Budzim patīk balles

2015. gada 24. februāris 00:01

Šim runcim ir kaķiem netipisks vārds — viņu sauc Budzis. Skaidrojošajā vārdnīcā vārdam ir piecas nozīmes. Visatbilstošākā — lielsaimnieks, bagāts vīrs, ekspluatators. Patiesībā jau kaķi zināmā mērā visi ir saimnieki — cits lielāks, cits mazāks, cits bagātāks, cits nabadzīgāks. Un cilvēku izmantošanas mākslā viņi ir nepārspējami — mēs kalpojam viņiem, nevis otrādi, kā dažkārt domājam.

Komplimenti birst kā no pārpilnības raga
Kādas ir Budža dzimtas saknes, grūti pateikt, jo viņš sev mājas un mīļu saimnieci atrada pavisam netipiskā veidā. Viss sākās ar Kokneses kultūras namu. Te šad tad ieklīst pa kulturālam kaķim, kuri bauda gan mākslu, gan kultūras darbinieku un apmeklētāju labsirdību. Reiz kāds kaķis šeit nodzīvoja gandrīz pusgadu. Budzis kultūras namā uzradās viskarstākajā ballīšu sezonā — starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu.
Iespējams, viņam bijuši izsmalcināti senči, jo viņš aktīvi apmeklēja kultūras pasākumus, pārsvarā tādus, kur bija klāti galdi. Pirmoreiz viņš kultūras namā uzradās, kad notika bankets par godu izrādei “Gredzens gredzenā”. Acīmredzot tas viņam ļoti patika, jo jau nākamajā vakarā viņš apmeklēja pensionāru balli, kur tika gan samīļots, gan kārtīgi paēdināts. Pēc sarīkojuma viņš jutās tik noguris, ka aizmiga turpat uz krēsla. Uzkrājis spēkus, nākamajā dienā kaķis izklaidējās ar senioru jaukto kori “Labākie gadi”. Komplimenti par viņa skaistumu bira kā no pārpilnības raga, un katrs gribēja noglāstīt mīlīgo runčuku.
Zvaniet Rasmai!
Taču viss skaistais reiz beidzas, arī balles. Pelēkais runčuks nu klimta apkārt kultūras namam, bet durvis bija slēgtas. Tad viņš uzlēca uz loga apmales un ar ķepiņām dauzīja pie loga, bet ne vienmēr kāds to sadzirdēja. Kultūras nama darbinieki bija nobažījušies — par pelēko murrātāju jūsmoja daudzi, bet mājvietu dažādu apstākļu dēļ nepiedāvāja neviens. Tad kāda dziedātāja no kora “Labākie gadi” ieteica piezvanīt Rasmai Taukulei. Viņa tāds līdzjūtīgs cilvēks, vai tad tiešām atteiks kulturālam kaķim? Saruna bija īsa. “Vediet šurp!” Rasma teica. Runcis acīmredzot nācis no turīgas ģimenes, jo automašīnā jutās ka mājās.
Noslēgts pamiers
Jaunajā mītnes vietā priekšā jau bija trīskrāsu kaķene Tince. Viņa jauno īrnieku uzņēma ļoti neviesmīlīgi — kad viņš gāja pie bļodas, kārtīgi iekaustīja. Taču runcis, ticis pie vārda “Budzis”, kļuva kareivīgs un cīnījās par savām tiesībām. Nu starp abiem noslēgts pamiers. Tince guļ vienā istabā gultā, Budzis — otrajā. Nesen pamiers iegājis jaunā fāzē — abi gulēja vienā gultā, tikai katrs savā galā. Vislabāk Budzim patīk gulēt uz ķeblīša vai radiogaldiņa, lai labāk var saklausīt politikas jaunumus. Nule saimniecei bija dzimšanas diena, un runcim atkal bija lieli prieki — varēja gan kārtīgi pieēsties, gan diendusu pagulēt uz galda pie sadāvinātajām puķēm. Kad pirmajā vakarā runcis izgāja ārā un naktī neatgriezās, daži paziņas sprieda: no-
teikti neatgriezīsies, būs aizgājis atpakaļ uz kultūras namu! Bet Budzis jau nav muļķis: kāpēc gan kaut kur būtu jāiet, ja tevi mājās gaida tik līdzjūtīgs cilvēks. Te gan paēdis būs, gan siltumā izguldīts, gan mīļi noglāstīts. Un Budzis to novērtē — viņš katru dienu sagaida saimnieci no darba nākam un murrādams skrien pretī.
***
Taču neatminēta paliek mīkla — no kurienes šis runčuks uzradās? Var redzēt, viņš agrāk dzīvojis pie labiem saimniekiem. Vai viņš pēkšņi kādam kļuvis nevajadzīgs un izmests no automašīnas vai vilciena, kā reiz ar vienu kaķēnu izrīkojies kāds pasažieris? Bet varbūt viņš vienkārši ir piedzīvojumu meklētājs un apmaldījies? Lai nu kā, šis stāsts ir ar laimīgām beigām. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Budzim patīk balles

Kategorijas