Sāk gatavoties jaunajai sezonai

2015. gada 26. februāris 00:01

150

Pagājušais gads lauksaimniekiem radīja ne mazumu pārbaudījumu. Sākusies jauna sezona, ziema atkāpusies un laukos aktīvi gatavojas pavasara darbiem. Jautājam Aizkraukles reģiona saimniekiem, kā veicas šobrīd, kādi ir aktuālākie darbi saimniecībās.
Līga Patmalniece

Ansis Saliņš no VietaLvas, vada zemnieku saimniecību “Iesalnieki — 1”
— Šobrīd, aplūkojot ziemāju sējplatības, šķiet, ka sējumi saglabājušies ļoti labi. Ir vietas, kur strauji nokusušā sniega ūdeņi applūdinājuši sējumus, ir risks, ka tajās ziemāji izslīks, taču tās nav lielas platības. Šis pavasaris ir daudz labāks par iepriekšējo, kad gandrīz visi sējumi bija izsaluši. Laika apstākļi atšķiras pat viena pagasta robežās. Aplūkojot laukus, sējumos Vietalvas centrā sniegs tikai nedaudz pakusis, bet Odzienas lauki ir gandrīz bez sniega. Patlaban laiks ir labs, salu vairs nesola, tomēr esmu novērojis, ka, pavasarim sākoties agri, aprīļa beigās iespējams sniegs. Šobrīd jāsteidz darbi, kurus veicot nepieciešams braukt pa mazākas nozīmes ceļiem, jo redzēju, ka jau novieto ierobežojuma zīmes. Labi, ka sagādāti minerālmēsli, kas bija vedami uz laukiem pa šiem ceļiem. Šobrīd saimniecībā ir aktīva rosība — remontējam tehniku, lai sezonas laikā var strādāt bez aizķeršanās. Gadājam minerālmēslus, jau nopirkta arī rapša sēkla. Gan minerālmēslus, gan rapša sēklu pērkam no kooperatīva “Latraps”. Vasaras rapsi plānojam sēt ap 160 hektāru platībā, vasaras kviešus — ap 220 ha, un tas ir nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā. Vasaras kviešu sēklu šobrīd vēl neesam nopirkuši, izvērtējam cenu un šķirņu piedāvājumu. Minerālmēslu cena saglabājusies pērnā gada līmenī. Arī rapša sēklai, lai gan no pagājušā gada aizliedza neonikotinoīdus saturošas kodnes izmantošanu sēklām un tās apstrādātas ar dabai nekaitīgākiem preparātiem, cena nav mainījusies. Degvielas cenas ievērojami samazinājušās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šobrīd bez akcīzes nodokļa tā maksā nedaudz mazāk kā 70 centu par litru, ieskaitot PVN.
Mūsu reģionu šajā sezonā skar izmaiņas mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) kartē. Situācija mainījusies, jo iepriekš, nosakot MLA, ņēma vērā teritorijas attīstības indeksu, bet tagad pamatkritērijs ir vidējā gaisa temperatūra. Izmaiņas skar arī Aiviekstes, Klintaines, Vietalvas pusi. No trešās kategorijas esam nokļuvuši otrajā, un tas nozīmē mazāku atbalstu. Kādreiz viss Pļaviņu novads bija trešajā MLA kategorijā, par hektāru maksāja 58 eiro, šobrīd kā otrās kategorijas MLA saņemsim 40 eiro — par 18 eiro mazāk. Provizoriski plānojot, vienotais platību maksājums šajā gadā īpaši nemainīsies, bet plānošanas perioda beigu daļā varētu cerēt uz subsīdiju palielinājumu.

