Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Karpatos bauda ziemas priekus un par karu nerunā

Ināra Sudare
Laikraksta arhīvs

2015. gada 27. februāris 00:01

1004
Karpatos bauda ziemas priekus un par karu nerunā

Lai gan teicienu — agrāk zāle bija zaļāka un debesis zilākas —
vēl varētu apšaubīt, taču tas gan ir fakts — agrāk ziemas tā “nekoķetēja” kā tagad. Nedēļas sākumā pie zīlnieka jāiet, lai noskaidrotu, vai brīvdienās vēl būs sniegs vai šķīdīs dubļi. Tāpēc daudzi ziemas prieku baudītāji izvēlas doties ārpus Latvijas. Slēpot kalnos kopā ar draugiem un kolēģiem nolēma arī ainavu arhitekte jaunjelgaviete Iveta Braumane. Viņa devās uz Karpatiem Ukrainā.

Robežu šķērso bez  problēmām
Izdzirdot vārdu “Ukraina”, nevilšus paspruka jautājums: “Vai tad nebija bail? Ukrainā taču ir karš!” “Nedaudz bija,” atteic Iveta. “Kaut gan Ukraina ir liela. Mēs slēpojām vairāk nekā 900 kilometru attālumā no karadarbības zonas. Un te neviens par karu nerunāja. Te cilvēki baudīja ziemas priekus un svinēja Ziemassvētkus.
Uz Karpatiem mēs, seši cilvēki, devāmies ar savu “busiņu”. Tur pabijām no 3. līdz 9. janvārim. Nokļūt Ukrainā nebija nekādu problēmu. Robežu šķērsojām stundas laikā. Dzirdējām gan nostāstus, ka dažiem ceļotājiem bija gadījies pie robežas pavadīt ap desmit stundām.”
“Ģenerālmēģinājums” Mežezerā
“Es ārpus Latvijas slēpot braucu pirmo reizi,” stāsta Iveta. “Brauciens uz īstiem kalniem bija spontāns lēmums. Uz turieni braukt uzaicināja paziņa no Ukrainas. Viņa piedāvāja pievienoties ukraiņu ekskursijas, kuras maršruta nosaukums bija “Ziemas pasaka 2015”, grupai. Līdzbraucēji uz kalniem brauc slēpot katru gadu, bet es pēc skolas beigšanas (apmēram 20 gadu) to nebiju darījusi. Pirms došanās ceļā decembra beigās vienu reizi gan biju “ģenerālmēģinājumā” Mežezerā.
Karpatos mēs apmetāmies uz “patstāvīgu” dzīvi Siņeviras ielejas kempingā.
Kalnos ir daudz dažādu slēpoša­nas trašu, kas gan nevar izcelties ar tik kvalitatīvu servisa piedāvājumu ka izslavētais “Bukovel”, bet vilina tūristus ar savu nepieradinātību. No savas dzīvesvietas devāmies izbraucienos arī uz citām vietām — mūsu maršrutā bija Izki, Piļipevca, Plaja.
Kalnos valodu kokteilis
Lielākajos slēpotāju kempingos varēja nomāt visu slēpošanas aprīkojumu, sākot no apģērba un beidzot ar brillēm. Turklāt par ļoti zemu cenu.
Slēpot Karpatos bija liela bauda. Kalnos — valodu kokteilis. Ziemas prieku baudītāji bija atbraukuši no Čehijas, Polijas, Ungārijas un citām valstīm. Gadījās sastapt arī latviešus. Kas vēlējās, varēja izmantot instruktora pakalpojumus, es no tā atteicos. Domāju, mana pieredze var iedrošināt jebkuru iesācēju, ka slēpot īstos kalnos nav nekas briesmīgs. To droši vien apliecinātu arī piecgadīgi bērni, kuri to darīja īpaši virtuozi. Pa visu kalnos pavadīto laiku tikai trīs reizes nokritu un slēpes arī nesalauzu. Turklāt, kad laižas no kalna lejā, trase jau nav stāva, bet gan terasveidīga. Karpatos vismaz izjutām ziemu — tur termometra stabiņš visu laiku turējās aptuveni mīnus 20 grādu.
Lāču rehabilitācijas centrs
Vienas no neaizmirstamākajām atmiņām palikušas saistībā ar viesmīlīgā Siņeviras nacionālā dabas parka apmeklējumu. Te pavadījām divas dienas. Neierasti šķita, ka te ir izveidots rehabilitācijas centrs... lāčiem. 12 hektāru platībā tobrīd  tur dzīvoja 13 lāču. Viņi bija iežogojumā, dažus arī redzējām. Izskatījās saguruši, bet varbūt vienkārši vēl nebija īsti pamodušies no ziemas miega.
Rehabilitācijas centrs lāčiem te ir tikai dažus gadus — par to arī liecina 2011. gadā presē publicētā informācija: “Ukrainas ekoloģijas un dabas resursu ministrs Nikolajs Zločevskis  solīja izveidot vietu, kur nogādāt visus lāčus, kas pašlaik tiek izmantoti izklaidēm restorānos, kur bieži vien dzīvniekus piespiež dzert degvīnu.”
Pieradināti lāči par izklaides objektu tika izmantoti jau Krievijas impērijas laikā, kuras sastāvā tolaik ietilpa arī Ukraina, un lācis kļuva par tās simbolu. Šādas tradīcijas ir saglabājušās līdz mūsdienām, bet vides ministrs norādīja uz šādu izklaižu necilvēcību un nepieņemamību.
Ministrs atklāja, ka savvaļas dabas parkā “Siņevir” Aizkarpatu apgabalā valsts rietumos tiks iekārtota plaša teritorija, kurā izmitināt no šādiem restorāniem atbrīvotos dzīvniekus. Gaidāms, ka teritorija tiks sagatavota līdz decembrim un tur varētu izvietot apmēram 80 lāču.”
(Nobeigums nākamajā numurā) 

Uzziņa

Gan Slovākijas, gan Ukrainas kalnu slēpošanas kūrorti ir tuvākie lielie kalni Latvijas slēpotājiem.

Pazīstamākie un lielākie šo valstu slēpošanas kūrorti ir Jasna Slovākijā un “Bukovel” Ukrainā.

Attālums: Rīga—Jasna — aptuveni 1200 km, no Rīgas līdz “Bukovel” — arī aptuveni
1230 km.

Te ir atrodams viss — kā jebkurā Eiropas slēpošanas kūrortā — daudzas dažādu līmeņu trases, naktsmājas mājīgos kalnu namiņos, viesnīcas, dažādas izklaides iespējas, instruktori, slēpju noma.
Kategorijas

Kategorijas