Samazināts finansējums “simtlatnieku” programmai

2015. gada 27. februāris 00:01

Algoto pagaidu sabiedriskā darba programmas īstenošanai jeb tautā saukto simtlatnieku nodarbināšanai ar šo gadu vairs nepiešķir atbalstu no Eiropas Savienības. Viņu darbu apmaksā no valsts budžeta, naudas ir daudz mazāk un “simtlatnieku” skaits strauji samazinājies.

“Staburaga” uzrunātie pašvaldību vadītāji domā, ka ar plānotajiem darbiem tiks galā arī ar mazāku skaitu cilvēku, piesaistot garantētā minimālā ienākuma (GMI) saņēmējus, vasarā arī jauniešus. Taču tā ir arī papildu slodze tiem, kuriem šie darbi tiks uzticēti. Ir pašvaldības, kuras “simtlatnieku” skaita samazināšanas dēļ šogad budžetā paredzējušas finansējumu palīgstrādnieku algošanai.
Šogad bijušā Aizkraukles rajona esošajiem novadiem piešķirti vairāk kā 50,5 tūkstoši eiro, kas paredzēti 32 darba vietām. Summa piešķirta proporcionāli bezdarba līmenim reģionā. Februāra vidū valstī tas bija 9,1%, Zemgales reģionā — 9,2%. Aizkraukles pusē februārī reģistrēti 1542 bezdarbnieki. Darba vietas “simtlatnieku” programmā ik pēc četriem mēnešiem var izmantot ilgstošie bezdarbnieki jeb tie, kuri 12 mēnešus nav strādājuši algotu darbu un kuriem nav nekādu ienākumu. Pašlaik viņi mēnesī saņem 142,29 eiro, bet drīzumā summu palielinās līdz 150 eiro. Pretrunīgi vērtētā, tomēr veiksmīgi realizētā bezdarbnieku nodarbināšanas programma pašvaldībām bija izveidojusi stabilu sistēmu, ar kuras palīdzību varēja uzturēt kārtībā tām piederošās teritorijas. Samazinoties finansējumam, jāpārplāno šo darbu veikšana.
Valija Strode, Aizkraukles pilsētas labiekārtošanas darbu speciāliste, stāsta, ka šogad viņas pakļautībā ir piecas reizes mazāk cilvēku nekā līdz šim. Tomēr pagaidām darbus nepārplānos, un četri “simtlatnieki” centīsies izdarīt tikpat, cik iepriekš 20. Cerība arī uz GMI saņēmējiem, jo viņus var iesaistīt darbos pašvaldības teritorijā. Aizkraukles pilsētā mēnesī ir ap 10. Šajās dienās paveikts liels darbs, savācot ziemā sakrājušos atkritumus gar ceļu līdz dzelzceļa stacijai. Katru dienu vairākas stundas nepieciešamas, lai satīrītu regulāri piegružoto Daugavas krastu. Pavasarī puķu stādīšanas laikā mazāk palīgu būs domes algotajam darbiniekam, bet tas nenozīmē, ka pilsēta šogad paliks bez košām dobēm.
Skrīveru novada vides pārvaldības speciālists Guntis Bokalders atzīst, ka, darbu laikus un rūpīgi plānojot, var iztikt arī ar mazāku skaitu strādājošo. No janvāra novadā darba vietas piedāvā diviem bezdarbniekiem, kuri, tāpat kā iepriekš, veic trotuāru, kapu uzkopšanu, krūmu atēnošanu un citus sakopšanas darbus. Pašlaik viņa skatījumā visvairāk darba būs pavasarī, taču netrūkst arī pārē-
jā laikā, īpaši pēc vētrām, kad jānovāc kritušie zari. Gunta Bokaldera pakļautībā strādā 11 cilvēki, tajā skaitā traktoristi, elektriķi, labiekārtošanas darbu strādnieki, bet papildspēki vienmēr no-
der. Tāpēc gaidīti ir arī no Skrīveru sociālā dienesta norīkotie GMI pabalsta saņēmēji. Pildot ar Sociālo dienestu noslēgtajā līgumā punktu par līdzdarbības pie-
nākumiem, viņiem jāstrādā noteiktais minimums — 24 stundas mēnesī, kas ir attiecīgi 2 — 3 stundas dienā. Mēnesī vides pārvaldības speciālistam palīgā norīko no 10 līdz 15 cilvēku.
Jaunjelgavas labiekārtošanas darbu koordinatorei Vandai Censonei ir liela pieredze darbā ar “simtlatniekiem”, tāpēc viņa zina stāstīt, ka iepriekšējos gados strādājošo skaits vidēji bija ap 10, bet no janvāra tikai divi. Par skaita samazināšanu Vanda Censone saka — liksim vairāk strādāt. Ja agrāk neattaisnoti varēja kavēt trīs darba dienas, šogad tikai vienu, lai izskatītu jautājumu par darba attiecību pārtraukšanu. Darba šogad ir nedaudz mazāk, Jaunjelgavas centrā lielākie objekti, piemēram, kapi un citi, ir sakopti. Pavasarī lielākais darbs būs stādīt puķes, vēlāk ravēšana un kopšana. Šiem darbiem piesaista GMI saņēmējus, bet arī viņu skaits pēdējā laikā ir trīs reizes samazinājies — no 15 līdz pieciem. Toties tāpat kā pērn vasarā varēs nodarbināt jauniešus, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Samazināts finansējums “simtlatnieku” programmai

Kategorijas