ir pārējo dalībvalstu lauksaimiekiem.
Sabiedrība tika nedaudz maldināta, nosaucot summu, ko esam izcīnījuši no Eiropas Savienības, un uzsverot, ka tā ir lielāka nekā iepriekšējā periodā. Tā tik tiešām ir lielāka, taču, saskaitot iepriekšējā plānošanas perioda ES atbalstu un valsts piešķirto naudu nozarei, var secināt, ka laikposmā līdz 2020. gadam kopējā atbalsta summa lauksaimniekiem ir mazāka.
Zemnieku saeimas kongresā piedalījās Ministru prezidente Laimdota Straujuma un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tas apliecina, ka ir laba saikne starp valdību un lauksaimniekiem, ka valdībai interesē ražošana, mums ir sadarbība un neesam pamesti novārtā. Uzskatu, ka ciešs kontakts ar valsts aparātu ir būtisks, tas ļauj nepieciešamības gadījumā operatīvi rīkoties un ātri pieņemt lēmumus. Tāpēc svarīgi, ka ir organizācijas, lauksaimnieki, kuri pārstāv mūsu intereses, tur roku uz pulsa un piedalās politikas veidošanā, likumu un noteikumu izstrādē. Man kā lauksaimniekam kremt, ka organizācijas savstarpēji karo un nespēj vienoties. Visām šīm lauksaimniecības organizācijām ir būtiski satuvināties, spēt sadarboties, lai varētu vienoti veidot kopēju politiku.
Ir izskanējuši pārmetumi par to, ka zemnieki rakstīja projektus un iegādājās tehniku, pirms vēl viņu projektu pieteikumus apstiprināja. Vēlāk daudzi riskējušie palika “aiz svītras”, un valstij nācās piešķirt papildu finansējumu. Taču ir objektīvi iemesli, kādēļ zemnieki tā rīkojās. Arī es iegādājos traktoru pirms laika — pagājušā gada nogalē. Viss izvērsās veiksmīgi, jo aiz “svītras nepaliku”, biju ceturtais savā grupā. Taču tikai līdz 2014. gada beigām bija iespējams traktoru iegādāties par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro mazāk, nekā tas maksātu šogad. Un tā manai saimniecībai ir būtiska starpība. Tāpēc domāju, ka papildatbalsta piešķiršana zemniekiem ir nozīmīgs, gudrs solis.

Staburags.lv ARHĪVS

Ļoti svarīgi ir sadarboties un kooperēties

Kategorijas