Staburaga pagastā jubileju gads

2015. gada 12. februāris 00:01

Ikgadējā starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour”, kas norisinājās Ķīpsalā, Aizkraukles pusi Zemgales dižozola zīmē pārstāvēja visi reģiona novadi. Sēlijas puduris, kurā iekļauts arī Neretas un Jaunjelgavas novads, aicināja iepazīt un uzzināt interesanto šajā Latvijas stūrītī.

“Izstādē piedalāmies trešo reizi, tagad mūs jau pazīst. Varu teikt, ka tūristu skaits novadā pēdējos gados palielinās,” stāsta Žanna Miezīte, Neretas novada pašvaldības izglītības un kultūras darba speciāliste. Izstādē prezentējot Ērberģes muižu, viņa iejutās Zilās dāmas tēlā. Žanna teic, ka apmeklētājiem īpaši interesēja buklets, kurā iekļauts vienotais maršruts Sēlijā. Interesi Neretas stendā piesaistīja vairākas lietas — radošās darbnīcas, kurās varēja līdzdarboties, tāda eksotika kā bebru dziedzeru uzlējums, kā arī divu Salas novada jauniešu darinājums — cimdi, kas piemēroti skārienjutīga telefona lietošanai.
“Piedalīšanās izstādē ir iespēja reklamēt sevi un uzzināt, ko dara citos novados, varbūt ir kāda laba pieredze, ko varam pārņemt. Man pašai interesants šķita gastronomiskais tūrisms, kas izplatīts Kurzemē un Latgalē. To varētu attīstīt arī mūspusē,” uzskata Žanna Miezīte.
Jaunjelgavieši ar jaunizdotām tūrisma kartēm popularizēja novada tūrisma objektus — SIA “Sēļu zeme”, “Diānas pinumu fabriku”, “Sēlijas ziepnīcu” u. c.
Šogad pie Sēlijas pudura informatīvā galda darbojās arī “Sēlijas ziepnīcas” pārstāve Irēna Romanovska.
“Izveidota arī jauna tūrisma karte, kurā iekļauta informācija par ēdināšanas, nakšņošanas un interesantas atpūtas iespējām Jaunjelgavas novadā,” stāsta Anita Dāldere, Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta tūrisma informācijas punkta vadītāja. “Katra “Balttour” izstāde ir lieliska pieredze — emocionāla, informatīva, profesionāla. Komandas darbs rada kopības izjūtu, vēl dziļāk ļauj iepazīt gan savu, gan pārējos sēļu novadus. Šogad visiem interesentiem izstādē varējām sniegt ne vien ceļošanai noderīgu informāciju, bet arī pastāstīt par mūsu novada notikumiem, kas nozīmīgi visas Latvijas mērogā — tās ir lielās jubilejas, kas vienā kamolā savijušās ap leģendāro Staburaga klinti un mūsu tautas atmiņās pamazām sāk izbalot.”
Staburaga pagastā jubileju šogad netrūkst — 2015./2016. gadā aprit pusgadsimts, kopš Staburags un daudzi citi unikāli objekti plašākā teritorijā nav skatāmi saistībā ar Pļaviņu HES būvniecību. Apaļa jubileja — 80 gadu — ir Vienības birzij pie Staburaga, 120 gadu “Staburaga bērniem”, savukārt šīs grāmatas autoram Valdim jeb Voldemāram Zālītim — 150!
“Aicinu visus, arī tos, kuri te jau viesojušies, apmeklēt šo īpašo vietu. Te valda īpaša noskaņa, aura. Ne velti viena no rakstnieka Vladimira Kaijaka grāmatām tapusi šeit, dzīvojot pie dzelmē dusošās klints, un vēlāk pārtapusi filmā “Likteņa līdumnieki”,” stāsta Anita Dāldere. “Jūlija vidū Daugavas krastā, pie Dieva auss, zied plaši dienliliju lauki un zaļo visu Latvijas otrā brīvvalsts laika prezidentu stādītie ozoliņi.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Staburaga pagastā jubileju gads

Kategorijas