Daina Krūmiņa no Skrīveriem, zemnieku saimniecības “Kalnāres” pārstāve
— Mūsu saimniecībā ir ābeļdārzs, un nedaudz audzējam kartupeļus. Tikko beidzām piegādāt ābolus programmā “Skolas auglis” Andreja Upīša Skrīveru vidusskolai un mazliet Aizkraukles novada ģimnāzijai. Ābolu glabātavē vēl nedaudz palicis, bet drīz beigsies. Ābeļdārzā vēl ir sniegs, un, kad tas nokusīs, visa ģimene dosimies veidot koku vainagus — retināsim, īsināsim, pazemināsim galotnes. Ābeļdārzs ir 2,2 ha platībā, pusi no tā aizņem liela auguma divdesmitgadīgas ābeles, atlikušo — desmitgadīgas puspundurābelītes. Mazajām ābelītēm ir vieglāk veidot vainagu, pie lielajām darbs ir sarežģītāks un ilgāks. Visiem kopā strā-
dājot, tas aizņem divas trīs nedēļas.
Nākamais pavasara darbs ābeļdārzā būs miglošana, ik gadu to veic atšķirīgā laikā — kad briest pumpuri. Pēc miglošanas frēzējam apdobes un reizē iestrādājam augsnē minerālmēslus. Lai zinātu, kas tieši augsnē jāpapildina, ik pēc pieciem gadiem veicam augsnes analīzes. Ābeles miglojam pirms un pēc ziedēšanas. Aizpagājušais bija ražas pārbagāts gads, pērn ābolu bija mazāk. Ražu samazināja arī tas, ka pagājušais bija kaitēkļu gads, un sagadījās, ka maija otrajā pusē divās dienās nolija pusotra mēneša norma, un mēs netikām dārzā nomiglot. Ziedēšanas laikā, tieši 20. maijā, vēl uznāca krusa ar ķiršu lieluma graudiem pēdējos ābeļu ziedos. Ja laikapstākļi būs saudzīgi, tad šogad vajadzētu būt bagātīgai ābolu ražai. Saimniecībā nedaudz audzējam kartupeļus, pārdodam arī sēklai, bet lielāko daļu realizējam vienā uzņēmumā. Pagaidām kartupeļi vēl “guļ” glabātavā, marta beigās nesīsim diedzēt. Mums ir diezgan smaga augsne — mālsmilts, tādēļ uz lauka tik ātri netiekam.

Juris Sils no Kurmenes, zemnieku saimniecības “Sili” vadītājs
— Kurmenes pusē lauki nokusuši un sniega vietā dubļi. Pagaidām šķiet, ka būs diezgan labs pavasaris, lai gan laikapstākļus prognozēt ir grūti. Šobrīd remontējam tehniku, jāsakārto traktori, lai var pienācīgi sākt darbus. Marta otrajā nedēļā varēs ķerties pie agro kartupeļu gatavošanas stādīšanai — bumbuļus no vēsā pagraba nesīsim siltumā diedzēt. Ja laika apstākļi būs piemēroti, tad aprīļa pirmajā pusē varbūt jau varēs stādīt. Vairāk kā piecpadsmit gadu audzēju kartupeļus. Daudzus gadus tos audzējām aptuveni 30 hektāru platībā, taču šosezon stādīsim vairs tikai 10 hektāru.
Pagrabā ir diezgan daudz pagājušā gada ražas, ko nevarējām pārdot, un tāda situācija, kopš audzējam kartupeļus, ir pirmo reizi. Turklāt krietni palielinājušās kartupeļu minerālmēslu cenas. Pagājušajā gadā pirku par 500 eiro tonnā, šogad tādi paši maksā par 200 eiro vairāk.
Kartupeļu platības samazināsim, bet, tā kā māte, kura ir z. s. “Staši” vadītāja, specializējusies graudaugu audzēšanā, šogad iecerējusi beigt saimniekot, plānojam to pārņemt. Pagājušajā gadā izsala ap 80% ziemāju, šogad skatījos — pārziemojuši samērā labi. Lai gan ir izmaiņas saimniecībā, tomēr nākotnē raugos optimistiski — būs labi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Sāk gatavoties jaunajai sezonai

Kategorijas