Iedzīvotāji pārmaksājuši par atkritumu glabāšanu

2015. gada 24. februāris 00:01

214

Iedzīvotāji pārmaksājuši par atkritumu glabāšanu

Valsts kontrole konstatējusi, ka Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā atkritumu radītāji, tajā skaitā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novada iedzīvotāji, pusotra gada laikā par atkritumu apglabāšanu un dabas resursu nodokli pārmaksājuši vairāk nekā 32 tūkstošus eiro.

Vidusdaugavas atkritumu poligona apsaimniekotājs, SIA “Vidusdaugavas SPAAO” valdes loceklis Jānis Daģis gan uz revīzijas secinājumiem raugās skeptiski, norādot, ka tā veikta, analizējot uzņēmuma darbību “uz papīra”, nevis novērtējot reālo situāciju dabā.
Iesaka pārskatīt proporciju
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā teikts, ka pārmaksa veidojusies, atkritumu poligona “Dziļā vāda” apsaimniekotājam izrakstītajos rēķinos nepamatoti piemērojot dabas resursu nodokli par poligonā saņemto, nevis apglabāto atkritumu apjomu, kā to nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums.
Maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ko maksā atkritumu radītāji, tajā skaitā iedzīvotāji, sastāv no trim komponentiem — maksas par atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, poligona tarifa un dabas resursu nodokļa.
2012. gadā SIA “Vidusdaugavas SPAAO” atkritumu poligonā “Dziļā vāda” uzstādīja nešķiroto sadzīves atkritumu šķirošanas līniju ar mērķi samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu. Pusotra gada laikā pēc tās darbības sākšanas poligona apsaimniekotājs neesot ņēmis vērā šķirošanas līnijas darbības rezultātā panākto apglabāto sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu par 2398 tonnām un dabas resursu nodokli turpināja iekasēt par visu poligonā saņemto atkritumu apjomu. Līdz ar to atkritumu radītāji, tajā skaitā iedzīvotāji, esot pārmaksājuši 32 265 eiro.
Valsts kontrole ieteikusi poligona apsaimniekotājam mērījumu rezultātā noteikt tādu dabas resursu nodokļa apmēra proporciju, kuru, piemērojot dabas resursu nodokļa daļu, varētu aprēķināt tikai par atkritumu daļu, kuri tiek apglabāti po-
ligonā.
Vajag dedzinātavu
Jānis Daģis skaidro radušos situāciju: “Mums tiek pārmests, ka esam ieveduši poligonā vairāk atkritumu nekā apglabājuši un līdz ar to arī izrakstījuši lielākus rēķinus. Taču lieta tāda, ka daļu ievesto atkritumu pāršķirojam un daļu nešķirojam, viss atkarīgs no laika apstākļiem, kas nosaka, kad darbinām šķirošanas līniju un kad nē. Nešķiroto atkritumu pāršķirošanas rezultātā tiek iegūtas četras frakcijas: kompostējamie atkritumi, sadedzināmā frakcija, zemas kvalitātes jauktais iesaiņojums, apglabājamā daļa. Kompostējamos atkritumus izmantojam apglabāšanas šūnā atkritumu slāņa pārklāšanai, sadedzināmo frakciju un jaukto iesaiņojumu uzkrājam, jo šobrīd nav, kur to realizēt. Šāda situācija nav tikai pie mums, tāda veidojas arī citos poligonos. Daļa atšķiroto atkritumu būtu dedzināmi, taču mums nav šādu dedzinātavu. Valstī ir sāktas diskusijas par dedzinātavu izveidi; vai tā būtu viena visā Latvijā, vai pa vienai katrā reģionā, skaidrības nav, taču tas atrisinātu daļu problēmu. Ņemot vērā mūsu pašreizējo finansiālo situāciju un darbības ierobežojumus, kas noteikti līdz 2018. gadam, paši, protams, tādu uzbūvēt nevaram, un arī jaunu projektu īstenot nebūtu mūsu spēkos, tāpēc par šo jautājumu tiešām būtu jādomā valstiskā līmenī. Vēl viena problēma — valstī nav izstrādāta vienota metodika, kā aprēķināt atkritumu apjomu, jo mēs tos rēķinām tonnās, atkritumu savācēji — kubikmetros. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gan ir apņēmusies šo metodiku izstrādāt.”
Kā plānoja, tā aprīkoja
Valsts kontrole norāda arī to, ka atkritumu šķirošanas līnija poligonā nav izvietota klimatiskajiem apstākļiem un šķirošanas līnijas
iekārtas tehniskajiem parametriem atbilstošā ēkā. Tā darbojas zem klajas debess, līdz ar to nepiemērotos laika apstākļos netiek izmantota. Revīzijas ziņojumā teikts, ka 2013. gadā iekārta tika darbināta tikai sešus mēnešus, otrreizējai izmantošanai sašķirojot 14% no plānotā apjoma; 2014. gada pirmajā pusgadā tā tika darbināta četrus mēnešus, otrreizējai izmantošanai sašķirojot 36% no plānotā apjoma. Līdz ar to nav nodrošināta tās efektīva izmantošana.
