“Troļļu fermas” arī Latvijā

2015. gada 5. marts 00:01

283

Aizkraukles pilsētas kultūras namā notika seminārs “Notikumi Ukrainā, un kā tas ietemē mūs”. To organizēja Aizkraukles novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Zemessardzes 55. kājnieku bataljonu Aizkrauklē.

Atklājot semināru, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums sacīja, ka pašreizējā situācija pasaulē atgādina 1939. gadu un mums ir jābūt gataviem arī visļaunākajam. Viņš atzina, ka ar pašvaldības pārstāvjiem neviens nav runājis, kā rīkoties ārkārtas gadījumā.
Tomēr seminārs nebija veltīts “x” stundas plāna izstrādei vai skaidrošanai, bet gan izpratnes radīšanai par to, kā Krievija strādā, lai ietekmētu sabiedrisko domu citās valstīs, kā tiek plānots un īstenots karš. Lai saprastu, kas un kāpēc notiek, kā rīkoties, vispirms ir jāizprot pretinieks, viņa taktika.
Lektora viedokli uzklausa arī NATO
Zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandieris majors Ingus Manfelds stāstīja par nevardarbīgu pretošanos, par nemiernieku organizācijām, konflikta evolūciju. Brazīlijas latvietis, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pārstāvis Jānis Bērziņš — par Krievijas jaunās paaudzes karu. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pārstāvis pulkvežleitnants Māris Tūtins — par Krievijas informācijas kampaņu pret Ukrainu. Žurnālisti Sandijs Semjonovs un Atis Klimovičs dalījās iespaidos par Ukrainā piedzīvoto.
Jāni Bērziņu citi lektori vērtē kā vienu no labākajiem ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī NATO — viņa viedokli tur uzklausa un ņem vērā. Aizkrauklē izmantoto prezentāciju viņš rādījis arī NATO mītnē.
Iebrūk miera laikā
Lektori atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nav karš tā klasiskajā izpratnē — Krievija karu Ukrainai nepieteica, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām neatzīst, ka Krimā darbotos Krievijas bruņotie spēki. Krimā parādījās “zaļie cilvēciņi” — karavīri formās, kurām nav atšķirības zīmju. Žurnālisti Sandijs Semjonovs un Atis Klimovičs, būdami Krimā, ir runājuši ar karotājiem, kuri atzinuši — viņi ir Krievijas bruņoto spēku karavīri, un viņiem ir dota pavēle iebrukt. Karā pret Ukrainu tiek izmantoti arī algotņi, bijušie ieslodzītie, tomēr viņi visi tiek dēvēti par vietējiem nemierniekiem. Lektori atzina, ka tas ir Krievijas jaunās paaudzes karš — karš vispār netiek pieteikts, karavīru grupas militāro darbību sāk miera laikā.
No tiešas iznīcināšanas līdz ietekmēšanai
Eksperts Jānis Bērziņš Krievijas bruņoto spēku stiprumu vērtēja vienā līmenī ar ASV — ieroči, bruņojums ir labi attīstīti, Krievijas armija lieto augstas precizitātes ieročus, robottehniku un tādus ieročus, kuros izmanto lāzeru, īsviļņus, radiāciju, turpina pētījumus psihotropo ieroču attīstīšanā.
Tomēr lielākā karadarbība notiek civilajā, nevis militārajā jomā. Vislabākais karš ir tāds, kurā ieroči nav jālieto, panākot, ka cilvēki domā — izvēli izdarījuši viņi paši, bet patiesībā izvēli noteicis pretinieks. Karš ir kļuvis izsmalcinātāks — no tiešas iznīcināšanas līdz tiešai ietekmēšanai, informatīvo, psiholoģisko, kultūras, bezkontakta karu, uz karu cilvēka apziņā un kibertelpā, un tas notiek visu laiku, it kā būtu dabisks stāvoklis valsts dzīvē.
Karam ir astoņas fāzes, un tikai pēdējās trijās notiek militāra darbība.
Referendums — lai destabilizētu situāciju
Esam pieraduši pie Vladimira Lindermana aktivitātēm, it kā tā būtu ikdienišķa valstī notiekošo norišu sastāvdaļa. Taču viņa un citu aktīvistu darbība notiek mērķtiecīgi, lai ietekmētu sabiedrisko domu. Pēc Lindermana vadītās biedrības “Dzimtā valoda” iniciatīvas tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par to, lai Latvijas Satversmē krievu valodai tiktu noteikts otras valsts valodas statuss. Tā bija darbība, lai destabilizētu situāciju. Viņš paziņoja, ka Latgales autonomiju atbalsta 61% no 892 aptaujātajiem cilvēkiem. Toreiz Drošības policija viņa dzīvesvietā veica kratīšanu un tika sākts kriminālprocess par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas teritoriālās vienotības graušanu. Savukārt par partijas “Dzimtā valoda” un valodu referenduma pelēko kardinālu uzskatītais Aleksandrs Gapoņenko savā grāmatā par Latgali tendenciozi atspoguļoja Latvijas vēsturi. Šie ir tikai daži piemēri, kā notiek cilvēku apziņas ietekmēšana.
