Veikala plaukti mājražotājus nevilina

2015. gada 24. februāris 00:01

626

Kopš pagājušā gada beigām mainīti noteikumi mājražotājiem, kuri gatavo augu izcelsmes produktus. Tos tagad var pārdot ne tikai tieši galapatērētājam, bet arī nodot citu komersantu rīcībā, piemēram, veikaliem, kas veic tālāku produktu realizāciju. Vietējiem mājražotājiem pagaidām par to maza interese.

Mazāk kā puse ražo augu izcelsmes produktus
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vecākā referente Irita Lāce stāsta, ka Pārtikas aprites uzraudzības likumā veiktajos grozījumos, kas ir spēkā no 2014. gada 26. novembra, svītroja 4. panta daļu — pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības. Minētais grozījums ir saistošs tikai tādiem pārtikas aprites uzņēmumiem, kas ražo augu izcelsmes pārtiku. Uzņēmumi, kas ražo dzīvnieku izcelsmes pārtiku mājas apstākļos, neveicot uzņēmuma atzīšanu, to drīkst izplatīt tikai tieši galapatērētājam.
Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā no bijušā Aizkraukles rajona teritorijas iekļauti 18 mājražotāji. Šajā jomā visaktīvākais ir Skrīveru novads, kurā reģistrēti seši mājražotāji. Aizkraukles un Jaunjelgavas novadā katrā pa trim, Pļaviņu — četri un Kokneses novadā — divi. Neretas novadā, kā arī Vallē un Kurmenē neviens. Uz astoņiem no šiem mājražotājiem attiecināmi likuma grozījumi, jo viņi nodarbojas ar augu izcelsmes produktu ražošanu.
Svarīga ir saikne ar pircēju
Skrīveriete Ieva Šnepste darbojas arī kā mājražotāja un savā veikalā “Krokuss” Aizkrauklē pircējiem piedāvā pašas audzētas un sagatavotas zāļu tējas. Pagaidām saražotie apjomi nav lieli, pietiek vien veikala klientiem un paziņām Rīgā. Pieredze liek secināt, ka galvaspilsētā zāļu tējām noiets ir labs un, ja būtu iespējas saražot lielāku apjomu, iespējams, sadarbotos ar Rīgas veikaliem. Vai “Krokusam” savu produkciju piedāvā vietējie ražotāji? Ieva teic, ka pēdējā laikā tādu ir vairāk, pārsvarā piedāvā mājās ražotas sukādes, sīrupus, ziepes un kosmētiku. Diemžēl, ja ražotājs nav reģistrējies Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), veikals nav tiesīgs produktus piedāvāt pircējiem.
No personīgās pieredzes Ieva tiem, kuri jau spēruši pirmo soli un sākuši ražot, iesaka spert arī nākamo — reģistrēties PVD. Šis process nebūt nav sarežģīts vai dārgs, un dienesta personāls ir atsaucīgs, palīdz ar ieteikumiem.
Skrīveriete Zigrīda Annuškāna gatavo dažādas mērcītes gaļas ēdieniem jeb gaļas zaptes. Ideja produkciju izvietot kāda veikala plauktos viņai nav saistoša, jo ļoti svarīgs ir personīgais kontakts ar pircēju. Piedaloties izstādē “Riga Food”, saņemti piedāvājumi no vairākiem veikaliem, bet neviens no tiem nešķitis pievilcīgs. “Ja sajutīšu biznesu, varbūt domas mainīšu, bet pagaidām svarīgāk sevī sajust mazā franču veikaliņa elpu, izbaudīt kontaktu ar pircēju, pastāvīgo klientu loku,” tā jaunos noteikumu grozījumus komentē Zigrīda. Veikals, liels vai mazs, saistās ar biznesu, cenu politiku, pārbaudēm, un cilvēciskajam tajā ir maza nozīme.
Līdzīgi domā arī Gunvaldis Zariņš no Sērenes pagasta. Viņš kā mājražotājs audzē un Aizkraukles tirgū pārdod dārzeņus un augļus. Pārstrādātā veidā pircējiem piedāvā tikai skābētus kāpostus. Par
iespēju izaudzēto nodot veikalam viņš teic, ka saimniecības ražošanas apjomi ir pārāk mazi, lai to darītu. Pagaidām pietiek ar pašpatēriņu un nelielo daudzumu klientiem Aizkrauklē. Gunvadis atceras iepriekšējos gadus, kad šādiem mājražojumiem ceļš pie pircējiem bija liegts. Par laimi, noteikumi mainījušies.
Sēreniešiem pievienojas arī Aizkraukles pagasta zemnieks un mājražotājs Juris Gaidukovičs. Sadarbība ar veikaliem nozīmētu arī papildu transportizdevumus. Tas liktu palielināt ražošanas apjomus, bet tam saimnieks nav gatavs. Varbūt, ja šāds piedāvājums būtu bijis pirms vairākiem gadiem, tas šķistu interesants. Pagaidām dārzeņus, augļus, skābētus kāpostus pārdod tiešajā tirdzniecībā tirgū Aizkrauklē. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Veikala plaukti mājražotājus nevilina

Kategorijas