Teļus pielabina ar šokolādi

2015. gada 27. februāris 00:01

Pirms pāris dienām 75. dzimšanas dienu nosvinēja Lēdmanes pagasta iedzīvotāja Zenta Zaķe. Lielvārdes novadu par mājām viņa sauc 38 gadus, tomēr saikne ar dzimtajām Pļaviņām palikusi — laikraksts “Staburags”, ko kundze abonē un lasa gadu desmitiem.

Uz tipogrāfiju pa ledu
Zentas kundze jūt īpašu saikni ar laikrakstu “Staburags”, jo savulaik strādājusi redakcijā par mašīnrakstītāju. Pirms 50 gadiem iznāca Pļaviņu rajona izpildkomitejas laikraksts “Pa Kolhoza Ceļu”. Avīzei tolaik bija tik viena lappuse. Sākumā Zentas kundze pildīja kurjera pienākumus — iznēsāja avīzes un sūdzību atbildes. Strādāt vajadzēja, un kas jaunam var būt labāks par kustīgu darbu. Tolaik velosipēdus nedeva, un jubilāre baudīja garas pastaigas kājām. Vēlāk redaktors viņu pierunāja rakstīt, un lēdmaniete ķērās pie darba. Jaunībā strādāts daudzās vietās, taču darbs redakcijā kundzei bija vistuvākais. Siltās atmiņās palikuši jaukie kolēģi un priekšnieks. “Redaktors bija ebrejs, labs cilvēks. Viņa vadībā būtu varējusi jebkuru darbu darīt. Nekad neatstūma un allaž bija atsaucīgs. Nezinu, kā tagad, bet agrāk avīzes fotogrāfijām bija jābrauc uz Rīgas paraugtipogrāfiju klišejas taisīt. Tad nu mani vienmēr bāra, kad devos komandējumos. Ātri visu izbraukāju un izdarīju, priekšnieks vaicāja, kad es iemācīšos “pareizi” apzīmogot komandējumu? Naudas jau netrūkstot, lai rakstu, ka izbraucu nedēļu vēlāk,” stāsta Zentas kundze. Pēc dažiem gadiem visu likvidēja, un jubilāre darbu atrada Jēkabpilī.
Atsevišķi iznāca Krustpils un Jēkabpils rajona avīzes, taču tipogrāfija bija tikai Jēkabpilī. Tolaik tilta vēl nebija, iedeva materiālus, un tos vajadzēja nogādāt otrā krastā, jo avīzei jāiznāk. Vasarā ar kuģīti, ziemā kājām pa ledu. Jubilārei ļoti bail no ūdens, tomēr lielā pienākuma apziņa ļāva bailes pārvarēt. Ziemā, uzvilkusi lielos zvejnieku zābakus līdz padusēm, viņa mēroja bīstamo ceļu uz tipogrāfiju.
Apkopj katru dvēselīti
“Deviņus gadus nostrādāju par konduktori Pļaviņu autoostā. Maršruti bija dažādi — Lēdmane, Krape, Viskāļi un Aizkraukle. Lēdmanē tolaik sāka celt daudz māju, un es šoferim ieminējos — cik skaista vieta, varētu te strādāt un dzīvot. Tā nu es par mēli dabūju!” ar humoru pastāsta lēdmaniete. Konduktores darbā Zentas kundze izcēlās ar priekšzīmīgu plāna izpildi un laipnu attieksmi pret braucējiem.
Jaunā dzīvesvieta un slaucējas darbs fermā vainagojās ar liktenīgu tikšanos. Viņš — mehanizators, viņa — labākā slaucēja, vārds pa vārdam, un lūdzu, kopā gandrīz 40 gadu nodzīvots! Jubilāre tik tiešām bija labākā slaucēja, to apstiprina avīzes, kurās publicēts, ka Zentas kundze ieguvusi vislielāko izslaukumu pa dekādēm. Panākumu atslēga — lopiņu vajag samīļot, tomēr jubilārei bija arī kāds neierasts paņēmiens. Viņa teļiem iemācīja ēst šokolādi. “Ņēmu teļu klēpī, samīļoju, iedevu šokolādīti, padzirdīju ar pieniņu un aprunājos ar viņu,” par savdabīgo pielabināšanas metodi stāsta lēdmaniete. Fermā bija 29 slaucamas govis, un pie barības vietas piesieti pat 20 teļu. Par teļu kopšanu nemaksāja, taču kundzei pietika laika un spēka apkopt un samīļot katru dvēselīti.
Kartupeļus “nokultivē” mežacūkas
Jubilāres lielākais vaļasprieks ir lasīšana. Vienīgā avīze, kas Zentas kundzei vajadzīga, ir “Staburags”. Kamēr saņem nākamo numuru, avīzi izlasa no pirmās lapas līdz pēdējai. Tā ir vienīgā saikne ar dzimto pilsētu, lēdmanietei interesē viss, kas notiek tajā pusē.
Agrāk jubilāre labprāt rosījās pa dārzu, taču tam punktu pielika nelūgtie viesi. “Sarunāju kartupeļu talku. Iepriekšējā dienā aizgāju uz lauku apskatīties, bet tur viss “nokultivēts”! Mežacūkas neatstāja nevienu pašu kartupeli. Zvanīju talciniekiem, lai nebrauc, nav, ko lasīt. Mežazvēri “izara” arī bietes un puķes, pārkoda ķirbjus un kabačus. Visu izpostīja. Tā es tur stāvēju lauka vidū un kaucu pilnā balsī. Ja nav lemts, tad nevajag,” mežacūku postījumus atceras lēdmaniete.
Februāris — jubileju mēnesis
Pusapaļo dzimšanas dienu Zentas kundze kopā ar dzīvesbiedru Juri Morkinu atzīmēja mierīgi. Jubilejas priekšvakarā dzīvesbiedrs jubilāri iepriecināja ar košu orhideju un svētku kārumu — torti. Lielāka svinēšana plānota pavasarī, kad no ārzemēm sabrauks tuvinieki. Viņas saime kuplāka paliek ar katru jauno paaudzi. Zentas kundzei ir meita, divi mazbērni un četri mazmazbērni. Februāris ģimenē ir īsts svētku laiks. Nesen, 15. februārī, pasaulē nāca jaunākā mazmazmeitiņa, tajā pašā dienā dzimšanas diena ir arī vienam mazdēlam un mazmazdēlam, savukārt 16. februārī svecītes tortē tiek degtas par godu Zentas meitas jubilejai. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Teļus pielabina ar šokolādi

Kategorijas