Secē un Berlīnē vienāds datu plūsmas ātrums

2015. gada 19. februāris 00:01

Svinīgā pasākumā Seces kultūras namā “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) darbinieki seciešu rīcībā nodeva iespēju lietot vienu no ātrākajiem datu pārraides jeb interneta pieslēgumiem Latvijā. Par jauno pakalpojumu klātienē pārliecinājās arī Seces pamatskolas vecāko klašu skolēni. 5. klases skolēns Roberts Jānis Cibiņš, spēlējot datorspēli tiešsaistē internetā, veiklībā sacentās ar Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktoru Edmundu Beļski.

Uzdāvina jaudīgu rūteri
Pieslēguma punkta nodrošināšana gan vēl nenozīmē, ka visi, kuri vēlas, varēs pieslēgties un “pumpēt” interneta saturu uz nebēdu, turklāt zibenīgā ātrumā. LVRTC Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos” tikai palīdzējis mazināt tā saukto digitālo plaisu starp pilsētas un lauku iedzīvotājiem. Platjoslas optiskā tīkla infrastruktūras izveide nozīmē optiskā kabeļa fizisku ierakšanu zemē un vietas, kur pie šī kabeļa pieslēgties, nodrošināšanu. Latvijā šī projekta pirmajā kārtā tādi punkti kā Secē būs izveidoti 177 vietās, pašlaik lietotāju rīcībā nodoti 160. Būs arī projekta otrā kārta, un tajā, izvērtējot potenciālo lietotāju interesi, optisko tīklu paplašinās.
Seces pamatskolas skolēni bija liecinieki tam, ka datu plūsmas ātruma mērītājs pat nespēja nomērīt reālo ātrumu un mērītāja skala apstājās pie maksimālās atzīmes. LVRTC speciālisti teic, ka vidējais ātrums ir ap 700 megabitiem sekundē jeb 90 megabaiti sekundē, kas nozīmē, piemēram, e-pastā sekundē var nosūtīt 30 labas kvalitātes bildes. Iespaidīgi! Lai vienādi lielu ātrumu saņemtu visi skolā pieslēgtie datori, ciemiņi no Rīgas skolai dāvināja jaudīgu rūteri. Saņemot dāvanu, skolas direktore Sarma Stugle pastāstīja arī par problēmām, ar kādām skolas kolektīvam bija jāsaskaras līdz šim, piemēram, kad eksāmenu laikā skolā pārtrūkst datu savienojums un pēc risināmajiem uzdevumiem jābrauc uz kaimiņu skolu. Neraugoties uz to, skolēni un skolotāji digitālajā vidē jau tagad ir ar rokām un kājām.
Laukos izeja ir bezvadu pārraide
Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, turpinot Seces skolas direktores teikto, platjoslas internetu salīdzināja ar milzīgiem vārtiem, kuri paver iespēju pilnībā izmantot digitālo vidi, tajā skaitā mācību procesā, pildot uzdevumus, skatoties izglītojošus video, lietojot e-klasi, kā arī izklaidē, piemēram, sociālajiem tīkliem. Skola bez maksas šo iespēju var izmantot sešus mēnešus.
Lai pierādītu zibenīgā interneta visvarenību, Edmunds Beļskis uz divkauju virtuālajā vidē, spēlējot datorspēli, uzaicināja vienu no klātesošajiem — Robertu Jāni Cibiņu. Ciemiņam no Rīgas nācās piekāpties secietim.
Sakaru departamenta direktors teic, ka tuvākajā nākotnē vietējiem operatoriem jāķeras pie pakalpojuma novadīšanas līdz galapatērētājiem. Ministrija apsvērusi arī varbūtību, ja vietējā līmenī šādu komersantu nebūs pietiekami daudz, valstij būtu jāpalīdz ar citu programmu, kas apmaksātu pieslēgumu izveidi lietotājiem. Bezvadu internets ir viena no iespējām, kā to izdarīt. Tādēļ no 1. jūlija mobilie operatori varēs izmantot iegādātās ciparu dividendes jeb 800 MHz joslas frekvences, lai ar ātrgaitas datu pārraidi pārklātu lielu platību reģionos. Platjoslas interneta pieslēgums dos iespēju mobilajā tīklā nosūtīt daudz lielāku informācijas daudzumu.
Pašmāju uzņēmējiem lētāks
LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, salīdzinot datu plūsmas ātrumu, teic, ka tagad gan Berlīnē, gan Rīgā, gan Secē tas ir vienāds. Līdz ar to arī Latvijā realizējas viena no ES sekundārajām cilvēktiesībām par interneta pieejamību. Platjoslas interneta ierīkošanas projekta izdevumus — ap 26 miljoniem eiro — daļēji sedz ES (87%), tādēļ ātrais internets ir salīdzinoši lētāks pašmāju uzņēmējiem un līdz ar to arī izdevīgs lietošanā. Projektu realizējot, Latvijā izbūvēts 1800 kilometru optiskā kabeļa trašu, no tām Zemgales reģionā 193 kilometri un 5,5 kilometri Seces pagastā. Zemgales reģionā izveidoti 13 pieslēguma punkti.
Pasākuma noslēgumā secieši, “apbruņojušies” ar ātro internetu, klātienē varēja sazināties ar vienu no ātrākajiem vīriem sacensību trasēs — autosportistu Haraldu Šlēgelmilhu. Vai viņš virtuālajā vidē ir tikpat ātrs kā trasē, klātesošie centās noskaidrot, sazinoties skaipā. Diemžēl Haralda datora pieslēguma ātrums nebija tik jaudīgs, cik sacīkšu auto, bet par savu līdz šim lielāko attīstīto ātrumu — 320 kilometri stundā Monzas trasē Itālijā — viņš paspēja pastāstīt. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Secē un Berlīnē vienāds datu plūsmas ātrums

Kategorijas