Nešķiroto sadzīves atkritumu šķirošanas līnijas iekārtu iegādes izmaksas ir 873 982 eiro, tajā skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Šķirošanas līnijas iegādes izmaksas nolietojuma veidā ir iekļautas atkritumu poligona “Dziļā vāda” tarifā, kas nozīmē, ka atkritumu radītāji, tajā skaitā
iedzīvotāji, sedzot atkritumu apsaimniekošanas izdevumus, apmaksā arī neefektīvi izmantotas šķirošanas līnijas darbību.
Jānis Daģis skaidro, ka tehnika tika iepirkta saskaņā ar tehniski ekonomisko pamatojumu, ko pasūtīja Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija. Tas neparedzēja angāra būvniecību, jo plānā bija un arī tika iegādāta pārvietojamā šķirošanas līnija. Bija domāts, ka to varēs novietot tur, kur saved atkritumus, un turpat tos arī sašķirot. Taču izrādījās, ka pamats ir pārāk mīksts, iekārta grimst, līdz ar to tā darbojas vienā noteiktā vietā. “Revīzijas aktā norādīts, ka šķirošanas līnija strādā tikai dažus mēnešus gadā, līdz ar to tās darbība ir neefektīva. Taču nekur nav minēts, ka šī iekārta sastāv no divām daļām, tai ir smalcinātājs, kas darbojas arī ziemā, smalcinot riepas, lielgabarīta cieto plastmasu, izmantojamos būvgružus. Tāpēc nevar apgalvot, ka tā darbojas neefektīvi. Tāpat gribu precizēt, ka tarifā iekļauti tikai 15% no iekārtas iegādes izmaksām, ko līdzfinansējām paši. Protams, arī mēs gribētu, lai angārs būtu, lai atkritumu būtu vairāk un šo iekārtu varētu darbināt visu gadu, jo poligons būvēts, lai darbotos ar krietni lielāku jaudu, nekā tas ir šobrīd,” saka J. Daģis.
Nosaka termiņus paredzētajiem darbiem
Ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus, SIA “Vidusdaugavas SPAAO” sagatavojusi atbildi par plānotajām darbībām, norādot to izpildes termiņu. Izrakstot rēķinus dabas resursu nodokļa aprēķinā, proporcija starp apglabāto un apglabāšanai pieņemto atkritumu daudzumu tiks piemērota, sākot ar šī gada otro ceturksni. Uzņēmums arī piekrīt, ka poligonā “Dziļā vāda” jāizbūvē angārs atkritumu priekšapstrādes iekārtu izvietošanai, kā izpildes termiņu norādot laiku — ne agrāk par 2018. gada beigām, jo tas atkarīgs no finansiālajām iespējām.
Vēl viena problēma, ko norāda gan Valsts kontrole, gan piekrīt Jānis Daģis, ir pašu atkritumu radītāju neapzinīgums. Valsts kontrole saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu veica revīziju arī divās Aizkraukles reģiona pašvaldībās — Aizkraukles un Neretas novadā. Secināts, ka šajos novados tikai puse individuālo māju saimnieku noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu. Valsts kontrole norāda, ka tas rada noteiktus draudus apkārtējai videi, kā arī negatīvi ietekmē atkritumu savākšanas un izvešanas izmaksas. J. Daģis piebilst, ka par to ir atbildīgas gan pašvaldības, gan to izvēlētie un nolīgtie atkritumu apsaimniekotāji. Ja līgumus par atkritumu izvešanu būtu noslēguši visi iedzīvotāji, gan atkritumu, ko šķirot un glabāt, būtu vairāk, gan arī poligons darbotos efektīvāk. Problēmas sagādā arī tas, ka atkritumu savācēji laikā nenorēķinās par atkritumu noglabāšanu poligonā. J. Daģis atklāj: “Ar pašvaldību uzņēmumiem ir laba sadarbība, tur problēmu nav, taču ar privātuzņēmumiem gadās visādi. Piemēram, uzņēmums, kurš šogad pārņēma atkritumu savākšanu Jaunjelgavā, mums ir parādā jau apmēram desmit tūkstošu eiro.”

Viedoklis
Ivars Sekacis,
SIA “Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināts” valdes loceklis
— Savācam un izvedam atkritumus Aizkraukles un Neretas novadā. Daļa individuālo māju saimnieku, kas noslēguši ar mums līgumus, par pakalpojumu samaksājuši jau gadu vai pusgadu uz priekšu. Tāpēc nevaru iedomāties, kā varētu mainīt tarifu par šo pakalpojumu, ja mums par atkritumu apglabāšanu būs jāmaksā cita summa nekā līdz šim. Nevaram mainīt šo tarifu katru mēnesi atbilstoši “Vidusdaugavas SPAAO” sūtītajiem rēķiniem. Domāju, ka šī starpība būs ļoti maza. Salīdzinot ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionu, kur pārmaksāti divi miljoni, Vidusdaugavas reģionā tā summa ir niecīga. Un, ja to izdala ar atkritumu radītāju skaitu, tad pusotra gada laikā katrs varbūt ir pārmaksājis tikai dažus centus.

Staburags.lv ARHĪVS

Iedzīvotāji pārmaksājuši par atkritumu glabāšanu

Kategorijas