Tic meliem
Māris Tūtins atzina, ka Krievija ar propagandas līdzekļiem darbojas ļoti mērķtiecīgi, ņemot vērā katras valsts situāciju. “Pati svarīgākā kauja nenotiek uz ielām un ceļiem, bet gan cilvēku smadzenēs, un šī kauja mums pašiem ir jāizkaro,” viņš sacīja.
Piemēram, Ukrainā propagandisti nestāsta, ka Krievijas darbības šajā valstī ir leģitīmas, jo neviens tam neticēs. Savukārt citām valstīm tiek apgalvots, ka viss ir leģitīmi. Krievijā cilvēkiem tiek stāstīts, ka Ukraina ir tās neatņemama sastāvdaļa, televīzijā ļoti meistarīgi tiek demonstrēti dažādi viltoti sižeti un fotogrāfijas, kas apliecina ukraiņu necilvēciskumu. Piemēram, tiek publicēts kadrs no mākslas filmas uzņemšanas laukuma, kur karavīrs ir iekodies asiņainā butaforijā. Komentārā rakstīts, ka ukraiņu karavīri ēd cilvēku miesu. Fotokadri no Groznijas un Bosnijas tiek uzdoti par kadriem no Ukrainas. Tiek publicēta meitenītes fotogrāfija, apgalvojot, ka viņu nogalinājuši ukraiņu karavīri, lai gan tā nav patiesība. Krievijas karavīrus televīzijā un preses fotogrāfijās vienmēr cenšas attēlot kā ļoti draudzīgus. Televīzijas raidījumi, šovi ar daudzu cilveku piedalīšanos tiek veidoti ļoti meistarīgi, tiem izlietojot daudz līdzekļu. Raidījuma vadītāji tiešraidē zvana ekspertiem, kuri apgalvo nepatiesību, un cilvēki tam tic. “Ja es dzīvotu Krievijā, es arī ticētu,” sacīja Sandijs Semjonovs.
Plaši izmanto sociālos tīklus
Krievijā iedzīvotājiem stāsta, ka NATO var uzbrukt, līdz ar to aizsardzības budžeta līdzekļi netiek samazināti. Lai gan NATO nostāja ir pašaizsardzība. Krievijā valsts plašsaziņas līdzekļus kontrolē, nosakot, kas jāpauž, un nepieļauj opozīcijas viedokļus. Ļoti plaši, aktīvi un efektīvi tiek izmantoti sociālie tīkli, internets, lai paustu Krievijai izdevīgo un vajadzīgo viedokli. Ir tāds jēdziens kā “troļļu fermas” — Krievijā tiek algoti simtiem jauniešu, kas internetā izveido fiktīvus profilus un raksta komentārus dažādās valodās citu valstu sociālajos tīklos, tajā skaitā Latvijas, kritizējot valdību, valsti, stimulējot emigrāciju, atzinīgi vērtējot krievvalodīgo iedzīvotāju aktivitātes. Anglijas sociālajos tīklos parādās Vladimiru Putinu slavinoši komentāri.
Krievija izmanto pareizticīgo baznīcu, lai ietekmētu iedzīvotājus. Tā nepatiesību pauž starptautiskajās organizācijās, piemēram, ANO.
Cenšas šaut pa acīm
Tomēr Krievijas propagandai ir arī vājās puses — meli ar laiku tiek atmaskoti, tie darbojas tikai īstermiņā. Rietumu mediju pārstāvji ir savākuši konkrētus pierādījumus, kas apliecina Krievijas darbību Ukrainā. Arī sociālos medijus Krievija nespēj pilnībā kontrolēt, un laiku pa laikam tajos parādās atmaskojoša informācija. Pretrunīgi ir arī Krievijas valdības un separātistu paziņojumi.
Atis Klimovičs Ukrainā bijis daudz reižu. “Kad kopā ar citiem Maidanā esi sildījies pie ugunskura, runājis ar ukraiņiem, neviens tevi vairs nepiemānīs, stāstot nepatiesību,” viņš sacīja.
Sandijs un Atis atcerējās tikšanās ar ukraiņiem, kuri bija atgriezušies no prokrievisko spēku gūsta, un ir pārliecināti, ka pretējā frontes pusē gūstekņus spīdzina, pazemo, pret viņiem nežēlīgi izturas. Kāds ukrainis stāstījis, ka viņa cīņubiedram ar naglu pie zemes piesita pēdu, citam ļāva izvēlēties, ko nogriezt — dzimumorgānus vai ausi, un viņš izvēlējies ausi. Acu ārsts no Latvijas, kurš ukraiņu karavīriem licis acu protēzes, stāstījis, ka krievu snaiperi centušies šaut tieši pa acīm.
“Var jau tam neticēt, bet prokrievisko spēku pusē ir arī karojošie, kas, gribot palepoties, ar mobilo telefonu daudz ko nofilmē un pēc tam ievieto internetā. Piemēram, vienā tādā nofilmētā sižetā redzēju, kā ukraiņu gūstekņus dzen cauri pilsētai, kā viņus sit, pazemo. Skaties un netici, ka 21. gadsimtā kaut kas tāds ir iespējams,” sacīja Sandijs.
Lektori uzsvēra, ka Krievija, sākot karu Ukrainā, daudz ko bija paredzējusi, taču ne visu. Piemēram, to, ka karadarbībā iesaistīsies tik daudz brīvprātīgo, kuri izdara to, ko nepaveic valsts, piemēram, vāc līdzekļus, humāno palīdzību. Kāda brīvprātīgā no citas valsts atvedusi metālu, no kura izgatavotas bruņuvestes.

