Ko iegūsim no brīvlaišanas pansionātos?

2015. gada 26. februāris 07:42

346

“Iespēja cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem dzīvot savā mājoklī un nepieciešamo atbalstu saņemt pašvaldībā, nevis piespiedu kārtā dzīvot pansionātā, tuvākajā laikā kļūs par realitāti Latvijā,” ar lepnumu Saeimas preses dienesta izplatītajā ziņojumā vēsta Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likuma grozījumi paredz, ka no 2016. gada ilgstošas aprūpes institūcijās paliks tikai personas ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, savukārt no 2017. gada sāksies klientu pāreja no pansionātiem uz sabiedrībā balstītu pasākumu saņemšanu.

Piecu gadu laikā plānots izstrādāt individuālus atbalsta plānus ap 700 aprūpes centros dzīvojošiem klientiem, lai viņi pakāpeniski varētu pāriet uz neatkarīgu dzīvi pašvaldībās, no kurām nākuši.

Neapšaubu nevienu normatīvo aktu par cilvēktiesībām un iespēju invalīdiem izvēlēties sev dzīvesvietu, taču apšaubu pašvaldību spēju un resursus pildīt tām kārtējo uzkrauto pienākumu. Domāju, ka tā kļūs nevis par iespēju šiem cilvēkiem dzīvot neatkarīgu dzīvi, bet par būtisku problēmu viņa tuviniekiem un arī pašvaldību sociālajiem darbiniekiem.

Zinu kādu ģimeni, kurā 86 gadus vecā ome vecuma dēļ pati par sevi parūpēties vairs nevar, slimības izpausmju dēļ sadzīvot ar kādu nav iespējams, diagnozes dēļ parastā veco ļaužu pansionātā viņu neņem, bet psihiskā saslimšana nav tik smaga, lai saskaņā ar iecerēto “brīvlaišanas” programmu viņu paturētu sociālās aprūpes centrā. Ģimene gadiem mēģinājusi sadzīvot ar šo situāciju, mocījusies, pārdzīvojusi, baidījusies par šī cilvēka un dažkārt arī apkārtējo drošību. Kad ģimene vērsās vietējā sociālajā dienestā ar lūgumu dot kādu padomu, kā rīkoties, vienīgā atbilde bija — ievietojiet pansionātā. Vai pēc diviem gadiem šāda darbinieka attieksme būs mainījusies un viņš būs gatavs uzņemties atbildību un gādāt par kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanu šiem klientiem savā dzīvesvietā? Cilvēkiem, kuriem ir kādi garīga rakstura traucējumi, vajadzīga arī regulāra medicīnas darbinieku aprūpe un uzraudzība. Grūti iedomāties, kā to varēs nodrošināt.

Pieļauju, ka tie, kuri šādā situācijā nekad nav nonākuši, mani nosodīs par šādu viedokli, taču šāds cilvēks ģimenē ir nopietns pārbaudījums.

Tiek solīts, ka cilvēkiem, kuriem būs jāatgriežas savā pašvaldībā, bet viņiem nebūs piemērotas dzīvesvietas, plānots izbūvēt vai renovēt mājokļus. Arī te, zinot reālo situāciju, rodas šaubas par iespēju īstenot plānus. Pašvaldībām ir ļoti niecīgs dzīvojamais fonds, ierobežots finansējums, bet gaidītāju dzīvokļu rindā pietiek.

Manuprāt, tos 90 miljonus, kas programmas īstenošanai Latvijai solīti no ES fondu līdzekļiem, būtu vērtīgāk ieguldīt šajos ilgstošās aprūpes centros, veidojot tādu vidi, lai klientiem tajos būtu ērti un patīkami. Turklāt viņiem tiktu nodrošināta visa nepieciešamā aprūpe, no kā daudz lielāks ieguvums būtu gan pansionātu darbiniekiem, gan iemītniekiem, gan arī viņu tuviniekiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Ko iegūsim no brīvlaišanas pansionātos?

Kategorijas