***
Jo vairāk cilvēks zina, jo grūtāk viņu ir apmānīt. Tas attiecas arī uz starptautiskās un Latvijas iekšpolitiskās situācijas, iespējamo provokatīvo darbību novērtējumu. Jābūt modriem, nav jāļaujas provokācijām un meliem. Arī no mums pašiem atkarīgs, vai ļausim sevi ietekmēt un iesim kāda pavadā vai arī spēsim notiekošo novērtēt objektīvi un neļausimies maldiem.

Viedokļi
— Kā vērtējat semināru?
Alda Mastiņa
no Aizkraukles
— Vērtīgs seminārs, uzzināju, kā Krievija psiholoģiski var ietekmēt cilvēkus Latvijā. Esmu represētā, atcerējos izsūtījuma laiku. Baidos par Latgali.
Guntis
Libeks,
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Pašvaldību darba kārtībā kara nav, bet starptautiskā situācija uztrauc, ietekmēšanas karš notiek visu laiku, pirmajā un otrajā kara fāzē esam jau vairāk kā desmit gadus. Civilās aizsardzības likums paredz rīcību civilās aizsardzības situācijās, bet ne jaunās paaudzes kara situācijā. Par rīcību ārkārtas situācijā jādomā Aizsardzības ministrijai, tomēr iespējamā rīcība būtu jāzina arī pašvaldībām, mums visā valstī jābūt vienotiem. Šo semināru vērtēju ļoti pozitīvi, atzinīgi vērtēju Jāņa Bērziņa lekciju.
Ivans
Burikins
Pļaviņu novadā
— Man seminārs ļoti patika, īpaši vērtīga bija Jāņa Bērziņa lekcija par Krievijas jaunās paaudzes karu. Tomēr nedomāju, ka Krievija varētu iebrukt Latvijā.
Vilnis
Mironovs
no Aiviekstes pagasta
— Bija interesanti uzzināt, kā tiek plānots un gatavots uzbrukums citai valstij, kādas ir kara fāzes. Uzskatu, ka Krievija apdraud Latviju.
Zigfrīda Ozoliņa
no Neretas
— Gribēju uzzināt, ka jārīkojas pašvaldībām un iedzīvotājiem ārkārtas situācijā, ko darīs valsts, piemēram, kur paliks dažādas iekārtas un arhīvi? Bet neuzzināju.

Staburags.lv ARHĪVS

“Troļļu fermas” arī Latvijā

Kategorijas